Saņemot atteikumu iepazīties ar Jelgavas novada juridisko pakalpojuma auditu, Jelgavas novada domes deputāts Kārlis Rimša iesniedzis prasību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā, taču tiesnese Lala Apšeniece noraidīja viņa pieteikumu. K.Rimšam paskaidrots, ka tiesa var aizstāvēt privātpersonas, bet ne deputāta tiesības. Prasības iesniedzējs nevēlas samierināties ar šādu atbildi un sola izmantot tiesības lēmumu pārsūdzēt.
Deputāta K.Rimšas pieteikums saistās ar viņa vēlmi iegūt informāciju par šaubīgo Jelgavas novada juridisko pakalpojumu lietu. Proti, jau kopš 2009. gada novadā juridiskos pakalpojumus sniedz nevis štata juristi, bet gan ārpakalpojuma veicējs uzņēmums «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs», kurā ir divi juristi, agrākie pašvaldības darbinieki Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers. Deputāts K.Rimša uzskata, ka Jelgavas novada pašvaldība izšķērdīgi pārmaksā par juridiskajiem pakalpojumiem, kas, viņaprāt, ir zemas kvalitātes. «Par to liecina juridiski nemākulīgā un bezrezultatīvā Lielvircavas kultūras nama pirkšana, vēršanās pret Zaļenieku pagasta Daukšu īpašniekiem Bratkus ģimeni, tiesāšanās ar Sesavas pagasta iedzīvotājiem cūku kompleksa lietā, problēmas ar lietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas projektu Kalnciemā, kā arī daudzas citas lietas,» saka K.Rimša.
«Ja Jelgavas novada pašvaldība juridisko pakalpojumu auditu noteikusi par ierobežotas pieejamības informāciju, tad es vēlētos zināt, kurām amatpersonām šī informācija ir pieejama, taču arī tas man netika paskaidrots,» sūrojas K.Rimša.
Līdz šim divu juristu pakalpojumi Jelgavas novada pašvaldībai izmaksāja nepilnus astoņus tūkstošus eiro mēnesī. Turklāt Jelgavas novada domei vēl aizvien nav izdevies atjaunot juridisko pakalpojumu iepirkuma līgumu, kas jau gadu tiek apstrīdēts Finanšu ministrijas Iepirkumu uzraudzības birojā. Pēc Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres lūguma situāciju Jelgavas novada juridisko pakalpojumu lietā ar pašvaldību solījuši apspriest Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.