Kāda ir uzņēmējdarbības vide mūsu valstī?
Kāda ir uzņēmējdarbības vide mūsu valstī? Lai sniegtu atbildes uz jautājumu, vai viegli pašmāju un ārvalstu uzņēmējiem šeit sākt darbību, Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) kopā ar Pasaules Bankas (PB) Ārvalstu investīciju konsultatīvo dienestu (FIAS) veica pašnovērtējuma pētījumu par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi valstī.
Šis pētījums sākās jau 1999. gadā un aptvēra visas Latvijas lielākās pašvaldības un valsts iestādes. Tika salīdzināti un pretstatīti uzņēmēju, valsts un pašvaldību iestāžu viedokļi par to, kādām administratīvām procedūrām ir pakļauti uzņēmēji un kā tas ietekmē viņu darbu. Pētījuma autori ir atzinuši, ka pēc 1999. gada, kad tas tika uzsākts, ir vienkāršotas daudzas procedūras un samazināts to skaits, kas uzņēmējam jāveic, lai reģistrētu uzņēmumu, reģistrētos par nodokļu maksātāju un veiktu muitas procedūras.
Ārvalstu tiešo investīciju pieplūdums Latvijā pašreiz veido aptuveni 5 procentus no iekšzemes kopprodukta jeb 170 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju. Valsti pozitīvi raksturo fakts, ka pēdējos gados saglabājies stabils iekšzemes kopprodukta palielinājums, kā arī viens no zemākajiem preču cenu inflācijas rādītājiem Centrālajā un Austrumeiropā.
Kopumā aptaujāts 541 uzņēmējs, kā arī 56 valsts un pašvaldību iestādes par viņu iespaidiem, saskaroties ar administratīvajām procedūrām Latvijā. Kā atzina PB grupas Ārvalstu investīciju konsultatīvā dienesta Eiropas programmu vadītāja Žaklīna Kūlidža (Jacqueline Coolidge): «Reformu panākumu atslēga ir Latvijā veiksmīgi izveidotais dialogs starp uzņēmējiem un valsts iestādēm, kas tomēr vēl ir jāpilnveido.»
«Pašnovērtējot» administratīvās procedūras, tika secināts, ka pastāv nopietnas problēmas pašvaldību līmenī. Tās saistītas ar tirdzniecības atļauju nepamatotu pieprasīšanu, pašvaldību policijas inspekcijām un būvniecības saskaņošanu, kā arī pārāk daudz laika aizņem nekustamā īpašuma īpašumtiesību pārejas procedūra. Tieši attiecībā uz būvniecības atļauju saņemšanu uzņēmēji atzīmē visai augsto korupcijas līmeni pašvaldībās. Zināmā mērā to sekmē arī skaidru valsts mēroga vadlīniju trūkums šajā nozarē un normu neievērošana pašvaldībās. Pārāk bieži nepieciešamo saskaņojumu ātrums ir atkarīgs no «draugu būšanas», tāpēc ir iespējami iepriekš sarunāti lēmumi.
Apkopotie rezultāti liecina, ka vēl joprojām ir pārāk zems sadarbības līmenis institūciju un uzņēmumu starpā – gan uzņēmumu informēšanā par valsts iestāžu prasībām, gan uzņēmēju atsauksmju vai viedokļu uzklausīšanā. Tiek atzīts, ka pašreizējie spēles noteikumi nav vienādi tiem uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar likumu, un tiem, kas pilnībā vai daļēji nemaksā nodokļus vai izmanto korupciju valsts un pašvaldības iestādēs.
***
Šķēršļi uzņēmējdarbībai (procentos)
Nodokļu likmes 73
Likumu un noteikumu nestabilitāte 73
Nodokļu likumdošana 54
Infrastruktūras pakalpojumu izmaksas 45
konkurence ar ēnu ekonomiku 45
Inflācija 39
Korupcija valsts sektorā 35
Personiskā un īpašuma drošība 32
«Draugu būšana» 29
Nepieciešamo licenču iegūšana 28
Būvatļauju pieejamība 21
Pašvaldību policijas pārbaudes 18
Zemes pieejamība 18
Darba likumdošana 18
Muitas likumdošana 17
Telpu inspekcijas 16
Uzņēmuma reģistrēšanas process 14
Organizētā noziedzība 11
Vides aizsardzības likumdošana 11
