Pirmais lēmums par administratīvi teritoriālo reformu valstī pieņemts vairāk nekā pirms desmit gadiem. Šajā laikā iztērēts desmitiem miljonu latu, bet tās gals nav redzams.
Pirmais lēmums par administratīvi teritoriālo reformu valstī pieņemts vairāk nekā pirms desmit gadiem. Šajā laikā iztērēts desmitiem miljonu latu, bet tās gals nav redzams. Vēl joprojām pat ilggadēji pašvaldību vadītāji pēc tikšanās ar reformas bīdītājiem pauž pateicību par izsmeļošu stāstījumu, kas daudz ko ļāvis izprast labāk. Bet skaidras atbildes, vai bezgalīgajām diskusijām un tēriņiem šajā reizē izdosies pielikt punktu, nav.
“Ziņas” jau rakstīja, ka pašvaldībām līdz 1. maijam dots laiks pārdomāt lēmumu pieņemšanu par novadu izveidi. Šajā numurā vairāk par rajona pašvaldību diskusiju ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu.
Rosina domāt par lielu novadu
Jelgavas rajons bija pirmais, kas sāka diskusiju par nepieciešamību uzlabot pašreizējo spēkā esošo 167 novadu modeli. Tā galvenie iemesli saistīti ar to, ka daudzas pašvaldības, kas veido novadus, ir pārāk nelielas gan iedzīvotāju un teritorijas, gan kompetentu speciālistu nodrošinājuma ziņā, lai nākotnē, kad rajona līmeņa funkcijas nepastāvēs, spētu veiksmīgi veikt visus uzdevumus. Savukārt atsevišķās pašvaldībās nav visu objektu, lai nodrošinātu kvalitatīvus, tostarp ar jauniešu izglītību un attīstību saistītus, pakalpojumus. Daudzu rajonu pilsētām nav lauku teritorijas, kur attīstīties uzņēmējdarbībai. Tas skar arī Jelgavu. Mūsu rajona pašvaldības, veidojot novadu, gan nav paredzējušas platībā dalīties ar pilsētu.
Pēdējā laikā parādījušies varianti par novadu izveidi pašreizējo rajonu robežās. Pirmais ar šādu iniciatīvu klajā nāca Gulbenes rajons. Līdzīgi ir Talsu rajonā, kur no 20 pašvaldībām nopietni iebildumi ir vienai. Lielu novada izveidi apsver Valmierā. Balvos pašvaldības pēc līdzšinējā piecu novadu varianta plāno divus. Ventspils rajonā pagaidām daži pagasti iebilst pret vienu lielu novadu.
Satrauc pārstāvniecība un vēlēšanu sistēma
Mūsu pagastu vadītājus baida, ka no attiecīgās teritorijas jaunajā domē nebūs neviena pārstāvja. Ministrs atzīst, ka viņa mērķis nav panākt viena novada izveidi, bet uzklausīt vēlmes un priekšlikumus. Plānots, ka jaunās novadu pašvaldības darbu sāks pēc vēlēšanām 2009. gada jūnijā. Svarīgi, lai šajos divos gados pašvaldības darbību plānotu tā, lai būtu skaidrs turpmākās attīstības plāns un stratēģija, lai šie gadi neaiziet pa tukšo investīciju ziņā. Svarīgi pēc iespējas ātrāk iegūt skaidrību un ķerties pie darbiem, aplēst, cik līdzekļu nepieciešams infrastruktūras sakārtošanai, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus, noteikt prioritātes, kur veicami ieguldījumi. Jelgavas rajons RAPLM pirmais iesniedzis apkopotos datus par nepieciešamo finansējumu izglītības, sociālās aprūpes un citu funkciju īstenošanai, kā arī ceļu sakārtošanai.
Savukārt par pārstāvniecību rajonos pausti atšķirīgi viedokļi. A.Štokenbergam rūpot, lai reformas procesā tiktu sabalansētas visas intereses. “Pārstāvniecībai no teritorijas vajadzētu būt, bet tas ne vienmēr var izrādīties efektīvākais veids.” Liela novada domē varētu būt 11 – 15 vēlētu pārstāvju.
Pagastu vadītājus satrauc vēlēšanas pēc partiju principa, jo laukos ar partijām ir tā, kā ir. Ministrs savukārt teic, ka viņš neredz problēmas, jo ir reģioni, kur reģionālajām partijām ir labi panākumi, piemēram, Liepājā, Ogrē. Jelgavas rajona Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka iebilst, ka bez sava pārstāvja būs grūti. Par to, cik sarežģīti risināt jautājumus, jelgavnieki pārliecinājušies, – sākumā pēc pēdējām vēlēšanām Saeimā nebija neviena pilsētas un rajona pārstāvja. Ministrs pieļauj kombinēta risinājuma meklējumus.
Ja rajons veido vienu novadu, kas notiek ar Valgundi un Ozolniekiem, jautā rajona Padomes priekšsēdētājas vietnieks Ziedonis Caune. A.Štokenbergs norāda, ka tas ir pašvaldību ziņā. Pēc ministra domām, Valgundes novadam ekonomiski būtu izdevīgāk iekļauties lielā novadā. Savukārt Ozolnieki gan iedzīvotāju skaita, gan budžeta ziņā jūtas stabili.
Uz jautājumu, kas būs ar pašvaldībām, kas ar lēmuma pieņemšanu gaidīs līdz 2008. gada beigām, ministrs mudina tās padomāt par nodrošinājumu ar spējīgiem speciālistiem, kas daudziem ir liela problēma.
Sola investīcijas labākai dzīvei
Šā gada valsts budžetā desmit miljonu domāti pašvaldībām, kas izteikušas vēlēšanos apvienoties novados. Vēl 2,8 miljoni iekļauti apvienošanās programmā. Līdzekļus vispirms piešķirs pašvaldībām, kas pieņēmušas lēmumus par apvienošanos. Ja novads būs lielāks, katra saņems 200 000 latu. Ministrs aicina nedomāt tikai par sevi un kādu pusi naudas atvēlēt kopējiem topošā novada objektiem. Protams, lai pārliecinātu vēlētājus, svarīgi, lai viņi redzētu arī uzlabojumus “uz vietas”.
Ministrs piekrīt, ka 200 000 latu nav summa, ar ko var visu atrisināt. Par to liecina Jelgavas rajona aprēķini, kur infrastruktūras jautājumiem nepieciešami 26 miljoni, tostarp prioritārām lietām – astoņi. “Investīciju mērķis – lai cilvēki Latvijā dzīvotu normāli, pārtrauktu izbraukt uz ārvalstīm. Tam nepieciešama nopietna četrus līdz septiņus gadus ilga investīciju programma infrastruktūras objektu sakārtošanai. Līdzekļi tai atvēlami gan no valsts budžeta, gan ES struktūrfondiem.”
A.Štokenbergs uzsver, ka svarīgi, lai pašvaldības spētu lietišķi vienoties par prioritātēm un tās noteiktu atbilstoši kopējām vajadzībām, nevis savtīgām interesēm. “Valdībā esam nolēmuši, ka nozaru ministriju stratēģijas saskaņos ar RAPLM, lai panāktu līdzsvarotu attīstību.” Arī Ainars Šlesers sācis saprast, ka jāiet rokrokā, lai to nodrošinātu. “Negribu piekrist, ka nepietiek naudas, jautājums – kā to sadalīt. Visas problēmas tuvākajos četros gados neizdosies atrisināt, tomēr esam apzinājuši valsts finanšu resursus, aptverot dažādu ministriju, tostarp Satiksmes ministrijas, programmas.” Vēlāk sarunā ar “Ziņām” ministrs mudināja sabiedrību un presi aicināt Satiksmes ministriju atvēlēt visu kategoriju ceļu sakārtošanai nepieciešamos līdzekļus.
Paredzēts, ka valsts budžeta grozījumos, neraugoties uz pretinflācijas pasākumiem, RAPLM investīcijām šogad saņems 50 miljonu latu un turpmāk katru gadu 180 miljonu un vairāk. Satiksmes ministrs A.Šlesers jau ticies ar Gulbenes rajona pašvaldībām, lai pārrunātu autoceļu tīkla sakārtošanu, kas ir ļoti svarīgs jautājums. Tiem, kas būs vienojušies par turpmāko modeli, tikšanās būšot arī ar citām nozaru ministrijām – Labklājības, Kultūras, Izglītības un zinātnes.
***
Jelgavas rajona attīstībai sporta un izglītības jomā nepieciešami 24,2 miljoni latu
– Vajadzīgs sporta un kultūras centrs Jaunsvirlaukā un Elejā (katrs 2,5 miljoni latu);
– sporta zāles Sesavā, Zaļeniekos un Līvbērzē (katra 1,5 miljoni latu);
– Vircavas vidusskolas energoefektivitātes uzlabošana (Ls 700 000), analogi pasākumi Platones pamatskolā (Ls 700 000) un sākumskolā (Ls 800 000), Sesavas pamatskolā (Ls 400 000), Kaigu un Kalnciema vidusskolā (katrā pa miljonam latu);
– bērnudārzs Svētē, Vircavā un Vilcē (katrā Ls 700 000);
– 14 pakalpojumu centru iekārtošana (trīs miljoni latu);
– vienots informācijas tehnoloģiju tīkls (4,5 miljoni latu);
– autobusu iegāde skolēnu pārvadājumiem (0,5 miljoni).
Alternatīvās aprūpes objektiem nepieciešami 2,988 miljoni latu
– Ēkas renovācija centra iekārtošanai Valgundē (Ls 210 000);
– dienas centra labiekārtošana Līvbērzē (Ls 15 000);
– aprūpes centra “Līgotnes” labiekārtošana un dienas centra paplašināšana Zemgales ciematā Glūdā (Ls 430 000);
– veselības un sociālās aprūpes centra renovācija Jaunsvirlaukā (Ls 230 000), Staļģenes aprūpes centra būvdarbu pabeigšana (Ls 95 000);
– dienas centra iekārtošana Vircavas Kamenēs (Ls 120 000);
– ēkas renovācija dienas centra izveidei Garozā (Ls 170 000);
– dienas centra izveide Elejā (Ls 340 000);
– aprūpes centra iekārtošana Sesavā (Ls 380 000);
– dienas centra izveide Platonē (Ls 250 000);
– Kalnciema aprūpes centra renovācija (Ls 200 000);
– dienas centra izveide Zaļeniekos (Ls 270 000);
– siltuma zudumu samazināšana rajona pašvaldības sociālās aprūpes iestādēs (Ls 278 000).
Ceļu sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi līdz 2013. gadam
– 1. šķiras valsts autoceļi rajonā (12,5 miljoni latu);
– 2. šķiras autoceļi (41,709 miljoni latu);
– tiltu atjaunošana (4,7 miljoni latu);
– pašvaldību ielas un ceļi (33,76 miljoni latu). Pašvaldību taktika ir atšķirīga. Daļa vēlas atjaunot lielākoties pagasta centra ielas, daļa galvenokārt iekļāvusi pagasta ceļus;
– ietves un apgaismojums apdzīvotās vietās (4,78 miljoni latu).
