Artura Bērziņa raksta pārpublicējums no lauku izdevuma «Mana māja» 1943. gada jūnija 12. numura, tolaik latviešu teātra 75 gadu pastāvēšanas atcerei.
(Artura Bērziņa raksta pārpublicējums no lauku izdevuma «Mana māja» 1943. gada jūnija 12. numura, tolaik latviešu teātra 75 gadu pastāvēšanas atcerei.)
(Turpinājums. Sākums 9. oktobra numurā.)
Alunāns savu darbības aploku drīz vien paplašināja. Pēc Vidzemes kārta nāca Kurzemei. Bet te teātra izrāžu sarīkošana bija daudz grūtāka. Kurzemes mazpilsētiņu iedzīvotāji bija vairāk noslēgušies, ieauguši provinciālismā un puritāniski neiecietīgi pret teātri. Kā tolaik saņemts Ā.Alunāns ar savu trupu Tukumā, kad 1874. gadā tur bija ieradies viesizrādēs, lasāms teātra tēva atmiņās («Balss» 1886. g. 8.nr.): «Kad nu jau katrs svešinieks tādā mazā pilsētiņā mēdz griezt iedzimušo pilsoņu vērību uz sevi, tad viegli varēs spriest, ar kādām acīm visi lūkojās uz mani, uz latviešu komediantu vadonu. Gan dažs no šiem «mietu birģeļiem» un alus filistriem bija dzirdējis, ka latvieši Rīgā mēģinājuši nodibināt latviešu skatuvi, bet ka šie paši uzdrošinātos arī mierīgo Tukumu traucēt, liekot mākslai runāt latviešu valodā, to neviens godīgs tukumnieks nedrīkstēja ne sapņot, un tagad, kur tas taisījās tomēr notikt, to uzskatīja par prastu bezkaunību. Neaizmirstami man palikuši tie īgnuma pilnie skatieni, ar kuriem tiku visapkārt pagodināts. No cilvēces izstumtu noziedznieku nevarēja ar lielāku nicināšanu aplūkot, kā toreiz mani. Visi aizspriedumi, kas mājoja mietpilsoņu starpā pret aktieriem, še parādījās jo sīvi, un vēl nākamās dienās no tam nevarēja pilnīgi pārliecināties, ka mani ieskata par vienkāršu miera traucētāju klusajā pilsētiņā.»
Citās pilsētās, piemēram, Kuldīgā, notikusi pat atklāta aģitācija pret izrādēm. Protams, izrādes palikušas pustukšas. Bet bija arī pilsētas (Talsi, Liepāja), kas izrādes saņēma gavilēm un ar prāvu uzviju sedza visus kases iztrūkumus citur. Šīm izrādēm bija liela kultūrvēsturiska nozīme, jo tās Kurzemes pilsētās un laukos pamudināja nodibināt kultūras biedrības, kuru darbībā ietilpa arī teātra izrādes. Kad Alunāns vēlāk šīs pilsētas apmeklēja, tur jau bija izaugusi plaša teātra publika, sevišķi Liepājā.
Šīm pirmajām Alunāna propagandas izrādēm bija svētīgi panākumi, ko drīz vien sajuta Rīgas latviešu teātris. Laucinieki apmeklētāji teātra izrādēs ieņēma redzamu vietu. Ja agrāk Rīgas teātris mēnesī varēja sarīkot divas izrādes, tagad, lauciniekiem pieplūstot, izrādes rīkoja katru svētdienu un vēl pēc maza laiciņa arī reizi nedēļā darbdienās. Uz laikus izsludinātām pirmizrādēm lauku kopas pilnā skaitā sabrauca Rīgā, lai noskatītos izrādēs tēlotos raksturus un pēc tam tos atkārtotu savās mājās. Šīs izrādes izaudzināja teātrim ne tikai apmeklētājus, bet arī jaunus darbiniekus. Mazos lauku un pilsētiņu teātros savas mākslas gaitas uzsākuši daudzi vēlāk pazīstami latviešu aktieri.
(Turpmāk vēl.)
