Bērna emocionālā un psihiskā attīstība vispareizāk norit, dzīvojot ģimenē. Izvēle savā ģimenē pieņemt bērnu bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu ir grūta, atbildīga un – ļoti uzteicama.
Bērna emocionālā un psihiskā attīstība vispareizāk norit, dzīvojot ģimenē. Izvēle savā ģimenē pieņemt bērnu bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu ir grūta, atbildīga un – ļoti uzteicama. Šādu bērnu uzturēšanās ģimeniskā vidē, nevis institūcijā, ir pats svarīgākais viņu aprūpē. Pastāv vairākas iespējas saglabāt bērniem ģimenisko vidi – audžuģimene, aizbildnība un adopcija.
Uz jautājumiem par iespēju rūpēties par bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem atbild Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta Bērnu un ģimenes nodaļas speciāliste Ineta Pikše.
Ģimene ir izlēmusi pieņemt bērnu, kuram nav vecāku. Ir zināms, ka ir bērni bāreņi, bet ko nozīmē «bez vecāku gādības palikuši bērni»?
Bez gādības palikušie bērni ir tie, kuru vecākiem ar tiesas spriedumu ir atņemta vecāku vara; kuru vecākiem ar bāriņtiesas lēmumu ir pārtraukta vecāku vara; kuru vecāki atrodas bezvēsts prombūtnē vai ilgstošas slimības dēļ nevar īstenot vecāku varu.
Kas ir audžuģimene?
Audžuģimenē bērnu ievieto īslaicīgi, kamēr tiek atrisinātas problēmas viņa bioloģiskajā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, kamēr viņš tiek nodots aizbildnībā, adoptēts vai ievietots bērnu bāreņu aprūpes institūcijā.
Ja ģimene vēlas kļūt par audžuģimeni, situāciju izvērtē bāriņtiesa vai pagasttiesa, nosakot, vai apstākļi ir piemēroti bērna audzināšanai. Ģimenei tiek piešķirts audžuģimenes statuss, tā tiek speciāli apmācīta.
Katra bērna uzturēšanos audžuģimenē tās un pašvaldības savstarpējās tiesības un pienākumus nosaka abu līgums. Ja bērns audžuģimenē uzturas līdz vienam mēnesim, tad visi izdevumi tiek segti no pašvaldības budžeta. Ja ilgāk nekā mēnesi, tad audžuģimenei maksā atlīdzību un pabalstu uzturēšanai.
Ja kāda ģimene vēlas kļūt par audžuģimeni, tai ir jāvēršas pagasttiesā vai bāriņtiesā.
Kas ir aizbildnība?
Aizbildnība ir aizsardzības nodrošināšana bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam un viņa mantai līdz pilngadības – 18 gadu – sasniegšanai vai arī vecāku varas atjaunošanai. Aizbildņus parasti izvēlas no bērna radinieku vidus. Viņi aizvieto bērna vecākus, viņiem iespēju robežās jārūpējas par bērna veselību, izglītību un mantiskā stāvokļa uzlabošanu. Aizbildņi saņem no valsts pabalstu. Atlīdzība par vecāku pienākumu pildīšanu nav atkarīga no aizbildnībā esošo bērnu skaita. Aizbildnis saņem pabalstu arī bērna uzturēšanai.
Ja cilvēks vēlas aizbildnībā ņemt bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu, ir jāvēršas pagasttiesā vai bāriņtiesā. Tur arī var saņemt precīzu informāciju, kā rīkoties tālāk.
Kas ir adopcija?
Adoptējot bērnu, persona pilnībā uzņemas vecāku lomu, pieņemot citas personas bērnu par savu. Adoptētājam jābūt rīcības spējīgam, vismaz 25 gadus vecam, viņam jābūt vismaz 18 gadu starpībai ar adoptējamo.
Personām, kas vēlas adoptēt bērnu, jāvēršas ar pieteikumu savas dzīvesvietas bāriņtiesā vai pagasttiesā. Tur arī informēs par nepieciešamajiem dokumentiem, pēc tam tos pārbaudīs, izpētīs ģimeni un lems, vai persona var kļūt par adoptētāju. Ja bāriņtiesas lēmums ir pozitīvs, tad ģimenei vai personai, kas vēlas adoptēt bērnu, jāvēršas Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentā (Rīgā, Skolas ielā 28, tālrunis 7021665), lai iepazītos ar informāciju par adoptējamajiem bērniem aprūpes un audzināšanas iestādēs un saņemtu norīkojumu uz iestādēm adoptējamā izvēlei. Kad ģimene izvēlējusies bāreni aprūpes un audzināšanas iestādē, vēlreiz ir jāvēršas bāriņtiesā vai pagasttiesā, kas lemj, vai adopcija šajā ģimenē būs bērna interesēs.
Adopcija tiek uzskatīta par notikušu, kad to apstiprinājusi tiesa. Līdz ar to adoptētais kļūst par sava adoptētāja ģimenes locekli, iegūstot visas laulībā dzimuša bērna tiesības.
