Pienācis brīnumjaukais mēnesis ar zaļu, izrotātu eglīti, mieru un saticību mājās, Ziemassvētku vecīti un dāvanām.
Pienācis brīnumjaukais mēnesis ar zaļu, izrotātu eglīti, mieru un saticību mājās, Ziemassvētku vecīti un dāvanām. Kā jau katru gadu, iededzam svecīti Adventes vainagā, svētkus gaidot, ēdam mandarīnus, skaitām, cik daudz vajadzēs izdot dāvanu iegādei, lai iepriecinātu ģimeni, tuviniekus un draugus. Dažam vēl noteikti sagādā raizes skolas liecība, brīvdienu plāns un sen gaidītais klases vakars.
Un viss par godu Jēzus Kristus piedzimšanai… Tikai pirmssvētku burzmā daudzi darbiņi un pienākumi aizmirsušies. Dīvaini, bet tieši gada brīnumainākie, mierīgākie un sirsnīgākie svētki cilvēkam sagādā vislielākās galvassāpes. Pārgurusi namamāte, ķildīgi bērni, norūpējies vīrs un tēvs – arī tas, šķiet, vislabāk raksturo pirmssvētku laiku. Uztraukums, steiga un neizlēmība, gatavojoties svinībām un Ziemassvētku sagaidīšanai.
Par spīti šķietamajām grūtībām, Ziemassvētki tomēr ir un paliek vieni no gada skaistākajiem svētkiem, jo svētku vakarā jūtamies pacilāti, mierīgi, ģimenē vienoti, priecīgi par dāvanām un gandarīti par citu sajūsmu. Galvenais – pirms Ziemassvētkiem neieslīgt rutīnā, gatavošanos svētkiem neuztvert par pienākumu. Varbūt vajag gluži otrādi – mēģināt izbaudīt it visu, ko darām: rotājam eglīti, gatavojam ēst, gādājam dāvanas, svētku vakarā ievērojam dažādas tradīcijas un ticējumus. Ir zināms, ka latvieši, igauņi un zviedri kurina ugunskuru garākajā gada naktī, lai noticētu, ka dzīve turpināsies ierastajā kārtībā, kļūs labāka un pilnveidosies. Visam, ko darām, ir nozīme, nekas nenotiek tāpat vien. Lai arī kāda būtu tava skolas liecība, saņemtās dāvanas vai varbūt pat žagari (!), iemācies izjust Ziemassvētkus. Atceries, ka mūsu ikdiena un svētki ir tādi, kādus tos paši sev sagādājam. Priecīgus Ziemassvētkus un daudzsološu Jauno gadu!
