Ar dziesmām, dzejas un prozas lasījumiem vakar Andreja Stērstes 150 gadu atceres sarīkojumā mijās tikšanās dalībnieku stāsti par pirmās atmodas aktīvista dzīves laiku, devumu latviešu valodas izkopšanā un dalību sabiedriskajā dzīvē.
Ar dziesmām, dzejas un prozas lasījumiem vakar Andreja Stērstes 150 gadu atceres sarīkojumā mijās tikšanās dalībnieku stāsti par pirmās atmodas aktīvista dzīves laiku, devumu latviešu valodas izkopšanā un dalību sabiedriskajā dzīvē.
«Andreja Stērstes atstātais mantojums ir tik plašs, ka tā pētīšanas pietiktu veselai doktoru paaudzei. Runa nav tikai par viņa devumu valodniecībā. Ļoti gaidu, kad kāds jauns maģistrants sāks pētīt Andreja Stērstes jurista veikumu vai viņa dalību Krievijas senatora Manaseina revīzijā, kurā Andrejs Stērste piedalījās kā tulks un kura vēsturē vērtēta dažādi. No vienas puses, uzskatīta par rusifikācijas zīmi, no otras, – par pretsparu vācu ietekmei. Kur nu vēl viņa ieguldījums agrārreformas tapšanā un lauksaimnieku izglītošanā,» cerību, ka to, kas, Stērstes dzīvi un darbus pētot, lūkos atgūt padomju laika aizlieguma iekavēto, pauda jubilāra mazmazmeita Anna Žīgure. Viņa arī lasīja fragmentus no sava topošā romāna «Marselīne», kurā 19. gadsimta nogales notikumi vēroti A.Stērstes meitas Elzas Stērstes acīm. Atmodas darbinieka dzimtu piemiņas sarīkojumā pārstāvēja arī viņa mazmazdēls Andrejs Speke.
Jurists, sabiedrisks darbinieks, publicists, teātra izrāžu un citu tautas mākslas sarīkojumu organizators un dalībnieks A.Stērste nāk no Piebalgas – viena no tolaik rosīgākajiem latviešu kultūras un sabiedriskās dzīves centriem – un tieslietas studējis Pēterburgā. Ievērojama viņa dzīves daļa norit Jelgavā un Zaļeniekos.
Kā stāsta Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks Modris Ziemelis, Stērste pilsētas tautiešu organizācijā iesaistījies 37 gadu vecumā 1890. gadā, 10 gadu pēc tās dibināšanas, un vēlāk pēc Jāņa Čakstes aiziešanas no priekšsēža vietas biedrībai ekonomiski un politiski grūtā laikā kļuva par organizācijas septīto vadītāju.
Biedrības valdes locekle Liliana Štauere iepazīstināja ar A.Stērstes veikumu viņa sirdslietā – valodniecībā. Nav brīnums, ka, būdams jurists, viņš īpaši nodarbojies ar juridiskās terminoloģijas veidošanu. Viņa spalvai pieder daudzi latviskojumi, bez kuriem mūsdienu latviešu likumu un ikdienas valoda nebūtu iedomājama, piemēram, «lietiskais pierādījums», «kratīšana», «gūsteknis», «dzimtsarakstu nodaļa».
Papildus dzimtajai mēlei Stērste pārvaldīja četras svešvalodas. Vislabāk, protams, vācu. Bet atzīstamajos tulkošanas panākumos jau skolas laikos izpaudās viņa lieliskā valodas izjūta, kas vēlāk ļāva kļūt par sevišķi ražīgu jaunvārdu darinātāju. Droši vien arī tā skaidrojams viņa atzinums par sevi: «Lai arī labi mācēju vācu mēli, smadzenes man bija latviskās.»
Pēcpusdienu organizēja Jelgavas Latviešu biedrība. Tā notika ar uzņēmuma «Būvenergo A», Jelgavas Domes un norises vietas – Zinātniskās bibliotēkas – atbalstu un bija pirmais A.Stērstes piemiņas sarīkojumu skaitā. 14. oktobrī atmodas darbinieka jubileju atzīmēs Jelgavas 1. ģimnāzijā, 16. oktobrī – Zaļeniekos.
