Vakar Rīgā notikušajā Privatizācijas aģentūras preses konferencē tās ģenerāldirektors Jānis Naglis pievērsās aktualitātēm.
Vakar Rīgā notikušajā Privatizācijas aģentūras (PA) preses konferencē tās ģenerāldirektors Jānis Naglis pievērsās aktualitātēm.
Lai pilnveidotu valsts statūtsabiedrību pārvaldīšanu, saskaņā ar PA valdes lēmumu 36 uzņēmumu valsts pilnvarniekiem izsūtītas vēstules ar aicinājumu izteikt ierosinājumus minētā lēmuma sakarā. Diemžēl atgriezeniskā saikne bijusi neefektīva, jo līdz noteiktajam termiņam saņemts tikai 16 atbilžu. Šinī sakarā aģentūras Juridiskā departamenta attiecīgajam sektoram pēc neaktivitātes iemeslu pārbaudes sagatavojami priekšlikumi par pilnvarojumu līgumu izbeigšanu vai turpināšanu ar valsts pilnvarniekiem, kas ignorējuši PA valdes lēmumu. Iesniegto priekšlikumu sakarā sekos lēmumi.
PA padomes ārkārtas sēdē skatīts jautājums par līdzekļu piešķiršanu Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai privatizējamo uzņēmumu lietu sakārtošanai. Iepriekšējos divos gados PA arhīvu pakalpojumiem izlietojusi vairāk nekā 700 tūkstošu latu. Šim gadam arhīvu ģenerāldirekcija pieprasījusi vairāk nekā miljonu latu, summā iekļaujot ne vien Tieslietu ministrijas apstiprinātos pakalpojumus, bet arī citas saimnieciskās darbības izmaksas. Tāpēc šāgada sākumā PA nolēmusi maksājumus līdz precīza nepieciešamā finansējuma aprēķina iesniegšanai apturēt. Arhīvu ģenerāldirekcija pieprasījumu vairākkārt pārstrādājusi, taču materiālos joprojām ir daudz neskaidrību. Tāpēc paredzēts izstrādāt jaunus, ekonomiski pamatotus maksas pakalpojumu izcenojumus. Līdztekus tam arhīvu ģenerāldirekcijai avansā piešķirti 330 tūkstošu latu.
Tāpat kā arhīvu, arī uzņēmumu maksātnespējas paātrināšanas jautājums, kā teica PA juridiskais direktors Viktors Šadinovs, nebūtu aģentūras kompetencē. Tas notiek izveidojušos apstākļu ietekmē. Likumdošanā paredzēto 15 dienu vietā uzņēmējsabiedrību maksātnespējas pieteikumu izskatīšana tiesās ieilgst līdz pusgadam un ilgāk. Tā kā likums prioritāti nenosaka, lietas tiek skatītas iesniegšanas kārtībā. Tā Rīgas apgabaltiesā jau pašreizējie lietu uzkrājumi nodrošina darbu 11 turpmākajiem mēnešiem. Gadījumos, kur pēc maksātnespējas atzīšanas seko bankrots, tas aizkavē uzņēmumu likvidāciju, radot papildu zaudējumus valsts budžetam, uzņēmumos strādājošajiem un kreditoriem. Lai to novērstu, jautājums konceptuāli skatāms valdības līmenī. Tā kā pieteikumu izskatīšana ieilgst arī telpu trūkuma dēļ, Privatizācijas aģentūra vienojusies par Šķīrējtiesas telpu atvēlēšanu apgabaltiesas (gan tikai Rīgas) izbraukuma sēdēm, kur skatīt ar PA saistīto uzņēmumu lietas.
