Ar krievu klasiķa Nikolaja Gogoļa komēdiju “Precības” VEF teātra iestudējumā 27. oktobrī pulksten 15 Jelgavas Kultūras namā atkal viesojas jelgavnieks režisors Agris Krūmiņš. Kopš 2001. gada daudzi viņa iestudējumi ir tapuši citviet – vairāk nekā piecpadsmit gadu Ventspils amatierteātrī, bet beidzamos piecus – VEF teātrī Rīgā. Tas ir Rīgas amatierteātris, bet nelielajā trupā ir liels jelgavnieku īpatsvars. Tajā spēlē arī uzņēmējs Ainārs Tamisārs un pasākumu vadītāja Ilze Suta.
Pateicība pirmajam teātrim
“Katru iestudējumu, ko esmu režisējis ārpus Jelgavas, esmu centies parādīt dzimtajā pilsētā, kur Ādolfa Alunāna teātrī vēl kā bērns sāku spēlēt un vēlāk strādāju par režisoru. Šī VEF teātra viesizrāde ir kā pateicības žests manam pirmajam teātrim, režisorēm Lūcijai Ņefedovai un aizsaulē aizgājušajai Intai Aleksei, kurām bijusi liela nozīme manā dzīvē,” uzsver Agris Krūmiņš.
Beidzamajos četros gados Agra vezumā no VEF teātra ir bijusi dokumentālā drāma “Garā nakts 1934” (pēc japāņu dramaturga Jukio Mišimas darba “Mans draugs Hitlers” motīviem), kas 2014. gadā tika izrādīta kultūras nama “Rota” zālē (nevis uz skatuves) un ir ieguvusi titulu “Rīgas reģiona gada izrāde 2014”. 2016. gadā Agris atveda Albēra Kamī lugu “Pārpratums”, kas tika izrādīta LLU Studentu teātrī (lugu pirmo reizi viņš iestudēja Ādolfa Alunāna teātrī 1989. gadā). Šoreiz “Precību” izrādes vieta ir Ādolfa Alunāna teātra Kamerzāle. Tieši tur 1986. gadā Agris Krūmiņš, būdams jauns režisors, iestudēja Māras Zālītes “Tiesu”, kas atmodas priekšnojautās cēla no aizmirstības Garlība Merķeļa apgaismības idejas. Tur viņš 1988. gadā iestudēja un izrādīja arī Žana Batista Moljēra “Tartifu”.
“Kamerzāle reizē ir arī Alunāna teātra mēģinājumu telpa, kas labi zināma tiem, kuri spēlējuši šajā teātrī. Taču skatītājiem jāņem vērā, ka tur ir tikai apmēram piecdesmit vietu. Nav tā, ka var iet uz amatierteātra izrādi un pa ceļam nopirkt biļeti. Tā jāpērk iepriekš. Skatītāju vietu skaits ir ierobežots,” brīdina režisors. Viņš piebilst, ka daudz ir strādājis kabatas jeb istabas formāta teātrī un lielo akadēmisko skatuvi viņam obligāti nevajag.
VEF teātris atsākās no nulles
Ar Gogoļa “Precībām” VEF teātrim ir jau veicies. Tā atzīta par veiksmīgāko izrādi festivālā “Rīga spēlē teātri” un saņēmusi ekspertu augstu novērtējumu Latvijas amatierteātru skatē “Gada izrāde 2017”, bet Raivis Altrofs par Podkoļosina lomu ieguvis titulu “Gada aktieris”. Nupat “Precības” piedalījās arī divos prestižos starptautiskos teātra festivālos.
Agris Krūmiņš stāsta, ka 2013. gadā, kad viņš pēc Rīgas domes Kultūras, izglītības un sporta departamenta darbinieces Liānas Oses un režisores Edītes Neimanes ierosmes pārņēma VEF teātri, tajā nebija neviena aktiera un visu vajadzēja sākt no nulles. Lai teātris varētu dzimt, Agris uzaicināja aktierus, ar kuriem kopā bija strādājis Ventspilī un Jelgavā. Tā vēl joprojām viņa vadībā spēlē Ainārs Tamisārs un Raivis Altrofs, kas gan dzīvo Rīgā, bet savulaik studēja un spēlēja teātri Jelgavā. “Precībās” izrādē klāt nākusi amatierteātra aktrise un pasākumu vadītāja jelgavniece Ilze Suta. Pārējie deviņi aktieri gan nav no Jelgavas. Tomēr jelgavnieki un bijušie jelgavnieki, ja ieskaita arī režisoru, VEF teātrī sanāk trešdaļa.
“Varbūt teātris bibliotēkai ir mazliet par skaļu,” ar smaidu Agris runā par VEF teātra pagaidu atrašanās vietu līdz šī gada jūnijam. Tomēr VEF Kultūras pils remonta laiku bibliotēkā “Vidzeme” viņš uzskata par ļoti jauku, jo varēja strādāt pietiekami intensīvi un radoši. Bibliotēkas Balkona zālē daudzkārt tika rādītas gan “Precības”, gan “Pārpratums”. Skatītāju, kuru gan kamerizrādes formātā nav daudz, VEF teātrim nekad nav trūcis. VEF teātris tagad Agrim Krūmiņam ir vienīgā darbavieta. No Ventspils teātra viņš pirms pusotra gada aizgāja.
Gogolis rakstīja par cilvēkiem pusmūžā
Kāpēc režisors izvēlējies iestudēt Nikolaja Gogoļa “Precības”? Agris Krūmiņš teic, ka viņam jau agrā jaunībā “iesita pa smadzenēm” tas, kā šo komēdiju Valmieras teātrī iestudēja režisore Māra Ķimele. Sižets ir ļoti vienkāršs: Krievijā 19. gadsimta vidū titulēts galma padomnieks Podkoļosins nodomā, ka jāizbeidz vecpuiša dzīve. Viss attīstās it kā loģiski, lai notiktu kāzas. Tomēr tās nenotiek. “Pats lugas sižets nav tik interesants kā tas, kas caur šo sižetu “izspēlējas”. Brīžiem Gogoļa komiskums sasniedz fantasmagorisku līmeni, kļūst mazliet baisi, apzinoties, ka vairs neesi jauns, dzīve iet pāri pusmūžam. Tad ir svarīgi saprast, ko tu vēl spēj izdarīt, kā dvēselē atjaunoties, pārvarēt sastingumu un kur ņemt jaunības eliksīru. Precības lugas galvenajam varonim Podkoļosinam liekas kā īstais risinājums,” secina režisors. Viņš piebilst, ka profesionālo teātru skatē “Spēlmaņu naktī” augsti novērtētais Liepājas teātra Gogoļa “Precību” iestudējums (iestudējis viesrežisors Sergejs Zemļanskis), kas bija kustību izrāde ar jaunu aktieru piedalīšanos, īsti neatbilst autora domai. Proti, Gogolis “Precībās” stāsta par pusmūža, nevis jauniem cilvēkiem.
“No vienas puses, ir vienkārši – ja tu gribi precēties, sameklē kādu un precies. Tomēr tas nav tik vienkārši, ja tu to gribi darīt nopietni un atbildīgi, ar mīlestību. Un tad izrādās, ka ir dzīvē lietas, ko cits nemaz nevar noorganizēt, ka cilvēks nav raustāma lelle. Turklāt vēl visu vajag darīt ātri: “Tempā! Davai! Nav ko gudrot!” Te iezīmējas vēl viena mūsdienu problēma, ka cilvēkam nav laika apcerei, izjūtām, īsāk sakot, nav laika pašam sev. Tas nav stāsts tikai tiem, kurus interesētu dzīve 19. gadsimta vidū Krievijā,” secina Agris Krūmiņš.
