Kooperatīvajā sabiedrībā «Agro Kaķenieki» pagājušās nedēļas nogalē tika novākta pirmā pēc Holandes tehnoloģijas audzētā sēņu raža.
Kooperatīvajā sabiedrībā «Agro Kaķenieki» pagājušās nedēļas nogalē tika novākta pirmā pēc Holandes tehnoloģijas audzētā sēņu raža.
Sabiedrības direktors Vasilijs Pravdivecs stāsta, ka kooperatīvā sabiedrība dibināta uz bijušās padomju saimniecības «Kaķenieki» bāzes 1998. gada aprīlī. Līdz ar jaunizveidotā uzņēmuma dibināšanu sākušās arī pārrunas, kurš no lauksaimnieciskās ražošanas veidiem nodrošinātu stabilu attīstību un peļņu. Graudaugu raža bieži vien ir atkarīga ne tikai no audzētāja, bet arī no valdības politiskajām un ekonomiskajām spēlēm un pat no Dieva tā kunga, kurš, laikā nesūtot lietu, spēj sagraut visus lauksaimnieka plānus.
1998. gada rudenī Kaķeniekos parādījās padomnieks, kurš ieteica audzēt šampinjonus. Šis lauksaimnieciskās ražošanas veids galvenokārt ir atkarīgs no zināšanām, spējas nodrošināt labus augšanas apstākļus un mākas ražu pārdot. Kooperatīva īpašumā ir kādreizējā cūku audzēšanas kompleksa «Pavāri» vienpadsmit kūtis. Vienas pārveidošana par sēņu audzētavu neprasīja milzīgus kapitālieguldījumus, tādēļ tika nolemts riskēt un sākt audzēt sēnes.
Fermas pārbūve sākās jau 1998./99. gada ziemā. 720 kvadrātmetru lielajā ēkā tika izvietotas četras sēņu audzēšanas kameras ar kopējo platību 470 kvadrātmetru. Pārējo teritoriju aizņem divas dzesēšanas iekārtas, gāzes apkures katlumāja un palīgtelpas.
«Agro Kaķenieki» sadarbojas ar šampinjonu audzēšanas celmlauzi Latvijā firmu «Mikus un Ko». No tās tiek iepirkts substrāts ar micēliju, bet no Holandes –augsnes virskārta, kuras sastāvu zina tikai holandieši paši.
V.Pravdivecs atzīst, ka šampinjonu audzēšana ir sarežģīts process. Vispirms maisos fasētais substrāts ar micēliju 11 dienu tiek sildīts 24o siltā telpā ar gaisa mitrumu ap 93 procentiem. Tad maisi tiek atplēsti un saturs izlīdzināts. Vēl pēc dažām dienām tiek uzklāta virskārta. Kad sāk parādīties sēnes, tiek samazināta gaisa temperatūra un mitrums. Apmēram pēc 27 dienām no procesa sākuma šampinjonu cepurītes sasniedz divu latu monētas lielumu, un sēnes ir gatavas novākšanai. Viena audzēšanas cikla laikā var novākt trīs ražas – ik pa trim četrām dienām. Pēc tam visa zeme no kamerām tiek izvākta. Tā tiek dezinficēta, un var sākties nākamais cikls. Plānots, ka Kaķeniekos no viena kvadrātmetra varēs nolasīt ap 20 kilogramu šampinjonu. Holandē, kur šīs sēnes audzē jau sen, kvadrātmetra raža sasniedz 36 kilogramus.
Lai pārstrādātājiem un tirgotājiem vietējos šampinjonus varētu piegādāt regulāri, četrās kamerās audzēšanas ciklu sāk ik pa 17 līdz 18 dienām, tā nodrošinot nepārtrauktu darbu cilvēkiem un regulārus ienākumus uzņēmumam.
Pašlaik sēņu audzēšanā ir nodarbināti pieci cilvēki dienā un divi – naktī, lai uzmanītu klimatu kamerās. Bet ražas periodā darbs būs desmit strādniekiem.
Kamerās tiek kontrolēts gaisa mitrums, zemes un gaisa temperatūra. Šo procesu, tāpat kā gāzes apkures katla darbu, nodrošina automātika. V.Pravdivecs uzsver, ka, izvēloties tehniku un rekonstruējot fermu, viss tiek darīts tā, lai pie jau paveiktā vairs nebūtu jāatgriežas.
Lai ieguldītos resursus izmantotu maksimāli, augsni, kurā sēnes jau izaugušas, iecerēts fasēt maisos un piedāvāt mazdārziņu un siltumnīcu īpašniekiem kā labu mēslojumu, jo sēnes augšanas procesā izmanto tikai daļu no barības vielām, kas ir speciālajā substrātā.
«Agro Kaķenieki» jau noslēdzis sadarbības līgumu ar Rīgas Konservu fabriku, apņemoties tai ik nedēļu piegādāt tonnu šampinjonu. Arī ar tirgotājiem panākta vienošanās par sēņu realizāciju. Tuvākajā nākotnē taps uzņēmuma veikals.
Kooperatīvās sabiedrības direktors V.Pravdivecs atzīst, ka šampinjonu audzēšanā vēl nav speciālists, taču par tādu mācoties un viņiem viss izdodies.
