Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studentu pašpārvaldes rīkotajā konkursā par «2010. gada dekāni» atzītā Lauksaimniecības fakultātes dekāne Zinta Gaile šajā amatā nostrādājusi tikai četrus mēnešus. Pati titula ieguvēja atzīst, ka tas viņai bijis pārsteigums.
«Fakultātē darbs tiek organizēts stingri, precīzi. Zinu, ka nesekmīgie iet pie dekānes uz pārrunām un pēc tam tomēr spēj saņemties, lai tiktu uz kājām,» tā Z.Gaili raksturo otrā kursa studente Daiga Ziediņa – viena no dekānes pieteicējām titulam. Maina juristu un ekonomistu pret agronomu Fakultātes dzīvē it kā nekas būtiski nav mainījies – tās pašas 207 budžeta vietas pilna laika studentiem, kas brīžiem ir aizpildītas, brīžiem tomēr ne, pusotrs simts neklātnieku. Un tomēr, kā atzīst dekāne, jūt, ka pamazām aug fakultātes studentu pašapziņa. «Tiesa, 1976. gadā, kad es Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā stājos agronomos, mums bija konkurss trīs uz vietu un studentus uzņēma krietni vairāk. Taču pēc neatkarības atjaunošanas jauniešus vairāk sāka saistīt humanitārā joma. Bet cik tad Latvijā ir darba vietu juristiem, ekonomistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, kurus gatavo vai katrā augstskolā. Darba tirgus realitāte, lauksaimniecības sekmīgā attīstība liek jauniešiem pārdomāt savu izvēli,» stāsta Z.Gaile. Augstskolā kā mācību spēks viņa atgriezās 1997. gadā pēc 14 praktiskā darba gadiem mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» un kad bija iegūts doktora grāds. Tas bijis «lēciens pēdējā vagonā», jo doktorantūrā vecākus par 35 gadiem tolaik neuzņēma. Jaunie ir jāaudzinaDekānes darbā Z.Gaile nonākusi pie atziņas, ka pamatstudijās pirmajā un otrajā kursā augstskolai jābūt līdzīgākai vidusskolai. Viņasprāt, diezgan daudzi deviņpadsmit divdesmit gadu veci jaunieši vēl īsti nav nobrieduši, lai spētu patstāvīgi studēt. Taču nokļūšana nesekmīgajos un reizē ar to maksas studijās šodien ir dārga, nereti mācības tiek pārtrauktas vai arī izbeigtas. Fakultāte zaudē cilvēkus, kuru demogrāfiskās bedres apstākļos jau tā ir maz. «Neesam plānojuši atjaunot kursu kuratorus, bet kaut ko līdzīgu gan,» teic Z.Gaile. Pašai Jelgavas studiju laiks ir labā atmiņā ar to, ka viņa ieguva «sarkano» diplomu ar izcilību un 2. kursā kopā ar vīru inženieri Jāni Gaili, tolaik Tehniskās fakultātes studentu, izveidoja ģimeni. Dekāne atzīst, ka lieliski saprot studentus, kuri sāk pastāvīgu dzīvi prom no mājām Jelgavā, vēlas jauki pavadīt laiku, iegūt jaunus draugus, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par mācībām.