Jelgavas novadā «Vienotības» saraksta pirmais numurs pašvaldību vēlēšanas būs Elejas vidusskolas direktore Sarmīte Balode. Pašvaldību politikā viņa darbojas kopš 1998. gada, kas zināmā mērā saistīts ar skolas direktores amatu, ko viņa uzņēmās dažus gadus iepriekš. No otras puses, S.Balode cenšas nodalīt direktores amata pienākumus no deputāta misijas, kas nozīmē kalpošanu plašākai sabiedrībai.
– Kā izvēlējāties profesiju, kā iesaistījāties politikā?
Jelgavas novadā esmu ļoti, ļoti vietējā. Tepat Vilcē dzimusi, mācījusies Vilces pamatskolā un Elejas vidusskolā. Dzīvoju dzimtas mājās. Bērnībā likās, ka tās ir tālu no skolas, un pārmetu vecākiem, kāpēc viņi nepārceļas uz daudzdzīvokļu māju pagasta centrā. Taču tas, kas agrāk likās apgrūtinājums, vēlāk izrādījās liela vērtība.
Pēc vidusskolas studējot Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē un dzīvojot studentu kopmītnē Rīgā, es sapratu, ka gribu atgriezties laukos. Atgriešanās dzimtas mājās, kur tagad saimnieko vīrs un dēls, ir mans laimes stāsts, kas dzīvē dod optimismu. Par profesijas izvēli un karjeras izaugsmi esmu pateicīga skolotājam Edgaram Tiltiņam un iepriekšējai Elejas vidusskolas direktorei Birutai Avotai.
– Kā izjūtat, ka Latvija tuvojas simtgadei?
Skolā strādājot, to jūt ļoti vienkārši – redzu, kā skolēni izaug, ir darbīgi un apņēmīgi. Ļoti priecājos, ka Latvijas simtgades pasākumu plānā ir paredzēta nauda skolēnu izglītošanai – muzeju, izstāžu, dažādu pasākumu apmeklēšanai. Tā būs pieejama, sākot ar jauno mācību gadu.
– Elejas vidusskolai klājas salīdzinoši labi. Turklāt laikā, kad daudzās citās lauku skolās skolēnu skaits samazinās.
Mēs ļoti daudz darām, lai Elejas skolai klātos labi. No otras puses, tas rada situāciju, ka tuvāko skolu kolēģi Elejas vidusskolu nemīl, jo mēs piesaistām bērnus no kaimiņu pagastiem. Trešdaļa Elejas vidusskolas skolēnu nav no Elejas, bet gan Vilces, Sesavas, kā arī Lielplatones, kur palicis tikai bērnudārzs. Tāda ir konkurence, un es gribu teikt, ka tā ir vairāk vai mazāk godīga.
– «Vienotības» lapā publicētajā biogrāfijā rakstāt, ka jūsu moto ir «Mūžu dzīvo, mūžu mācies». Ja visi tā darīs, tad skolā darba tiešām pietiks…
Tas nav teikts tikai par skolu. Es pati katru dienu kaut ko iemācos. Ja ne vairāk, tad vienu jaunu vārdu angļu valodā, ko 90. gados sāku mācīties kopā ar saviem bērniem, vai jaunu darbību datorā. Visu laiku mācos domas par deputāta darbu nejaukt ar domām par skolas direktora darbu. Deputātam ir jādomā plašākas sabiedrības interesēs.
– Atceroties diskusijas Jelgavas novada domes sēdēs – 2015. gada oktobrī atšķirībā no kolēģu vairākuma balsojāt pret to, ka Aspazijas dzimtās mājas «Daukšas» varētu palikt labticīgo ieguvēju (tā vēlāk tika atzīts divās tiesu instancēs) Bratkus ģimenes īpašumā. Tiesa, līdzīgi jums balsoja arī domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.
Problēmsituācijās vienmēr ir vismaz divas iesaistītās puses. Esmu eksperte izglītībā, bet ne daudzos citos jautājumos, tādēļ ir reizes, kad man jāpaļaujas uz kolēģu viedokli. Daukšu jautājumā man radīja aizdomas tas, ka Tālivaldis Bratkus 18 gadu laikā nav nokārtojis sava īpašuma Zemesgrāmatu. Loģisks ir risinājums, ka Daukšu jautājumu galu galā izlemj tiesa. No Jelgavas rajona mēs esam saņēmuši mantojumā vairākas problemātiskas lietas, kur ir notikusi tiesvedība.
– 2015. gada martā ārkārtas sēdē, kur arī balsis dalījās, jūs bijāt par domes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Tračumas amata likvidēšanu. Lielā mērā šī lieta ir saistīta ar to, ka viņa ir pret domes atbalstīto projektu Kalnciemā būvēt nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu.
Tāda ir politika. Domes priekšsēdētājam ir tiesības izlemt, cik un kādi vietnieki viņam ir vajadzīgi. Šajā problēmsituācijā nozīme ir tam, ka Latvijā ir pārāk daudz sliktas saimniekošanas piemēru, kas rada iedzīvotāju negatīvu attieksmi. Droši vien uzņēmējs par maz ir runājis ar iedzīvotājiem.
– Problēmsituācija ir arī ar juristiem, kas Jelgavas novadā ir ārkārtīgi dāsni apmaksāti ārpakalpojuma veicēji. Vismaz Latvijā man nav zināmas līdzīgas pašvaldības. Gandrīz visu 2015. gadu Iepirkumu uzraudzības birojā šo juridisko pakalpojumu iepirkumu apstrīdēja…
Es šo jautājumu atstāju lietpratēju ziņā. Jelgavas novada domē esmu kopš 2011. gada, ienācu sistēmā, kas jau bija izveidota.
– Ko «Vienotībai» šajos četros gados Jelgavas novadā ir izdevies izdarīt?
Strādājam komandā, grūti izdalīt tieši «Vienotības» nopelnus. Mans un arī «Vienotības» deputātes Leoho kundzes lauciņš ir izglītība. Esam apbraukušas visas novada izglītības iestādes, uzklausījušas, kādas katram direktoram ir idejas, likušas tās kopā.
Visus šos četrus gadus novads ir gājis uz efektīvāku pārvaldi, kas saistās ar nozaru pārvaldības principu. Novads izveidojās no 13 pagastiem, kur pašvaldību darbiniekiem bija dažādas algas, dažādas slodzes, dažāds pretenziju un prasību līmenis, kā arī dažāda aktivitāte ES līdzekļu piesaistē un dažāds kredītu slogs. Jaunajā nozaru pārvaldības modelī skolas ir Izglītības pārvaldes pakļautībā, savukārt par sociālajiem pakalpojumiem atbild Labklājības pārvalde, sportu – Sporta pārvalde, kultūru – Kultūras pārvalde. Taču pagastu pārvaldes ir saimnieki savā teritorijā par pašvaldības infrastruktūru. Ja skolā ir remonts, tad par to galvenā rūpe ir pagasta pārvaldniekam, nevis skolas direktoram, kam tagad ir vairāk iespēju pievērsties mācību procesam un skolas attīstībai.
Pie novada pašvaldības panākumiem pieskaitu arī Elejas sporta halles un peldbaseina projektu. Tas vidusskolai ir ļoti, ļoti svarīgs projekts, ko mēs jau sen esam pelnījuši.
Varu piebilst, ka esmu apzinīga deputāte, kas ir apmeklējusi visas domes sēdes. Neatzīstu tādu balsojumu, kur deputāts atturas. Ir jābūt viedoklim «par» vai «pret».
– Šajā Jelgavas novada domes sasaukumā «Vienotības» deputāti neizcēlās ar uzskatu vienotību. Pagājušo vēlēšanu listē pirmais numurs Madars Lasmanis bieži vien balsoja citādi.
Līdzīgi kā «Vienotībai» Latvijas mērogā arī Jelgavas novadā bijis daudz problēmu. Madars Lasmanis novada nodaļas darbā vairs neiesaistās. Savā sarakstā esam nākuši ar 16 deputātu kandidātiem, no kuriem daļa nav «Vienotības» biedri. Partijai tas nav viegls laiks, jo cilvēki politikā neraujas. Pašvaldību vēlēšanās partija varbūt nav tik svarīga, būtiski ir tas, lai deputātu kandidāti būtu uzticami un novadā pazīstami cilvēki. Par «Vienotību» domāju kā par inteliģences partiju, tajā nav daudz bagāto uzņēmēju un ziedotāju. Man «Vienotība» bija ārkārtīgi simpātiska, kad to vadīja Valdis Dombrovskis. Man būtu ļoti paticis, ja viņš būtu turpinājis strādāt Latvijā.
– Kā domājat aģitēt par savu sarakstu? Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu aģitācija būtu pieļaujama pašvaldības telpās, ja vien pati pašvaldība ir noteikusi kārtību, kā tas notiek. Deputāts Kārlis Rimša uztraucas, ka šāda kārtība līdz šim nav noteikta un līdz ar to partiju aģitācijas iespējas ir apgrūtinātas.
Mēs centāmies izveidot savu sarakstu tā, lai deputāti kandidāti būtu pazīstami. Domāju, mani daudzi pazīst kā skolas direktori, otrais numurs ir mājražotājai Inārai Mālkalnei, kas kā Zemgales saimniece piedalījās populārajā televīzijas šovā. Drukāsim bukletus, bet priekšvēlēšanu sapulces neesam plānojuši. Jau pašvaldības rīkotās iedzīvotāju sapulces pagastos liecina, cik «ļoti» cilvēkus interesē tas, kas notiek sabiedriskajā dzīvē. Lielplatonē atnāk daži cilvēki, Zaļeniekos – mazliet vairāk. Ļoti maz tiek izmantota iespēja tikties ar deputātiem pieņemšanas laikos. Es par savām pieņemšanām uzskatu katru situāciju, kad izeju cilvēkos kaut vai veikalā vai kora mēģinājumā. Tā arī mūsu komandai galvenā aģitācijas metode būs tiešas sarunas ar cilvēkiem.
– Ko jūs vēl lasītājiem gribētu pateikt?
Noticiet tam, ka jūsu balss vēlēšanās un jūsu viedoklis ir svarīgs! Pagājušajās vēlēšanās Jelgavas novadā aktivitāte bija tikai 34 procenti (Ozolnieku novadā un Jelgavā šis rādītājs bija 40 procentu, kas arī ir ievērojami zemāk nekā 55 procenti Rīgā – red.). Tā ir vienaldzība vai bezspēcība, vai kaut kas tāds, kas cilvēkam liek pateikt: «Ko tad es iešu!» Tāpēc «Vienotība» savā programmā aicina cilvēkus būt aktīviem, izteikt savu viedokli, priekšlikumus, iesaistīties.
