Sakarā ar daudzu jelgavnieku neapmierinātību, ka ideja par jauno pilsētas tirgu dzelzceļa stacijas rajonā SIA “Jelgavas tirgus” izpildījumā pagaidām īstenojusies neizteiksmīgā, mūsdienu prasībām neatbilstošā būvprojektā, biedrība “Jelgavas attīstībai” (JA) iesniegusi Jelgavas domē būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegumu. Līdz ar to ir apstrīdēta un vēl nestājas spēkā Jelgavas pašvaldības būvvaldes 9. janvārī izsniegtā būvatļauja tirgus un autostāvvietas būvniecībai Zemgales prospektā 19a un Sporta ielā 2b. Pēc pastāvošās kārtības sakarā ar apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanu būvatļauja tiks iesniegta izvērtēšanai pilsētas domē, un domstarpību gadījumā strīds vēl varētu turpināties tiesā.
Ne tikai apstrīd, bet arī uzdod jautājumus
Būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegumam JA pievienojusi vēstuli, kurā apkopoti jautājumi, kas palika neskaidri pēc tirgus būvieceres sabiedriskās apspriešanas pilsētas domē 10. decembrī. Turklāt JA vēstulē atzīmēts, ka pēc būvatļaujas izsniegšanas un publicēšanas 16. janvārī iepriekšējās neskaidrības ne tikai mazinājās, bet pat vairojās.
“Nav īsti saprotami Jelgavas domes plāni un stratēģija nedz attiecībā uz tirgus jaunbūvi, nedz uz uzņēmumu SIA “Jelgavas tirgus”, nedz uz šajā vietā plānoto autoostas izveidi, lai izveidotu multimodālo satiksmes termināli,” teikts vēstulē. Tālāk seko vairāki jautājumi. Pirmie no tiem atgriež divarpus gadu vecā pagātnē, kad SIA “Jelgavas tirgus”, ko vēl vadīja direktors Valdis Labanovskis, tika piesaistīts investors un attiecīgi vairākuma daļu īpašnieks SIA “ERA2K TT” ar 1500 eiro pamatkapitālu un vienīgo darbinieku un īpašnieku Vladimiru Šalajevu. Toreiz “ERA2K TT” ieguva 51 procentu “Jelgavas tirgus” kapitāla daļu, pašvaldībai palika 49 procenti. JA vēlas noskaidrot, kāda ir Jelgavas domes kā SIA “Jelgavas tirgus” kapitāla daļu īpašnieka stratēģija un plāni uzņēmumā “Jelgavas tirgus”. Jāpiebilst, ka pirms divarpus gadiem vairākiem domes deputātiem bija bažas, vai “Jelgavas tirgus” vairākuma kapitāldaļu īpašnieks ņems vērā pašvaldības plānus un nostādnes kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanā jelgavniekiem.
Vēl JA vēlas noskaidrot, vai pēdējos piecos gados pašvaldība ir veikusi kādas investīcijas, finanšu ieguldījumus vai maksājumus SIA “Jelgavas tirgus”. Īpaši JA interesē iespējamie pašvaldības maksājumi, kas saistās ar zaudējumiem tirgus darbībā. Zināms, ka zaudējumi ir bijuši ilgāku laiku. Turpretī, ja tirgus strādā ar peļņu, JA būtu svarīgi noskaidrot, vai pašvaldība ir saņēmusi dividendes no kapitālsabiedrības “Jelgavas tirgus”.
JA jautā arī to, kāda loma tirgus darbībā ir SIA “Jelgavas tirgus” apakšnomniekam SIA “Termināla tirgus”, kam 9. janvārī tika izsniegta būvatļauja. JA atgādina, ka pirms divarpus gadiem priekšlikumus jaunā tirgus attīstībai domē iesniedza divi uzņēmumi, no kuriem izvēlētā investora priekšlikums ir detalizēti izstrādāts. Tādēļ JA lūdz nosūtīt minēto domē iesniegto priekšlikumu kopijas.
Vai Sporta iela būs izbraucama?
Saistībā ar izsniegto būvatļauju JA interesējas, kāds ir apskatāmās teritorijas satiksmes noslodzes prognozētais palielinājums un cik ērti tirgus apmeklētājiem ir satiksmes slodzes regulējumi Sporta ielā (tur tiek plānota lielākā satiksmes plūsma). JA jautā, vai plānotā satiksmes noslodze ir pētīta kopsakarā ar kinoteātra, citu tirdzniecības telpu un autoostas izbūvi blakus jaunajam tirgum.
JA ir svarīgi noskaidrot, vai pašvaldībā ir pieņemti kādi lēmumi vai noteikti termiņi, cik ilgā laikā ir jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā jaunā autoosta, un kā īstenosies ideja par multimodālo satiksmes termināli, kas kā viena no pilsētas attīstības prioritātēm noteikta gan Jelgavas attīstības stratēģijā 2007–2020, gan attīstības plānā 2014–2020.
JA ir norūpējusies arī par to, kādas ērtības tiks nodrošinātas tirgus apmeklētājiem, kuri izmanto pilsētas autobusus. Proti, saskaņā ar SIA “Jelgavas tirgus” prezentēto projektu tuvākā autobusu pietura sanāk apmēram trīssimt metru no tirgus. Dīvainā kārtā nav arī ieplānots gājēju celiņš no šīs pieturas.
Savukārt JA būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegums pamatojas uz to, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu prasībām teritorijai, kur plānots būvēt tirgu un autostāvvietu, pirms būvatļaujas pieprasīšanas bija jāizstrādā detālplānojums. Šāda prasība ir tāpēc, ka būves paredzēts izvietot nevis vienā, bet vairākās zemes vienībās (Zemgales prospektā 19a un Sporta ielā 2b).
Papildus tiek norādīts, ka blakus tirgus paviljonam ir plānots būvēt kinoteātri, vēl citas tirdzniecības telpas, kā arī autoostu. Tādēļ vēl jo svarīgāk būtu atbildīgi detālplānojumā salāgot visu teritorijā paredzamo objektu izvietojumu, taču izsniegtā būvatļauja balstās tikai uz teritorijas plānojumu, kas ir ievērojami vispārīgāks.
JA uzskata, ka būvatļauja neatbilst arī Jelgavas apbūves noteikumiem, kas prasa, ka auto un velo novietnes jāizvieto tajā pašā zemes vienībā vai tajā pašā būvē, kuras apkalpošanai tās nepieciešamas.
Būvatļaujā norādīts, ka tirgus paviljona apbūves laukums ir 4271,7 kvadrātmetri. Atbilstoši ieceres dokumentiem tirgus paviljona ēku 4271 kvadrātmetra platībā ir paredzēts izbūvēt Zemgales prospektā 19a, turklāt iecerēts izvietot arī āra tirdzniecības platības. Tad tur vairs nav vietas autostāvvietai, kuras ietilpībai atbilstoši tirdzniecības platībai jābūt vismaz simts vieglās automašīnas. Autonovietnes ir paredzētas blakus zemesgabalā Sporta ielā 2b, kas neatbilst noteikumiem.
JA būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegumā min vēl vairākas citas neatbilstības normatīviem.
Pašvaldība apstiprina būvatļaujas apstrīdēšanas iesnieguma un vēstules saņemšanu, bet plašākus komentārus nesniedz. Anonīmās sarunās tiek minēts, ka būtu labi, ja JA pretenzijas būvatļaujas izsniegšanai tiktu atrisinātas mierīgā sarunu ceļā, bez tiesas. Pretējā gadījumā dzelzceļa stacijai piegulošās teritorijas attīstīšana varētu ieilgt uz vairākiem gadiem.
