Vakar Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers Jelgavā tikās ar čigānu organizācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu problēmas, ar kurām sastopas šīs tautības pārstāvji.
Vakar Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers Jelgavā tikās ar čigānu organizācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu problēmas, ar kurām sastopas šīs tautības pārstāvji. Tikšanās dalībnieki bija spiesti secināt, ka ne vienmēr tiek izmantotas tās iespējas, ko piedāvā, piemēram, pašvaldība.
«Pirms pusotra mēneša pie manis bija atbraukuši čigānu organizācijas pārstāvji no Jelgavas, kas stāstīja par savām problēmām, lielākoties sociālajām. Diemžēl šīs pašas problēmas ir visur Latvijā,» atzina O.Brūvers. Noklausījies pašvaldības un Skolu valdes informāciju par izglītošanās iespējām čigānu bērniem, Cilvēktiesību biroja direktors neslēpa, ka izdarīts ir ļoti daudz, lai palīdzētu mazināt analfabētismu un izglītības trūkumu šīs tautības pārstāvju vidū. Diemžēl, tam piekrita arī čigānu organizācijas pārstāvji, ne vienmēr šīs iespējas tiek izmantotas. Piemēram, vakarskolā reģistrējies 21 čigānu tautības pārstāvis, bet faktiski to apmeklē tikai 14.
Tiesa, kā pozitīvu piemēru Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza minēja divas čigānu jaunietes, kas šogad absolvē vispārizglītojošo skolu komerczinību novirzienā un, iespējams, turpinās izglītoties augstskolā.
Čigānu nacionālās kultūras biedrības vadītājs Haralds Didžus neslēpa, ka sadzīves apstākļi viņa tautiešiem ir ļoti smagi. «Ir gadījumi, kad vienā istabā dzīvo kādi 15 cilvēki. Piemēram, Jāņa ielā ģimene mitinās mājās bez ūdens un elektrības, un nepārspīlēšu, ja teikšu, ka tur žurkas pat gaišā dienā staigā bariem,» tā H.Didžus.
Savukārt Jelgavas mērs Andris Rāviņš uzsvēra, ka ļoti labprāt palīdzētu atrisināt dzīvesvietu problēmu, taču viņš to nespēj – pilsētai trūkst dzīvokļu. «Esam iegādājušies divas mājas, ko veidosim kā pašvaldības īres mājas. Tur jau iemitināts viens čigānu tautības cilvēks, taču citi gribētāji nav iesnieguši nepieciešamos dokumentus, līdz ar to neko piedāvāt nevaram,» uzsvēra A.Rāviņš.
O.Brūvers mudināja čigānus mācīties, jo «amatu nevarēs apgūt, kamēr nebūs vismaz pamatskolas zinību». Cilvēktiesību biroja direktors arī atzina, ka, ļaujot bērnam iet uz skolu, tiek dota iespēja kaut uz brīdi izrauties no bēdīgajiem dzīves apstākļiem un sagatavot viņus daudz labākai un gaišākai nākotnei.
