Lai uzzinātu jelgavnieku domas par 16 koku izciršanu skvērā aiz pilsētas kultūras nama, kur atrodas piemiņas zīme dziedātājai Norai Bumbierei, pašvaldība izsludinājusi publisko apspriešanu. Tā sākusies 21. novembrī, bet beigsies 5. decembrī. Pagaidām tajā dominē noliedzošs viedoklis. Savukārt pašvaldībā uzskata, ka projekts ir nepieciešams un tiek virzīts, domājot par bērnu drošību.
Vai Rīga labāka par Jelgavu?
Arborists Gvido Leiburgs sociālajos tīklos spriež, ka nekur civilizētā pasaulē nelikvidē skvērus vai parkus, lai izveidotu auto stāvlaukumus. “Publiski tiek dota iespēja paust viedokli par koku ciršanu, bet ne par paša projekta absurdu! Pasaulē domā, kā pilsētas centrā ierobežot auto satiksmi, kā atjaunot koku stādījumus uz ielām, kā aicināt cilvēkus pārvietoties kājām,” uzsver lietpratējs. Viņš piezīmē, ka Jelgavas centrā līdz 200 metru attālumā no kultūras nama ir daudz iespēju novietot auto, bet perspektīvā lielāku stāvlaukumu var veidot vecā tirgus teritorijā.
Savukārt jelgavniece Krista Levica salīdzina, ka Rīgā pie Dailes teātra nekad nav bijis, kur novietot auto, un, izsludinot konkursu par apkārtnes pārveidi, netika pat pieļauta doma esošo zaļo zonu pārvērst autostāvvietās. “Vai esam sliktāki par galvaspilsētu?” retoriski jautā K.Levica.
Domā par protesta akciju
Žurnālisti Gunitu Nagli uztrauc visu Jelgavas parku stāvoklis. Viņa raksta: “Esmu loti pikta par to, cik Jelgavā zemā līmenī ir parku kultūra. Paskatieties, cik pasakaini ir parki Rīgā un cik aizlaists un pamests ir Alunāna parks! Vai Raiņa parks izskatās pēc parka, ja kopš padomju laikiem nav labiekārtots? “Labiekārtošanas darbus” piedzīvojis dīvainais Uzvaras parks, kas tagad stāv nomaļš un pamests. Nerunāsim nemaz par Grēbnera parku, kas ir vienkārši novārtā atstāta vieta, lai gan varētu būt pasakains ainavu parks. Skvērs aiz kultūras nama pašā pilsētas centrā ir viena no nedaudzajām vietām, kas pilsētniekiem bija zaļā zona.” Vēstījuma beigās G.Nagle piemetina: “Pieļauju, ka pilsētnieku iebildumi netiks ņemti vērā, būs jārīko skaļas protesta akcijas.”
Iecere virzīta jau pusgadu
“Biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš uzskata, ka skvēra būvniecības ieceres realizācija tiek sasteigta un nav pietiekami atklāta. Viņaprāt, vispirms jābūt diskusijai sabiedrībā par ideju, vīziju un iespējamiem risinājumiem. Taču pašvaldība šo projektu sāka attīstīt, plašāku sabiedrību neinformējot. Pašvaldības mājaslapā gan var atrast informāciju, ka jau 2019. gada 3. jūnijā Iepirkumu komisija izsludināja konkursu par minētās būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi. “Kultūras nama skvēra un Hercoga Jēkaba laukuma attīstība jāskata kompleksi, lai “bilde” viendabīga un saskaņota. Šobrīd izskatās pēc Jelgavas “lupatu deķa” kārtējā ielāpa,” raksta J.Āboliņš.
Savukārt pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs Mintauts Buškevics uzskata, ka autostāvlaukums pie kultūras nama ir nepieciešams pirmkārt, lai atvieglotu piebraukšanu pie ēkas vecākiem ar bērniem, kuri piedalās mākslas kolektīvu mēģinājumos. “Automašīnu kļūst arvien vairāk, un no automašīnām izlaisto bērnu iešana pāri ielai uz kultūras namu ir problēma,” teic M.Buškevics. Pašvaldības pārstāvis atturējās minēt, cik liela stāvvieta plānota. Taču viņš uzskata, ka fotogrāfa Ruslana Antropova sociālajos tīklos publicētā fotogrāfija, kurā redzams, ka automašīnas stāv visapkārt Noras Bumbieres piemiņas zīmei, nav korekta. M.Buškevics skaidro, ka autostāvvietu domāts ierīkot skvēra tālākajā stūrī pie Dobeles un Pasta ielas krustojuma, netālu no ugunsdzēsēju depo. Pašvaldības iestādes vadītājs teic, ka autostāvvieta nesniegsies līdz piemiņas zīmei.
Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs precizē, ka pašlaik notiek autotransporta stāvlaukuma būvprojekta izstrāde. Pašreizējais risinājums paredz to izbūvēt 2740 kvadrātmetru platībā, un tas būtu paredzēts 79 automašīnām, kā arī ierīkot 26 automašīnu stāvvietu gar Dobeles ielu un velosipēdu novietni pie kultūras nama 48 velosipēdiem. “Ņemot vērā, ka būvprojekta izstrāde vēl turpinās, minētie rādītāji var mainīties projektēšanas gaitā,” situāciju skaidro M.Mielavs.
Savukārt biedrība “Jelgavas attīstībai” izpētījusi, ka uz teritoriju Dobeles ielā 1 (skvērs aiz kultūras nama) attiecināmie pilsētas saistošie noteikumi paredz, ka šajā vietā atļauts ierīkot vienīgi apstādījumus, labiekārtojuma elementus, mazās arhitektūras formas, kā arī sezonas rakstura izklaides un apkalpes objektus. Biedrība gatavojas prasīt pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājam personīgu materiālo atbildību par pretlikumīgo rīcību. Materiālā skāde, pēc biedrības aplēsēm, kā minimums, ir 13 882 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis, kas jau samaksāts autostāvvietas projektētājiem SIA “BM-projekts”. Biedrības “Jelgavas attīstībai” pārstāvis arhitekts Vents Grietēns piebilst, ka ir pilnīgi nepieņemami pa diagonāli sašķērēt parku un ierīkot autostāvvietu tā ekskluzīvākajā vietā.
Anonīmas nepieņem
Rakstiskas atsauksmes vai aptaujas lapas (anonīmas netiks ņemtas vērā) par skvērā plānoto autostāvvietu pašvaldībā var iesniegt elektroniski e-pastā [email protected], Jelgavas pilsētas pašvaldības Klientu apkalpošanas centrā Lielajā ielā 11 vai nosūtīt pa pastu Jelgavas pilsētas pašvaldības būvvaldei (Lielā iela 11, Jelgava, LV-3001).
