Lai pilsēta nodarītu iespējami mazāku kaitējumu Baltijas jūrai, kur skābekļa bada dēļ milzīgos apgabalos vairs nedzīvo nekas, Jelgavas pašvaldība pludmalē pie Lielupes promenādes Baltijas jūras kampaņā «Spēks ir Baltijas jūrā» parakstījusi petīciju ar apņemšanos vēl rūpīgāk pievērst uzmanību notekūdeņu tīrībai. Vietvara gan uzsver, ka ar cukurfabrikas darbības pārtraukšanu un jaunu notekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūvi jau pašlaik daudz paveikts Lielupes un līdz ar to jūras ūdeņu tīrības labā.Pasākumā tā rīkotāji iedzīvotājus aicināja saudzēt vidi un samazināt lauksaimniecībā radušos piesārņojumu, kas no Zemgales līdzenumiem nonāk Baltijas jūrā. «Zemgale ir lielākais lauksaimniecības reģions, kas atrodas Lielupes upes baseinā, līdz ar to ir ļoti svarīgi saudzēt upes ūdeņus no lauksaimniecībā izmantojamām ķimikālijām, kas pa upēm ietek jūrā,» stāsta kampaņas iniciators Dzintars Jūra.Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks (ZZS) gandarīts, ka pilsēta rūpējas par to, lai uz jūru aizplūstu tīri ūdeņi. «Mūsu galvenais mērķis, lai ūdeņi būtu ilgi lietojami un tautai noderīgi. Situācija uz pozitīvo pusi mainījās pēc cukurfabrikas nojaukšanas – ūdens ir daudz tīrāks, turklāt ierīkota arī peldvieta,» saka V.Ļevčenoks. Viņš piebilst, ka pašvaldība dara pēc iespējas vairāk, lai uzlabotu notekūdeņu kvalitāti, kas ietek Lielupē.«Notekūdeņu kvalitāte krasi uzlabojās pirms pieciem gadiem, kad uzbūvēja jaunas attīrīšanas iekārtas. Realizējot ielu rekonstrukciju projektus, top arī modernas lietusūdeņu attīrīšanas sistēmas, tās atdala eļļu un piemaisījumus no ūdeņiem, kas nonāk attīrīšanas iekārtās no māju jumtiem, namiem un ielām. Pašlaik realizējam arī hidrotehnisko būvju projektu Loka maģistrālē RAF dzīvojamajā masīvā, kur sakārtosim sūknētavu un izbūvēsim lietusūdeņu attīrīšanas sistēmu,» stāsta Domes priekšsēdētāja vietnieks.Slāpeklis un fosfors – no laukiem uz jūruArī LLU Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedras lektors Ainis Lagzdiņš atzīst, ka upēs Jelgavā ievadītie ūdeņi Baltijas jūrai stipri nekaitē, jo pilsētā ir modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, taču jau līdz pilsētas teritorijai Lielupē nonāk lauksaimnieciskās darbības un citu apdzīvoto vietu radītais piesārņojums. «Kopumā visam Zemgales reģionam ir raksturīga intensīva lauksaimniecības zemju izmantošana, un tieši lauksaimnieciskā darbība ir cēlonis palielinātām slāpekļa un fosfora savienojumu noplūdēm, kas ar Lielupes baseina upju notecēm nonāk Baltijas jūrā un nodara kaitējumu. Lai situācija uzlabotos, būtu stingri jāievēro normatīvi un labas lauksaimniecības prakses nosacījumi,» pārliecināti saka A.Lagzdiņš.Zemniekiem uzsauc «John Deer», kas bojā vidi Pasaules Dabas fonda jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgailis mudina sabiedrību rīkoties tūlīt. «Es maksāju nodokļus valstij, bet zemnieks par tiem, saņemdams atbalsta maksājumus, braukā ar traktoru «John Deer» un bojā manu vidi, manu jūru. Jāievēro buferzona, lai ķimikālijas nenonāk ūdeņos un vēlāk jūrā. Tā dēļ cieš zivsaimniecība, piesārņotu pludmaļu dēļ zaudē tūrisms. Galu galā, ja mums nebūtu pludmales, nebūtu arī medaļu olimpiādē,» stāsta I.Purgailis, piebilstot, ka uzraugiem lauksaimnieciskā darbība būtu vairāk jāuzmana.Viņš priecājas par jaunajām notekūdeņu attīrīšanas sistēmām, taču domā, ka būtu vērtīgi zināt, cik kvalitatīvi tās strādā, tāpēc nepārtraukti jāveic monitorings, lai izsekotu, vai parametri atbilst realitātei. Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks V.Ļevčenoks uzskata, ka zinātne varētu spert nozīmīgu soli jūras ūdeņu attīrīšanā, radot baktērijas, kas apēd aļģes. Līdzīgas mītot Baikāla ezerā, kur mikroorganismi ēdot ezera organiskās vielas, tādēļ ūdens esot tik tīrs un dzidrs. Dabas draugs I.Purgailis piekrīt, ka vicemēra ideja nav slikta, taču, lai sasniegtu labāku rezultātu, jācīnās ar cēloni, nevis sekām.Kampaņas organizatori cer uz Jelgavas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas gaitā veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90 procenti Latvijas iedzīvotāju ir gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā. Fakti par Baltijas jūru 377 000 km² Vidējais dziļums 55 m, maksimālais – 459 m Liela daļa jūras ir mirusi – milzīgos apgabalos skābekļa bada dēļ vairs nedzīvo nekas. Pasaulē lielākās «mirušās zonas», kas radušās cilvēku darbības dēļ. Kopš 1960. gada tās palielinājušās četras reizes Piekrastē dzīvo apmēram 90 miljoni cilvēku Mīt aptuveni 100 dažādu zivju sugu Viena no visvairāk noslogotajām jūrām pasaulē – pārvadā ap 15% visas pasaules kravu, kruīza kuģu tūrisms ik gadu aug par 12% Par 800 % vairāk fosfora nekā pirms 100 gadiem – katru gadu jūrā nonāk aptuveni 30 000 – 35 000 t Ūdens apmainās vidēji 35 gados Pēdējo 25 gadu laikā nosusināti 90% visu jūras dienvidu pārmitro zemju. Tas samazinājis ap jūru esošās mitrāju platības un to spēju uzsūkt barības vielas no lauksaimnieciskās noteces Katru gadu jūrā notiek aptuveni 150 kuģu nelaimes gadījumu 2030. g. Baltijas jūrā kabeļu un dažādu cauruļvadu kopgarums varētu pārsniegt 7000 kilometru Ir četras naftas ieguves platformas – trīs pieder Polijai, viena Krievijai. Tikai no Krievijas platformas vien katru gadu noplūst vairāk nekā 100 tonnu naftas. Pietiek ar vienu monētas lieluma naftas pilienu, lai nogalinātu ūdensputnu 19. gadsimtā dzīvoja 10 – 20 tūkstoši cūkdelfīnu, pašlaik to varētu būt 250 – 600 Tiek uzskatīts, ka Baltijas jūrā ir 59 apdraudētas zivju un dzīvnieku sugasAvots: Pasaules dabas fonds
