Tā jau laikam ir, ka tikpat labi kārtīgs vīrs ar daudzu gadu autovadītāja stāžu, kā tikko tiesības ieguvis jaunietis publiku, kura pa dienu klīst Jelgavas ielās par īstiem cilvēkiem (lasi – satiksmes dalībniekiem) nemaz neuzskata.
Tā jau laikam ir, ka tikpat labi kārtīgs vīrs ar daudzu gadu autovadītāja stāžu, kā tikko tiesības ieguvis jaunietis publiku, kura pa dienu klīst Jelgavas ielās par īstiem cilvēkiem (lasi – satiksmes dalībniekiem) nemaz neuzskata. Acīmredzot, viņuprāt, visi kārtīgi cilvēki dienas laikā strādā (vismaz kaut kur brauc ar auto), nevis vazājas pa ielām. Tie klaidoņi (pensionāri, bomži, jaunās māmiņas, grūtnieces…), tie tādi traucēkļi vai autovadītāja prasmes izvairīties apliecinātāji vien ir.
Pirmie pieminētie, tas ir, vīri gados, laikam gan: pirmkārt, vairs neatceras, kā tas bija, kad pašiem mazi bērni ratos stumjami, vai arī sievas, lielos vēderus pa priekšu bīdīdamas, pa ielu pārvietojās; otrkārt, pieredzējuši citus laikus, kad pieklājība pret sievieti tāda kapitālistu padarīšana vien bija, jo galu galā viņas tos pašus veču darbus arī darīja.
Savukārt jaunieši vēl nebūt nezina, kā tas ir, kad pašiem mājās bēbis un viņu meitenēm (sievām) būs grūtniecības laiks jāpārdzīvo, katru dienu izbaudot dusmīgo šoferu lāstus, kas karstās vasarās tā jau ne pārāk vieglo sajūtu vēl tikai pasliktinās.
Tas viss varbūt arī šoferīšu izturēšanos mazliet attaisno, tomēr diez vai no tā vieglāk kļūst pašām satiksmes dalībniecēm. Laikam jau tikai sievietes saprot, ka ar lielo vēderu ne vienmēr var autovadītāja priekšā ielu pārskriet tik veikli, ka viņš i nepamana (bet to šoferi gribētu gan). Gluži tāpat ratus ar bēbi iekšā nevar tik viegli manevrēt kā automobiļus, kuros sēž vīri. Pamēģiniet, kad esat ar bērnu ratiem tikuši līdz pus ielai, nesteigties teciņus vai skriešus pāri, kāds noteikti atradīsies, kurš novicinās dūri pakaļ un nosauks pāris ne pārāk glaimojošos vārdos.
Ja kādu dienu veiktu eksperimentu un visus šoferīšus palaistu pastaigā pa Jelgavas ielām ar bērnu ratiņiem, tad varam tikai iedomāties, cik «stāvīgi» lamu vārdi birtu pār šoferu (sieviešu) galvām, ja viņas pie gājēju pārejas vai luksofora atļautos nobremzēt trīsdesmit centimetru no bērnu ratiņiem. Kas gan atliek mums, sievietēm, ja šoferus vīriešus par sliktiem autovadītājiem ir aizliegts saukt? Ja nu vienīgi aicināt vismaz šajā visā Latvijā izsludinātajā pieklājības laikā pamanīt un censties saprast arī kājāmgājējas, kurām asi manevri uz ielas nav izpildāmi.
