Lai arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma un valdība kopumā turpina uzstāt uz to, ka jāievieš solidaritātes sociālais nodoklis, lai gūtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu, uzskatot, ka līdzvērtīgus budžeta ieņēmumus iespējams gūt, atsakoties no atvieglojumiem par apgādībā esošiem darbaspējīgiem pieaugušajiem.
Kāpēc jāievieš jauns nodoklis, ja situāciju ar budžeta ieņēmumiem iespējams risināt citādi, jo īpaši tad, ja tas nodrošinās līdzvērtīgu ieguvumu? LTRK vēlas norādīt, ka jaunu nodokļu ieviešana ir klajā pretrunā ar Ministru kabineta deklarāciju, kas paredz nodrošināt prognozējamību nodokļu politikas attīstībā, kā arī pārkāpj vienošanos ar Finanšu ministriju, kas tika parakstīta pērnā gada nogalē, paredzot, ka darbaspēku nodokļa slogs tiks samazināts, kā arī tiks ievērotas rekomendācijas pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu un netiks ieviesti jauni nodokļu objekti.
Savukārt, atceļot atvieglojumus par darbaspējīgiem pieaugušajiem, no kuriem liela daļa devusies uz ārzemēm un strādā tur, valsts gūtu papildu ieņēmumu līdzvērtīgā apmērā, kā aprēķināts budžeta pieaugums no sociālās solidaritātes nodokļa. Ministru prezidente L.Straujuma vakar Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē konceptuāli atbalstīja ideju, taču nevēlējās atteikties no sociālā solidaritātes nodokļa. Mūsuprāt, tie pieaugušie, kuri ir spējīgi strādāt, bet to nedara, nekādi nav uzskatāmi par apgādājamiem. Tieši šī būtu solidaritāte pret sabiedrību, atsakoties no atvieglojumiem cilvēkiem, kuri varētu paši pelnīt sev algas un maksāt nodokļus, attiecīgi vēl papildus radot nodokļu ieņēmumus.
Savukārt ieklausoties uzņēmēju un arodbiedrību viedoklī, vakar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē panākta vienošanās, ka iedzīvotāja ienākumu nodokļa vietā tiks skatīta iespēja samazināt valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas apjomu. LTRK to vērtē kā vienīgo kompromisu, lai pildītu darba devējiem dotos solījumus.
Tāpat LTRK neatbalsta diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, kas, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, nodrošinātu lielākus ieņēmumus zemo algu saņēmējiem. Finanšu ministrija un Ministru kabinets jau vasaras sākumā pieņēma lēmumu šo piedāvājumu neatbalstīt un uzlikt par pienākumu Finanšu ministrijai to uzlabot. Tomēr tas atkārtoti tiek piedāvāts tāds pats bez uzlabojumiem. LTRK to nevar atbalstīt, jo ikmēneša ieņēmumi patiesībā samazināsies, bet atmaksu būs iespējams saņemt tikai pēc gada, iesniedzot deklarāciju. Šis iztrūkums no algas kādam būs jāsedz, kamēr valsts «ieturēs» iztrūkstošo daļu. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem atkal būs jāmeklē iespējas, kā motivēt darbiniekus strādāt, nodrošinot pilnu samaksu, kas, protams, radīs papildu izdevumus. ◆
Lienīte Caune, LTRK viceprezidente
