Cepuri nost! Ozolnieku uzņēmējs Ilgvars Lecis jau vairāk nekā divdesmit gadu sekmīgi Baltijas mērogā nodarbojas ar dažādu celtņu, autopacēlāju un citādas tehnikas tirdzniecību un apkalpi. Cita lieta, ja viņš, izveidojot firmu «BatDelAero», uzņemas Jelgavas lidlaukā izveidot aviocentru. Tur pirms gadiem desmit iznāca gan maksātnespējas process, gan gara tiesāšanās ar Jelgavas pašvaldību. Galu galā manīgais uzņēmējs bešā nepalika. Samaksājot par lidlauka privatizāciju sertifikātos 300 tūkstošus latu, viņš no Jelgavas pašvaldības saņēma atļauju demontēt 5800 betona plāksnes, kuru vērtība tolaik bija ap 100 latu gabalā. Bet kas no tā visa palika sabiedrībai, pilsētai? Pašvaldības apsargāta dažu lidmašīnu novietne un saīsināta pacelšanās un nosēšanas josla? Tam visam kopā nav dodams oficiāla lidlauka statuss. Tiesa, aizrautīgi vīri tur pa retam, kā var, tā lido, šogad diemžēl viens nositās.
Otro gadu maksātnespēja ir arī Ilgvara Leča uzņēmumam «Ritums», kas Ozolnieku ezeru taisījās pārvērst par Baltijas mērogā unikālu ūdensslēpošanas vietu. Zinot Ozolnieku sporta tradīcijas, domāju, ka tas tomēr varētu būt reāli. Taču izskatās, ka šī atkal nav tā joma, kur uzņēmējs savrupi varētu gūt sekmes. Kas no iesāktā galu galā iznāks, tas, šķiet, atkarīgs no Ozolnieku priekšstāvjiem, uzņēmējiem un sporta entuziastiem.
Preiļu pusē Kokinu dzimta radīja Latvijā pazīstamāko ūdensslēpošanas centru nomaļajā Eikšu ezerā. Pēc 2011. gada ugunsgrēka šajā bāzē par preiliešu panākumiem gan nav lasīts. Bet varbūt tieši tāpēc Ozolnieku ezera ūdensslēpošanai ir vairāk neaizpildītu nišu. Taču tā lieta nevar palikt vienīgi viena maksātnespējīga uzņēmuma necilās uzmanības lokā. Gribas ticēt, ka, izmantojot ekonomisku elektrodzinēju, Ozolnieku ezerā jaunieši, varbūt arī sportisti invalīdi slēpos gan vasarā, gan ziemā. Skijoringa vēsturē savu vārdu ir ierakstījis arī Ilgvars Lecis. ◆
