Parasti par šādiem cilvēkiem saka «vīrs ar zelta rokām», taču Aigaram Pampem piemērotāks apzīmējums būtu «cilvēks ar vēju galvā», un tas nebūtu apvainojums, jo viņa mīļākā nodarbe ir sadzīvošana ar vēju.
Parasti par šādiem cilvēkiem saka «vīrs ar zelta rokām», taču Aigaram Pampem piemērotāks apzīmējums būtu «cilvēks ar vēju galvā», un tas nebūtu apvainojums, jo viņa mīļākā nodarbe ir sadzīvošana ar vēju. Šovasar katru brīvdienu jelgavnieks pavadījis uz paša darinātās jahtas «Aiga».
Ar kuģu būvi Aigars Pampe sāka nodarboties jau bērnībā – no deviņu gadu vecuma viņš darinājis kuģu modeļus. Bet pirmo funkcionējušo ūdens transportlīdzekli ar tēva palīdzību Aigars uzbūvēja 12 gadu vecumā – tā bija ar burām aprīkota gumijas laiva, kas kalpo vēl šobaltdien. «Ar tēvu braucām makšķerēt, un man apnika mūžīgi airēt, tāpēc nolēmu, ka laiva jāaprīko ar burām,» par savu pirmo darinājumu teic Aigars. Jau vēlāk, tehnikuma gados, viņš uzbūvējis arī buru katamarānu.
Mežciemā būvēta jahta
Šovasar Aigars ūdenī ielaida pirmo paša rokām darināto jahtu vārdā «Aiga». «Jahtas vārds ir nācis no bērnības, kad mani šādi dēvēja draugi,» stāsta Aigars. Ideja par paša būvētu jahtu viņam radusies jau pirms 13 gadiem, bet pirms diviem gadiem tapa pirmie rasējumi un aprēķini. Pēc tiem vēlāk dzima «Aiga». Vienīgais palīgs jahtas būvēšanā Aigaram bija dēls Alfs.
Algas darbs Aigaram ir autoservisā, bet Mezčiemā piemājas garāžā, būvējot jahtu, izmantots viss pēdējo divu gadu brīvais laiks. Parēķiniet paši – tikai jahtas apšuvums vien sastāv no 136 dēlīšiem, bet katra nostiprināšanai paiet divas stundas. Ikviens priedes koka dēlītis ir rūpīgi izvēlēts, tā, lai būtu žuvis vismaz septiņus gadus. Reizumis pat bijis tā, ka lielā dēļu kaudzē atrodams tikai viens derīgs. Jahtai taču ir arī milzums citu detaļu. «Vienīgais, ko pirku gatavu, bija buras, taču nedomājiet, ka neprotu šūt – kajītes ādas apdare ir manu roku darbs,» ar lepnumu teic «Aigas» kapteinis.
Uz jautājumu, no kurienes zināšanas par jahtu būvi, Aigars atbild, ka visam pamatā bijusi kuģu modelēšanas un burāšanas pieredze, kā arī literatūras studijas. Pirms «Aigas» tapa trīs jahtas modeļi mērogā 1:10 – ar tiem tika izmēģināta nākamās jahtas gaita, izmērīta ūdens pretestība un noteiktas kļūdas, pēc kurām izdarītas korpusa formas izmaiņas.
Jahtas būvēšanas gaitā Aigars pats darināja treileru, uz kura «Aigu» pārvadāt. Ūdeni jahta pirmo reizi ieraudzīja tepat, Lielupē, kur pavadīja savu pirmo nedēļu. Bet tagad «Aiga» dzīvo Usmas jahtklubā, lielākajā Latvijā. Kuģojot pa ezeru, Aigars pavadījis katru šīs vasaras brīvdienu, piedalījies arī Usmas ezera regatēs. Lielākais panākums ir dēla Alfa pirmā vieta nakts regatē. «Piektdienas vakarā uz jahtas uzkāpju un svētdienas vakarā dodos krastā, pārējo laiku pavadu uz ūdens,» stāsta Aigars. Starp citu, jahtas kajītē izgulēties varot četrās stundās – labu miegu veicina svaigais gaiss un vieglā šūpošanās.
Kā jau pienākas, uz «Aigas» ir arī savs «kuģa rullis» jeb dienasgrāmata, kurā tiek fiksēti visi braucieni. Aigars iekārtojis viesu grāmatu, kurā atzīmējas katrs, kas jahtā kuģojis. Šovasar viesu uz «Aigas» bijis daudz – jāizvizina taču draugi un radi. Lai atpelnītu benzīna cenu no Jelgavas līdz Usmai, par nelielu samaksu jahtā vizināti arī tuvējo kempingu iemītnieki un citi interesenti.
Kad vējš tevi paņem un nes…
«Ja ar burāšanu saslimst, tad tas ir uz mūžu. Jahtu kapteiņi neuzskata sevi par vēja izmantotājiem, viņi vienkārši sadzīvo ar šo dabas stihiju,» teic Aigars. Labākā sajūta, viņaprāt, ir tā, «kad vējš tevi paņem un nes».
Aigars stāsta, ka jahta ir kā lidmašīna, tikai tās viens spārns – ķīlis – atrodas ūdenī. Nākamvasar «Aigas» kapteinis jahtu cer izmēģināt jūras ūdeņos. «Lielupe un Usma man jau kļuvušas par šauru, tātad jūrai arī jābūt šaurai,» spriež Aigars. Par jahtu viņš nebaidās, tā ir droša, jo būvēta arī kuģošanai lielos viļņos. Reiz viņš mēģinājis «Aigu» apgāzt, pat buru speciāli ielaidis ūdenī, taču nekā – jahta spītīgi svērusies augšup.
Aigars vēl tagad vizina līdzi šampanieša pudeles korķi no tās dienas, kad «Aiga» ielaista ūdenī, un piebilst, ka jahtu kapteiņi ir māņticīgi ļaudis. Pēc burātāju ticējumiem, pirmdienā nedrīkst sākt neko jaunu. «Esmu drošs par to, ka pirmdienā pirmoreiz iedarbināts jahtas motors ilgi nekalpos,» nopietni stāsta Aigars. Savukārt svētdienās ir stingri aizliegts strādāt. «Ja sestdienā kaut kas salūst, tad nekas cits neatliek, kā remonta sākumu atlikt līdz otrdienai,» smej Aigars.
«Aigas» kapteiņa nākotnes plānos ietilpst arī iegūt jahtas kapteiņa diplomu, šobrīd viņam ir tikai II klases jahtas vadīšanas apliecība.
Apbrīnojama ir Aigara «otrās pusītes» Litas pacietība – reta sieviete būtu ar mieru pieciest gadiem ilgu vīra rosīšanos pa garāžu. Toties tagad viņai ir iespēja brīvdienās sauļoties uz «Aigas» klāja un, ja ienāk prātā, piestāt Usmas ezera Viskūžu salas krastā un salasīt tur papilnam ogas vai sēnes.
Taps jauni kuģi …
«Nevar jau stāvēt mierā,» tā Aigars saka par atkal vienu jahtu, kurai pagaidām gan gatavs tikai ķīlis. Tā būs dažus metrus lielāka par «Aigu» un varētu tapt varbūt trīs gados. Jaunajai jahtai ir zināms arī vārds, taču to Aigars neizpauž, jo jahtu kapteiņiem esot paradums ne par vienu lietu nerunāt konkrēti, uz priekšu neko neparedzēt. «Es vienmēr saku «varbūt», un tas nozīmē daudz,» piebilst Aigars.
Lai gan uzbūvēta īsta jahta, Aigaram joprojām patīk darināt arī kuģu modeļus. Pēdējos gados šai nodarbei gan nav atlicis laika. «Kad būšu pensijā, esmu cieši nolēmis pabeigt iesākto karakuģa modeli ar sešdesmit mazītiņiem, no metāla izvirpotiem lielgabaliem,» sapņo Aigars.
***
Vizītkarte
Aigars Pampe
Vecums: 33 gadi
Ģimenes stāvoklis: precējies, dēliem – 14 un 15 gadu.
Strādā: firmā «Elektromontāžas serviss»
Savām rokām uzbūvējis «Kompromis» klases tūrjahtu «Aiga» (garums 7,40, platums 2 metri), kuras vērtība ir apmēram desmit tūkstoši latu.
Pašlaik darina savā mūžā otro, gandrīz desmit metru garu jahtu.
Nevienu jahtu netaisās pārdot.
