Stāsts ir par Eirovīziju.
Stāsts ir par Eirovīziju. Ja kāds joprojām saka «priekš kam mums tā Eirovīzija», tad gribu teikt, ka reizēm dzīvē notiek patīkami pārsteigumi, kas liek savas domas mainīt.
Kamēr Latvijā televīzijas viktorīnas aug kā sēnes un tikpat ātri arī nokalst, Rietumeiropā šādas prāta spēles spēj saistīt skatītājus vairākus gadus, pat gadu desmitus. Arī vairāk nekā 50 miljonu lielā itāliešu tauta tiek vilināta ar spožām prožektoru gaismām, dzīvespriecīgiem raidījumu vadītājiem un puskailu meiteņu dejām jautras mūzikas pavadījumā.
Lai raksturotu itāliešu televīziju situāciju, jāmin divi galvenie televīzijas tīkli: valsts «RAI» un skandalozajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni piederošais «Mediaset», kas diezgan veiksmīgi konkurē (pat izkonkurē) ar valsts televīziju. Vienā no šā tīkla kanāliem katru darbadienas vakaru var baudīt vairāk nekā stundu ilgu prāta spēli «Passaparola», kas bez jautājumu un atbilžu vakara skatītājus saista gan ar savējo zvaigžņu piedalīšanos, gan ar to, ka tas ir pašu itāliešu garadarbs.
Kāds sakars itāliešu televīzijām ar Eirovīziju? Tāds, ka viņi tajā nepiedalījās. Tomēr jaunajā sezonā spēlē «Passaparola» katru vakaru kādas Latvijas dziedātājas dziesma liek lauzīt mēli angļu valodā muzikantiem un kustēties dejas ritmos sešām pievilcīgām meitenēm. Kaut gan tā nav vienīgā dziesma šovā, pārsteidz šāda izvēle – Eirovīzijas konkursa uzvarētājas Marie N jeb Marijas Naumovas «I Wanna».
Kaut gan tas ir tikai mazs solītis Latvijas tēla popularizēšanai pasaulē (varbūt neviens itālietis tā arī nezina, ka tā ir Marijas dziesma), tomēr katrs šāds panākums priecē un ceļ Latvijas iedzīvotāja pašapziņu. Jācer, ka reiz pienāks laiks, kad šurp nebūs jāaicina uz 20 gadu vecām fonogrammām «dziedošo» Toto Kutuņjo, bet Silvio Berluskoni būs priecīgs atbraukt uz Marijas Naumovas koncertu Latvijā.
