Arī todien, kad viesojāmies Zaļeniekos pie Veronikas Butānes, viņas agresīvā kaimiņiene Aina Mežiela rīta pusē bija ķērusies pie sava apkārtējo iedzīvotāju nervus un mieru bendējošā rituāla.
Arī todien, kad viesojāmies Zaļeniekos pie Veronikas Butānes, viņas agresīvā kaimiņiene Aina Mežiela rīta pusē bija ķērusies pie sava apkārtējo iedzīvotāju nervus un mieru bendējošā rituāla – skaļiem blīkšķiem dīrāja dēļus no nama neapdzīvotā augšstāva, lai būtu ar ko iekurt krāsni un sasildīt dzīvokli.
Māju Zaļeniekos jau pamatīgi skāris laika zobs. Liela augšstāva daļa vairs nav apdzīvojama. Tiesa, par to parūpējusies arī Ainas kundze, kas, spēcīga sieva būdama, lieki galvu nelauza, kā sagādāt ziemai “malku”. Viņasprāt, dēļi, no kā celts nama otrais stāvs, akurāt ir lielisks sauss kurināmais. Īsāk sakot, viņa plēš māju nost! “Tukšās telpas ir tieši virs mana dzīvokļa, un es dienu no dienas esmu spiesta klausīties to briesmīgo troksni un bezspēkā noskatīties, kā pamazām plaisā apmetums un uz galvas krīt kaļķis,” stāsta V.Butāne, kuras pacietības mērs ir pilns.
Asaras, zāles un bezmiegs
Šajā mājā mitinās trīs pensijas vecuma sievietes, no kurām A.Mežiela ir visspriganākā. Viņa namā dzīvo jau gadus 30 un vairākkārt pārcēlusies no vienas istabas uz citu. “Kaimiņieni nevar apturēt. Kad viņa atkal sāk trokšņot, izeju ārā un bļauju: “Aina, nelauz! Aina, nelauz!” –, bet tas, protams, nelīdz. Cik zāļu nav izdzerts, asaru liets un nakšu negulēts…”
Viņa tik tiešām nav sēdējusi, rokas klēpī salikusi. “Esmu zvanījusi mājas saimniekam, visu izstāstījusi pagasta Padomē. Pie Ainas jau trīs reizes bijusi policija. Vienīgi likuma sargus viņa ir spiesta ielaist savā dzīvoklī. Varu tikai minēt, cik šausmīgs skats tur augšā paveras,” asarām acīs stāsta V.Butāne. Viņa atceras, ka pēc policijas vizītes A.Mežiela uz kādām pāris nedēļām mitējusies, taču tad atkal turpinājusi trokšņot. Viņai taču nav malkas, un savai rīcībai ņiprā kundzīte izdomājusi, viņasprāt, normālu attaisnojumu – māju taču tik un tā nojauks! Bet Butānes kundzei nekas cits neatliek, kā vien turpināt liet asaras.
Trokšņainā Ainas kundze neielaiž
Un A.Mežiela kļuvusi vēl nekaunīgāka. Agrāk dēļu dīrāšana bija viņas diennakts tumšo stundu nedarbs, bet tagad kundze nekautrējas uzdarboties gaišā dienas laikā. “Man nav, kur citur iet dzīvot, taču izskatās, ka māju nevienam nevajadzēs nojaukt, tā pati sabruks,” uztraukumu neslēpj Veronikas kundze. Viņa saka paldies atsaucīgajiem policijas darbiniekiem, taču, ja arī viņi nav spējuši palīdzēt, loģisks ir V.Butānes jautājums, kā rast izeju no šīs šausminošās situācijas.
Pēc sarunas ar trokšņos nomocīto Veronikas kundzi gājām aprunāties pie Ainas. Taču V.Butānes brīdinājums “Viņu kaut nedaudz pazīstot, varu teikt, ka kaimiņiene nemūžam jūs neielaidīs!” bija vietā. Kad klauvējām pie tā sauktajām parādes durvīm, pa kurām jāiet pie A.Mežielas, vien klusums bija mūsu sabiedrotais.
Namu plānots pārdot
Vecā ēka Zaļeniekos saglabājusi savu nosaukumu “Pienotava”. Agrāk tur, pārstrādājot pienu, darba nav trūcis. Taču viss plūst un mainās. “Tas ir mūsu īpašums, ko patlaban formē Zemesgrāmatā, un pēcāk to plānots pārdot. Pagastā jau ir interesenti,” stāsta akciju sabiedrības “Zemgales piens” valdes priekšsēdētājs Raimonds Golgāns. Viņš skaidro, ka daudzviet pienotavās palikuši dzīvot cilvēki, kas tur reiz strādājuši. Tāpat ir arī Zaļeniekos. Viņi nemaksā īri, tādēļ pašiem jāuztur nams kārtībā. “Pēdējos gados neesam ieguldījuši naudu nama sakopšanai. Tiesa, pirms kādiem četriem gadiem salabojām jumtu. “Zemgales piens” namu negrasās nojaukt, bet varbūt to darīs kāds cits – nākamais saimnieks. Protams, mēs iemītniekus varējām izlikt, taču to nedarījām. Bet viņi mums dara pāri. Katrā gadījumā nepieļausim tālāku Ainas kundzes darbību. Tā ir nelikumība. Es pats tuvākajā laikā turp došos un ar abām kundzēm aprunāšos,” R.Golgāns ir apņēmības pilns “karsto” situāciju atrisināt. Agrāk nav bijis laika to nokārtot – daudz prasījis darbs. Pārmaiņas piena iepirkuma cenās un citas lietas jārisina piena pārstrādātājiem. “Mēs saprotam, ka V.Butānei kreņķi ir lieli. Varbūt vietējā pašvaldība var palīdzēt, ierādot abām kundzēm citu dzīvesvietu? Kaut gan, ja reiz šāda nesaprotama rīcība ir Ainas kundzei asinīs, nekur nav teikts, ka viņa neturpinās dīrāt arī jauno dzīvesvietu,” spriež R.Golgāns.
Strīds, kas balstīts uz principiem
Zaļenieku pagasta Padomes priekšsēdētāja Vija Cīrule apstiprina, ka pienotavu plānots pārdot, viņa arī ir iepazinusies ar situāciju namā. Abas kundzes ir pašvaldībā vērsušās ar iesniegumu. Tikai atšķirībā no V.Butānes, kas lūdz ierādīt citu dzīvesvietu, ja no pašreizējās mājas viņa ir spiesta iziet (un pašvaldība ir gatava palīdzēt), A.Mežiela turas pie dzelžaina uzskata, ka pašvaldībai viņa jānodrošina ar jaunām mājām. Neba nu kaut kur nomalē, bet pašā Zaļenieku centrā! “Bet mums ir vēl 25 ģimenes bez īpašuma. A.Mežielai ir pašai savs nekustamais īpašums Zaļeniekos. Laikam gan nav labākajā kārtībā, taču vienu daļu viņa jau ir notirgojusi. Viņa ir vientuļā pensionāre un gaida, lai par viņu gādājam. Ainas kundzi nekas neapmierina. Pienotavā izcēlies kaimiņu strīds dēļ A.Mežielas principiem. Traki mums ar viņu,” teic V.Cīrule.
