Atceroties mākslinieku Paulu Buldinski, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā no 3. augusta līdz 2. septembrim būs skatāma viņa gleznu izstāde, informē muzejs.
Mākslinieka dzīves gājums bija cieši saistīts ar mūsu pilsētu. Te viņš dzimis un audzis, te mācījies Hercoga Pētera ģimnāzijā, te atgriezies pēc leģionāra gaitām, filtrācijas un soda nometnes. Pievērsties studijām Mākslas akadēmijā (diplomdarbs “Daugava”) viņu rosināja vēlākā dzīvesbiedre Zigrīda, kura studēja mākslas vēsturi un ar kuru topošais mākslinieks apprecējās 1949. gadā. Būdams viens no pirmajiem profesionālajiem māksliniekiem pēckara Jelgavā, viņš piedalījās kultūrvides veidošanā pilsētā.
Atturīgs, principiāls, biedrisks cilvēks. Tādu viņu atceras kolēģi. Tādu viņu padarīja dzīve, jo bijušajam leģionāram daudzas durvis bija slēgtas. Darbu izdevās atrast Leļļu teātrī par dekoratoru, kur strādāja ne viens vien likteņa biedrs. Vēlāk darba gaitas atveda uz Jelgavu. Mākslinieks strādājis gan Lauksaimniecības akadēmijā, gan 4. vidusskolā, gan vadījis zīmēšanas studiju pionieru namā. Viņa lielākā aizraušanās bija Latvijas apceļošana ar divriteni. Šajos braucienos vērotās ainavas veido lielu daļu no P.Buldinska devuma mākslā. Māksliniekam tuva bijusi arī jūras tēma.
Viņa darbi atrodas gan muzeju, gan privātajās kolekcijās. Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Māris Brancis par P.Buldinski teicis: “Pazīstams kā intīmu ainavu un ziedu gleznojumu meistars impresionistiskā pasaules tvērumā, labprāt izmantoja paletes nazi. Darbi ir ļoti sirsnīgi un atklāti, kāds bija gleznotājs pats. Labprāt piedalījās izstādēs un plenēros.” Mākslinieks visu mūžu godprātīgi darījis savu darbu, viņa paveikto nav pavadījusi skaļa slava, bet viņš ir atstājis gana dziļas pēdas latviešu glezniecībā.
Muzejs pateicas mākslinieka ģimenei, jo lielākā daļa gleznu ir ģimenes sarūpēta, pārējās – Jelgavas muzeja īpašums. Tā kā mākslinieks savām gleznām bieži vien nav devis nosaukumus, arī izstādē tās būs skatāmas bez nosaukumiem.
