Pēdējo dienu notikumi ar un ap «Latvijas kuģniecības» privatizāciju nepārprotami liecina, ka ar tā dēvēto Latvijas politisko eliti daudz kas nav kārtībā…
Pēdējo dienu notikumi ar un ap «Latvijas kuģniecības» («LK») privatizāciju nepārprotami liecina, ka ar tā dēvēto Latvijas politisko eliti daudz kas nav kārtībā, ka ekonomisko grupējumu intereses joprojām dominē pār valstiskajām un atklātībā nonākusī informācija par uzņēmuma privatizācijas apstākļiem ir tikai ļoti niecīga aisberga daļa, bet neredzamā – kuluāru sarunas un starppartiju politiskie darījumi – joprojām nav pieejama valsts pilsoniskas sabiedrības lielākajai daļai. Šķiet, arī sabiedrības par atklātību «Delna» iesaistīšanās «LK» privatizācijas novērošanā negarantēs valstij izdevīgāko uzņēmuma privatizācijas variantu, lai arī formāli sabiedriskas organizācijas iesaistīšanās privatizācijas novērošanā, protams, ir apsveicams solis. Žēl tikai, ka stipri novēlots.
«Tēvzemieši», kas, protams, publiski norobežojas no jebkuriem apgalvojumiem par apvienības mēģinājumiem gāzt valdību, jau nez kuro reizi kavējot «LK» privatizāciju, reāli ir nonākuši izvēles priekšā – iniciēt valdības gāšanu vai ne. Viņiem gan derētu atcerēties, ka diez vai atradīsies tādi politiskie pašnāvnieki, kas būs gatavi veidot nākamo valdību kopā ar «TB»/LNNK. Vai varbūt tiešām pienācis laiks sociāldemokrātu kongresā LSDSP biedra Jāņa Ādamsona iezīmētajam potenciālajam valdības modelim, kuru veidotu sociāldemokrāti, «tēvzemieši» un «rubikjurkānieši»? Jāšaubās, vai maz valstij var nodarīt lielāku ļaunumu nekā šādas valdības veidošana.
Nacionālpatriotiski noskaņotie «tēvzemieši» barikāžu desmitgadi atzīmē ar jaunu samazgu liešanu pār koalīcijas partneriem, apvainojot tos tik smagā noziegumā kā korupcija. Protams, nekādu pierādījumu pagaidām tā arī nav. Tradicionālais ažiotāžas cēlājs «tēvzemietis» Eižens Cepurnieks zīmīgā kārtā līdz 1. februārim ir devies uz Spāniju «trenēties burāšanā». Ekonomikas ministra pienākumus izpildošais E.Cepurnieka partijas biedrs Roberts Zīle premjeram nosūtījis vēstuli, kurā informē, ka E.Cepurnieks par sev zināmo iespējamo korupciju «LK» privatizācijā vērsies kādā tiesībsargājošā institūcijā. Tas nu būtu it kā skaidrs, bet lielas neskaidrības rada apstāklis, ka Andris Bērziņš, trešdien tiekoties ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku Laini Kamaldiņu un Drošības policijas priekšnieka vietnieku, konstatēja, ka «LK» pilnvarnieks nav vērsies nevienā no trim tiesībsargājošajām instancēm. Varbūt E.Cepurnieks sajaucis adresi? Vai nav redzējis, kurp iet? Vispār zināmu politisko daltonismu Latvijas politikā gadās novērot visai bieži. Te J.Ādamsons meklē kaut kādu mistisko zilo brālību, te E.Cepurnieks runā par iespējamo korupciju saistībā ar oranžajiem. Jāsaka, krāsu vēl atlicis daudz, tikai interesanti, kurš būs tas baltais un kurš – melnais. Uz melnās avs statusu «tēvzemieši» valdošajā koalīcijā pretendē jau labu laiku.
Katrā ziņā atkal A.Bērziņa vadītajai valdībai ir iespējas krist. Reālas iespējas šajā Saeimas sasaukumā izveidot jaunu rīcībspējīgu valdību faktiski nepastāv. Ja arī tāda tiks izveidota, vismaz pusgads paies, jaunajiem ministriem apmuļļājoties savos posteņos. Valstij tas nu nekādi nav izdevīgi. Taču «Atlantijas vikingam» Cepurniekam, šķiet, par valsts interesēm nospļauties. Labāk vagot siltos dienvidjūru ūdeņus, nevis bojāt nervus, skaidrojot savus izteikumus prokuratūrā.
Starptautiskie kreditori «LK» privatizāciju uzskata par lakmusa papīru, kas parādīs Latvijas gatavību veikt privatizāciju, no kuras gūtā peļņa ir būtiski nepieciešama lielā budžeta deficīta sazināšanai, vēstī BNS. Neveiksmei kompānijas privatizācijā politiskās sekas varot būt nopietnākas nekā A.Bērziņa valdības krišanas gadījumā. Pašmāju analītiķi uzskata, ka šīs valdības krišana tik un tā ir nenovēršama un uz prezidenti tiks izdarīts lielāks spiediens, lai sarīkotu pirmstermiņa vēlēšanas. Tikai – kam tās ir izdevīgas. Ne tiem, kas vēlas Latvijas tautsaimniecības attīstību. Arī ne tiem, kas vēlas, lai mūsu valsts kļūtu par tiesisku. Šis incidents, starp citu, uzskatāmi parādīs, cik tiesiska ir Latvijas valsts, – sods ir jāsaņem vai nu korupcijā apvainotajiem, vai arī apvainotājam. Izskatās, ka pagaidām ambīcijām par Latvijas tiesiskumu nav īpaši liela pamata.
