Sardīnija apbur ar neticami skaistu dabu un burvīgiem cilvēkiem
Lidmašīnai nolaižoties, Sardīnija martā ceļotājus sagaida ar smaragdzaļu ūdeņu apskalotiem krastiem, sulīgi zaļiem pauguriem, pelēku klinšu izciļņiem un līdz pat 20 grādu siltu laiku. Gar līkumaino kalnu ceļu malām slejas augsti opunciju žogi, violetiem ziediem izteiksmīgi zied milzīgi rozmarīna krūmi, bet akcentu piedod kuplie dzeltenie mimozu koki, un visur ganās aitas, aitas, aitas…
Kopš no Lietuvas pilsētu lidostām tiek piedāvāti reisi uz Sardīniju, krietni vien augusi arī latviešu ceļotāju interese par salu. Arī mūsu draugu pulciņu pievilināja izdevīgā cena lidojumam uz Kaljāri, kas ir šīs Itālijas salas galvaspilsēta. Sardīnija tiek uzskatīta par vietu ārpus laika un vēstures, jo tajā laika ritums gadsimtiem bijis tik nesteidzīgs, ka saglabājušās feniķiešu, kartāgiešu, romiešu un arābu iebrukumu atskaņas. Arī mūsu uzmanību ceļojuma laikā piesaistīja valodas īpatnības, kas, visticamāk, saglabājušās no dažādo tautu ietekmēm – daudzi pilsētu un apdzīvotu vietu nosaukumi izklausās krasi atšķirīgi no itāļu valodas un drīzāk liek sajusties kā nokļuvušam vienā zemē ar franču komiksa varoņiem Asteriksu un Obeliksu. Iebraucot Sardīnijas pilsētās, vietu apzīmējumus rotā tādi nosaukumi kā Perdaxius, Nuraminis, Perdasdefogu un citi.
Lučāno olīvu maizītes
Mēs par apmešanās vietu salā esam izvēlējušies māju, kurā izīrē vairākus pašapkalpošanās dzīvoklīšus, – «Agriturismo Saludi e Trigu», aptuveni 50 kilometru attālumā no Kaljāri pie kalnu ieskautas pilsētiņas Iglesiasas. Ar naktsmītni, kas visai neoriģināli tika rezervēta populārajā interneta vietnē booking.com, esam izvilkuši laimīgo lozi. Mājas saimnieks Lučāno jau pirmajā rītā mūs pārsteidz, atnesot svaigi ceptas olīvu maizītes. Citu rītu četru pieaugušo un divu bērnu kompānijai tiek divi lieli kēksu rituļi, pēc tam atkal maizītes, lai gan ēdināšana pavisam noteikti nav apartamentu cenā.
Lučāno mūs lutina ne tikai ar gardumiem, bet arī vienmēr smaidīgs jau pa gabalu uzsauc: «Buon giorno!» (labdien – itāļu val.). Viņš jebkurā situācijā gatavs iesaistīties un palīdzēt – piemēram, ieraudzījis, ka badmintona volāniņš uzkritis uz mājas jumta, nekavējoties atnes mums trepes. Pilnai skaidrībai – angliski gan viņš, tāpat kā lielākā daļa Sardīnijas iedzīvotāju, nerunā. Saziņa galvenokārt notiek, rokas vicinot un mums izmantojot to dažu itāļu vārdu krājumu, kas iegūts citu ceļojumu pieredzē.
Smaržīgi tomāti martā
Kādu rītu ar savām pieticīgajām valodas zināšanām, kas ietver «pesce» un «mercato» (zivs, tirgus – itāļu val.) mēģinām noskaidrot, kur nopirkt svaigas zivis un dārzeņus. Lučāno tajā pašā mirklī gatavs ar savu auto mums rādīt ceļu uz Iglesiasas tirgu. Jāatzīst, ka paši to mēs noteikti nebūtu atraduši, jo tirgus atrodas ārēji parastas pilsētas mājas pirmajā stāvā.
Tieši tirgus ir īstā vieta, kur sajust vietējo noskaņu – tur atsevišķā ejā plašā piedāvājumā atrodamas zivis, kuru nosaukumi lielākoties mums ir neatpazīstami. Arī šeit tirgotāji angliski nerunā, bet jauna pārdevēja zivju stendā nekavējoties tver pēc sava mobilā telefona un ar «Google» tulkotāju steidz mums skaidrot, kuras zivis būtu labākas cepšanai. Sapriecājušies par pamatīgo zivju un garneļu klāstu, protams, iepērkamies tā, ka pēc tam krietni jāpiepūlas, lai to visu notiesātu.
Turpat nākamajā ejā tirgus stendi slīgst dārzeņu bagātībā. Lai gan nav vasara, Sardīnijas klimats ļauj arī pašā marta sākumā piedāvāt vairāku šķirņu tomātus, kas patiešām smaržo pēc tomātiem, jaunos kartupeļus un burkānus. Veselām kastēm tiek tirgoti artišoki, jo tieši pavasaris ir to ražas laiks. Artišoki pašiem itāļiem ir ļoti iecienīti, un pie to tirgotājiem vienmēr rosās kāds pircējs, kas izvēlas labākos savam galdam. Braucot pa Sardīnijas ceļiem, daudzviet arī redz zaļojam plašus artišoku laukus. Un tad vēl, protams, no tirgus klāsta nevar nepieminēt apelsīnus, klementīnus un mandarīnus, kas šajā laikā ir izcili garšīgi.
Izbaudīt laiskumu
Lai arī tūrisma nesezonā dzīvīgākā vieta ir tieši galvaspilsēta Kaljāri, mēs tajā atgriežamies tikai, lai apmeklētu botānisko dārzu. Tiesa gan, pirmais mēģinājums to apskatīt beidzas neveiksmīgi, jo ierodamies pulksten 13.30 un atklājam, ka dārza darbalaiks klusajā sezonā beidzies pirms pusstundas. Tāpēc citā dienā vēlreiz mērojam ceļu uz Kaljāri. Pārējā ceļojuma laikā nedēļas garumā tomēr vairāk izvēlamies baudīt salas skaisto dabu un mazās kalnu pilsētiņas.
Pirmajā reizē ierodoties Kaljāri un secinot, ka botāniskais dārzs ir slēgts, nolemjam apmeklēt Sardīnijas īpatnību – «nuraghe». Tie ir savdabīgi aptuveni 3500 tūkstošus gadu veci akmeņu krāvumi. Dodamies uz vienu no nozīmīgākajām Sardīnijā atrastajām «nuraghe» apmetnēm, kas atrodas pie Barumīni. Tur sastopam vienīgo personu mūsu ceļojuma laikā, kurš runā angliski, – tas ir gids, kas izrāda mums seno kompleksu. Šie pirms mūsu ēras radītie dīvainie krāvumi nošķelta konusa veidā tapuši no milzīgiem bazalta blokiem, kas savākti no izdzisušiem vulkāniem. Nav gandrīz nekādu ziņu par seno «nuraghe» cilvēku izcelsmi. Spriežot pēc šīm celtnēm, viņi bijuši labi organizēti un izcili inženieri.
Sardīnijas salas apmeklējums nesezonā, šķiet, nebūs piemērots tiem, kas nolēmuši redzēt populārākas tūristu apskatei atvērtas vietas – muzejus, tempļus, akvaparkus un citas, kur par ieeju jāmaksā. Tās lielākoties ir slēgtas vai strādā tikai atsevišķās dienās. Itāļi ir atsaucīgi, smaidīgi un izpalīdzīgi, bet nevajag tāpēc domāt, ka tūristu dēļ viņi mainīs savu ierasto dzīves ritmu. Ceļotājiem, dodoties uz Itālijas dienvidiem, jābūt gataviem, ka pulksten vienos lielākā daļa veikalu tiks aizvērti, jo pienācis siestas laiks. Daži no tiem netiks vairs atvērti, daži pastrādās vēl pāris stundu vakarā. Tāpat jāsaprot, ka dažkārt vietējie iedzīvotāji var izlemt kādu dienu darba grafikā vispār izlaist. Tur neviens par sīkumiem neuztraucas un arī ceļotājiem vērts noskaņoties uz mierīgu attieksmi un neķert kreņķi, bet izjust turienes laisko dzīvi.
Serpentīni un aitu bari
Savukārt, ja ir vēlēšanās izbaudīt pārsteidzoši skaistus dabasskatus, nesteidzīgu sardu (tā tiek dēvēti sardīnijas pamatiedzīvotāji) dzīvesstilu, izjust nedalītu uzmanību un īpašu attieksmi, tad tūrisma nesezona ir īstais laiks. Protams, arī lidojumu un naktsmītņu cenas šajā laikā ir daudz zemākas.
Pamatīgai un interesantai salas apskatei noteikti ieteicams noīrēt pašiem savu auto, kas ļaus apbraukāt Sardīnijas skaistākās vietas. Neticami šaurās, stāvās un līkumotās ielas mazajās pilsētiņās un elpu aizraujošos kalnu ceļus – augstākā salas virsotne Džennardžentu kalnos ir 1834 metri. Kā arī aizbraukt un aplūkot dažādās – gan klinšainās, gan smilšainās – pludmales. Vismaz neaktīvajā sezonā mazie ceļi ir klusi – automašīnas pa tiem nebrauc bieži, un var izbaudīt vientulīgo un skaisto ainavu, kurā parasti paveras skats uz aitu baru ganībās. Ja tās nav redzamas, tad gandrīz vienmēr ieklausoties var dzirdēt dzindzinām aitu zvanus, kas dažkārt veido gluži vai skaņdarba cienīgu melodiju. ◆
