Uzmeklēt kredītņēmējus «Ziņām» nebija grūti, taču, aizņēmuma ņemšanas un atmaksāšanas laikā gūto pieredzi un atziņas izklāstīot, visi labprātāk vēlējās palikt anonīmi.
Uzmeklēt kredītņēmējus «Ziņām» nebija grūti, taču, aizņēmuma ņemšanas un atmaksāšanas laikā gūto pieredzi un atziņas izklāstīot, visi labprātāk vēlējās palikt anonīmi. Pēc viņu lūguma aptaujāto vārdi ir mainīti.
Jādzīvo atbilstoši ienākumiem
Gunas un Aleksandra ģimene dažādās ar nekustamo īpašumu saistītās lietās ir visai pieredzējusi. Savu dzīvojamo māju viņi sāka celt, kad bērni, kas tagad nonākuši jaunekļu kārtā, bija maziņi. Tolaik celtniecībai uz pieciem gadiem Krājbankā tika paņemts arī kredīts. Nianses ne viens, ne otrs vairs īsti neatceras. Taču jebkurā gadījumā Godmaņa laikā Latvijas rubļos jeb «repsīšos» saņemtā kredīta atmaksāšana nekādas grūtības nesagādāja. Norēķini bija jāveic reizi ceturksnī. Pēc naudas nomaiņas atmaksāšana latos šķitusi smieklīgi maza. Tiesa, toreiz pie kredīta izdevies tikt tikai ar «blata» palīdzību (dzirdēts, ka šīs tradīcijas esot spēkā joprojām).
Uzbūvētā jaunceltne nebija pārāk izdevīgā vietā, un sekoja lēmums māju pārdot. Tad noskatīts izskatīgs nams kādā puslīdz respektablā rajonā. Brīvu 14 tūkstošu latu tā nopirkšanai ģimenes rīcībā gan nav bijis. Taču pārdevējs, piekritis pārdot māju uz nomaksu. Tobrīd ienākumi bijuši pat vairāk nekā apmierinoši, un ģimene iemaksājusi nepilnu pusi no mājas vērtības un pārcēlusies uz dzīvi trīsstāvīgajā mītnē. Katru mēnesi nācies atmaksāt 200 līdz 250 latu. Kad ģimenes galvas ienākumi izmainījušies uz slikto pusi un pienākusi ziema, sākušās problēmas. Māja izrādījusies arī neekonomiska.
Pēc tam pārdevējs vēlējies mainīt nosacījumus un ātrāk saņemt norēķinu. Ģimenei tas nekādi nav bijis pa spēkam. Vienojušies, ka pārdevējs atdod jau samaksāto summu. Ar radu un draugu palīdzību ģimene sameklējusi māju par pieņemamu cenu. Tādejādi jau trešo gadu mītnes jautājums viņiem problēmas vairs nesagādā.
Dažādās filiālēs dažādas prasības
Gunārs par kredīta ņemšanu personīgās mājas iegādei tikai domā. Pagaidām tik apjomīgu darījumu ar banku viņam nav bijis. Vienīgi mašīnas pirkšanas reizē izmantotas līzinga iespējas. Kopumā ar šo darījumu viņš ir apmierināts. Tiesa, bijis jāpārliecinās, ka dažādās vienas un tās pašas bankas filiālēs pret klientiem ir dažādas prasības.
Darījumu Gunārs noformējis kādā Krājbankas filiālē Rīgā, kur pieprasīta klienta pases kopija un izziņa par izpeļņu pēdējos trīs mēnešos. Liepājas filiālē viņam no darba vietas papildus prasītas izziņas, kā arī atspoguļot ienākumu plūsmu turpmākā pusotra gada laikā (uz tik ilgu laiku kārtots līzings). Savukārt Jelgavā pieprasīta izziņa par izdarītajiem iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksājumiem.
Piemērotākais ieguldījuma objekts
Edīte, uzņēmīga un apsviedīga sieva, kredītu nokārtojusi pagājušā gada otrajā pusē. Uz desmit gadiem mitekļa sakārtošanai viņi aizņēmušies 5500 latu ar 16 procentu likmi gadā. Katru mēnesi tā atmaksāšanai nepieciešami kādi 130 lati. Pēc pieciem gadiem mēneša summa būšot apmēram par 30 latiem mazāka.
Kad pieskaita ikdienas izdevumus, kā arī nepieciešamību mājas sakārtošanai atvēlēt papildu naudu, nav nekādi joki.
– Grūti pateikt, cik labi vai slikti situēti esam. Gribot negribot, viss ir jānomaksā. Ja nav pārliecības, ka šo laiku izturēsi un visu nokārtosi, nav ko ņemt kredītu. Bankas maksājumi ir paši par sevi saprotami. Badu, protams, neciešam. Taču visa pāri palikusī nauda šobrīd aiziet tikai mājai. Ievilkām apkuri, tagad virtuvi un vannasistabu meistari izbūvē. Šobrīd galvenais – pēc iespējas ātrāk māju sakārtot tiktāl, lai uz to varētu pārvākties un ietaupīt īrētā dzīvokļa izmaksas, – stāsta Edīte.
Par mitekļa iegādi viņi sāka domāt pirms gadiem diviem. Toreiz Edīte par katru cenu vēlējās atpirkt dzīvokli. Tagad viņa ir pateicīga vīram, ka viņš sievas domas ievirzījis pareizajā gultnē.
Banka uzticējās konkrētajam cilvēkam
Vītolu ģimene kredītu ārpilsētas mājas pirkšanai noformēja pirms gadiem diviem un uz vienu gadu aizņēmās 5000 latu ar 20 procentu likmi gadā. Nosacījumi – drakoniski. Tikai no ienākumiem vien tādas naudas nomaksāšana ģimenei ar bērniem nebija pa spēkam. Ienākumi neatbilda arī oficiālajām bankas prasībām. Kredītiestāde vienkārši uzticējās savam klientam un viņa piedāvātajai kredīta atmaksāšanas shēmai. Pēc tam gan kredītņēmējs uzzināja, ka banka pamatīgi izprašņājusi viņa darba devējus – par patieso algas apmēru un tā perspektīvām, par to, vai kredītņēmējs turpinās strādāt kredīta darbības laikā utt.
Par kredīta nodrošinājumu kalpoja māja, savukārt par galveno kredīta atmaksas avotu – divi uz nomaksu pārdotie pilsētas dzīvokļi. Norēķinus pircēji veica ik mēnesi, taču tik un tā ar drebošu sirdi tika gaidīta katra bankas kredītsaistību kārtošanas reize – ja nu dzīvokļu pircējiem nojūk bizness vai notiek vēl kāda liksta? Kā nekā par ikmēneša maksām bija tikai mutiska vienošanās. Viss beidzās labi – pircēji izrādījās goda cilvēki.
Vēl pirms tam ģimenes galva 1000 latu uz diviem gadiem bija aizņēmies citā bankā. Taču reāli ģimene ne vienu, ne otru kredītu par nopietnu palīdzību neuzskata – nosacījumi esot pārāk bargi. Taču tas nenozīmē, ka tuvākā vai tālākā nākotnē kredīti vairs netiks izmantoti. Zināma kredītvēsture jau uzkrāta.
Aizdevuma nosacījumi
Banka Procentu Kredītņēmēja līdzdalība likme gadā pirkumā (%)
Krājbanka 18 – 35 30
Latvijas Hipotēku
un zemes banka 12 – 20 30 – 40
«Hansabank – Latvija» 14 – 16* 30
Unibanka 13 – 17** 25 – 30
15 – 22***
Baltijas Tranzītu banka 18 – 20 25 – 30
* – kredītus izsniedz ASV dolāros;
** – procenti ārzemju valūtā izsniegtajiem kredītiem;
*** – procenti latos izsniegtajiem kredītiem.
