Aizvadītajā gadā Jelgava ieguvusi vairākus sen gaidītus objektus. Bet dažus jau zaudējusi uz visiem laikiem, lai gan tie nav pat īsti sākuši darbu. Pilsētā un novados svinētas apaļas jubilejas, pārvarētas dabas krīzes. Cilvēki sacēlušies pret lietām, kas viņus neapmierina.
Sesavā pret cūkām, Dorupē – pret krematorijuJelgavas novadā šogad cilvēkiem bija pret ko protestēt. Sesavas pusē tika savākti 613 iedzīvotāju paraksti pret dāņu uzņēmuma SIA «Latagro» ieceri pagastā būvēt fermas, kurās ik gadu nobarotu 50 000 cūku. Vietējiem šī doma nepatika, jo dažas darbavietas automatizētajās fermās un dāņu kabatās gulstošā peļņa neesot to radītās smakas, izbraukto ceļu un piesārņotās augsnes vērtas. Jelgavas novada vadība gan teicās iedzīvotājus saprotam, taču uzsvēra, ka viņi sacēlušies pārāk vēlu – atteikums dāņu uzņēmumam nozīmētu tiesāšanos, kurā novadam par viedokļa mainīšanu varētu nākties šķirties no 60 tūkstošiem latu. Tiesa, rūpīgāk papētot, atklājās, ka vairāk pret nekā par vietējie bija arī pirmajās sabiedriskajās apspriešanās, kad grandiozo ieceri vēl varēja apturēt, taču toreizējā pagasta vadība tad izvēlējās iebildes nedzirdēt, turklāt ar tikpat lielu pretestību dāņu cūku bizness sastapās arī citās Latvijas malās.Smakas un nelāgais skats pa logu bija arī galvenie iemesli, kāpēc citu biznesa ieceri – mazo dzīvnieku krematoriju – vēlējās apturēt Glūdas pagasta Dorupes iedzīvotāji. Uzņēmējas Annas Jeserēvičas centieni pārliecināt, ka krematorija netraucēs ne deguniem, ne acīm, nelīdzēja, turklāt šoreiz pašvaldība nostājās iedzīvotāju pusē, aicinot dzīvnieku līķu dedzinātavai izvēlēties citu vietu. Stadions, tornis un promenādeJelgava aizvadītajā gadā kļuva par par vairākām skaistām vietām bagātāka. Rudenī ar skaistu uzvaru pār Anglijas premjerlīgas klubu «Blackpool» tika atklāts sen gaidītais Zemgales Olimpiskā centra stadions, bet Valsts svētkos – atjaunotais Svētās trīsvienības baznīcas tornis, kuru jau pirmajos mēnešos apmeklēja vairāki tūkstoši skatītāju. Jelgavniekiem par prieku pievilcīgs kļuvis arī Lielupes krasts – ar plašu promenādi un peldvietu vasarā. Abi pēdējie tapuši par ES piešķirto naudu. Mundierim pietrūka spožumaLai gan kopējais noziedzības līmenis saskaņā ar statistiku Jelgavā aizvadītajā gadā kritās, policijas tēla spodrināšanā ar to vien nepietika. Vairākkārt nācās dzirdēt, ka Valsts policijas darbinieki aizmirsuši, ka ir aizstāvji un kārtības sargi, nevis bravūrīgi varas demonstrētāji. Martā divi jaunieši sūdzējas, ka pēc vakara klubā uz ielas viņus nepamatoti aizturējuši un fiziski ietekmējuši Valsts policijas (VP) darbinieki. Septembrī līdzīgs stāsts bija kāda piekauta vīrieša mātei, savukārt pašvaldības policisti sevi sliktā gaismā parādīja, pārmērīgi bargi vēršoties pret sievieti, kuras vienīgais pārkāpums bija nepareizā vietā šķērsota iela. Nelāgu ēnu uz policiju meta arī Bauskas «kolēģu» aizturētais Jelgavas policists, kurš ilgstoši un netraucēti piestrādāja par taksometra vadītāju ar auto bez izietas tehniskās apskates. Neviennozīmīgi vērtējams gada pirmajās dienās bija arī kāds notikums Emburgā. Reaģējot uz izsaukumu par bruņotu vīrieti, kurš apdraud kaimiņus, tur ieradās Valsts policijas speciālā vienība «Omega». Atbraucot tiesībsargiem, vīrs bija jau rimies un aizgājis gulēt, taču policisti viņu pamodināja un, atbildot uz bises šāvienu otrpus durvīm, ielauzās istabā un vīrieti nogalināja. Ģimene un kaimiņi tā tika atbrīvoti no agresīva alkoholiķa, taču notikušais arī raisīja diskusiju, vai tiesībsargu rīcība bija samērīga upura nodarījumam. VP Iekšējās drošības birojs specvienības darbu teicās pārbaudījis un atzina, ka tika šauts pamatoti. Dabas untumu varāMarta beigās Jelgavu un abus novadus skāra tas, par ko cilvēki bažījās visu ziemas otro pusi. No krastiem izgāja gan Lielupe, gan Svēte, gan citas mazās upītes, applūdinot mājas un ceļus. Visvairāk cieta Sidrabenes pagasts, Valgunde, Kalnciems, Vārpas ciems, Bemberi, Kārniņi, Lediņu ceļš. Simtiem «Latvenergo» klientu palika bez elektrības, applūda stādu audzētavas un zirgu fermas. Pašvaldības un valsts dienesti operatīvi reaģēja, nepieciešamības gadījumos evakuējot cilvēkus un pat piestrādājot kā taksometriem, lai ūdens ieskautie cilvēki no rītiem tiktu uz darbu, bet vakaros – atkal mājās. Tikai tad, kad upe draudēja ienākt pilsētas centrā, beidzot tika nolemts pie Lielupes ieejas jūrā spridzināt ledu, bet, plūdiem beidzoties, – arī padarīt dziļāku upes gultni. Valsts kompensēja daļu zaudējumu, taču dažam labam plūdi nāca kā mācība par to, kur būvējama māja vai cik zemu novietojams elektrosadales skapis. Aizvadītajā ziemā izbaudījām pēdējos gados piemirstu aukstumu un sniegu. Lielais sals – tāds iemesls tika minēts pirms 42 gadiem ieraktā gāzesvada avārijai Dzelzceļnieku ielā. Dienestiem operatīvi reaģējot, 28. janvāra naktī no tuvējām privātmājām tika evakuēts 31 iedzīvotājs. Sala dēļ janvārī mājās palika skolasbērni, nebija iedarbināmi autobusi. Grandiozie projekti izgāžasŠovasar atklājās, ka, darbu pat lāgā nesākuši, izputējuši abi lielie Peldu ielas objekti, celti, lai Jelgavā attīstītu zinātni. Pirmais – Būvmateriālu testēšanas centrs, kas bija saņēmis 1,4 miljonus no ES un vairāk nekā 300 tūkstošus no pašvaldības, otrs – vēja tunelis, kurā arī bez rezultāta ieguldīts vairāk nekā miljons latu. ES atbalsta naudu grasās atprasīt, bet valsts vainīgos meklēt nesteidzas. Ozolnieku melioratoriem – 60 Ar varenu balli un atmiņu stāstiem apaļu jubileju janvārī svinēja Ozolnieku melioratori. Jelgavas Meliorācijas mašīnu stacijā savulaik strādājuši pat 900 darbinieku, no 1950. gadam līdz 1993. gadam lauksaimniecībai nodrenēti 164 tūkstoši hektāru, saražots 1,91 miljons tonnu frēzkūdras, uzbūvēti seši polderi ar sūkņu stacijām, 11 tiltu un vairāk nekā 130 caurteku. Kukuļošanas skandāls slimnīcāVasaras sākumā televīzijā pārraidīja ar slēptu kameru filmētu materiālu, no kura bija noprotams, ka Jelgavas slimnīcas ārsts Vladimirs Kravecs kādam cilvēkam gados prasa naudu par dzīvesbiedres ārstēšanu. Lietu sāka pētīt KNAB, bet slimnīca dakteri pēc nelielas vilcināšanās atlaida no darba. Pēc tam kādu laiku viņš turpināja strādāt Jelgavas poliklīnikā, bet nu aizgājis arī no tās.Lopkopjiem būs savs piena kombināts«Zemnieku saeima» par gada gada notikumu lauksaimniecībā nodēvējusi kooperācijas attīstību – zemniekiem dota zaļā gaisma sava piena pārstrādes ceha celtniecībai. 20 gadu pēc neatkarības atgūšanas zemnieki ir gatavi kopējam darbam, pievienotās vērtības «noturēšanai» pašu rokās, kā arī sabalansētai peļņas sadalei. Varam lepoties, ka piena lopkopji kombināta celšanai izvēlējušies tieši Jelgavu.Supermodele no Spīdolas ģimnāzijas16 gadu vecā jelgavniece Spīdolas ģimnāziste Katrīna Caune pārsteidza, negaidīti uzvarot prestižajā modeļu konkursā «Supermodel of the World 2009», tā paverot plašas karjeras iespējas supermodeļu biznesā. «AMO Plant» autobusu nedienasAr lielu pompu un premjera Valda Dombrovska izvizināšanu septembrī no «AMO Plant» rūpnīcas izripoja pirmais ilgi gaidītais tajā saliktais autobuss. Cerības uz lielu ražošanas jaudu tas gan nedeva. Maskavas valdībai piederošajai rūpnīcai neizdevās panākt tiesības apgādāt ar autobusiem Latvijas skolas, arī pirmie un pagaidām vienīgie «AMO Plant» autobusi palika tepat Jelgavā. Ražošanas jaudas palielināšanai par labu nav nākuši arī mēra Andra Rāviņa pēdējo gadu biežie braucieni uz Krievijas galvaspilsētu un Maskavas mēra Jurija Lužkova lepnā uzņemšana Jelgavā – drīz pēc vizītes viņš no amata tika noņemts, bet jaunā Maskavas valdība nupat skaidri apstiprināja iepriekš pausto – «AMO Plant» tai vairs nav vajadzīgs. Līdz ar to grūst kādreizējā ieceri par Krieviju kā saražoto autobusu lielāko noņēmēju. Nu rūpnīcai būs jāmeklē jauns investors, kas īpaši jau krīzes laikā varētu nebūt no vieglākajiem uzdevumiem. Tagad A.Rāviņš daudz pieklusinātākā tonī vien atzīst, ka Maskavas valdība «AMO Plant» projektā ieguldījusi 30 miljonus eiro – tas ir būtisks devums uzņēmuma kapitālā, un janvāra otrajā pusē Jelgavā plānota Maskavas valdības atbildīgo amatpersonu vizīte, lai kopīgi izvērtētu uzņēmuma stratēģiju un strādātu pie tālākās attīstības koncepcijas. Tikšot izskatīti arī piedāvājumi par investīciju piesaisti, lai pieņemtu labāko lēmumu uzņēmuma tālākai izaugsmei, nekonkrēti par ražotnes nākotni izsakās mērs. Viņš aizvien skandina, ka «pilsētai tas ir veiksmīgs projekts, jo ir uzbūvēta ražotne, apmācīti speciālisti un tiek strādāts pie rūpnīcas jaudas palielināšanas». Krīzes laika zīmesDaudzviet manāmie celtniecības un atjaunošanas darbi šogad diemžēl liecināja nevis par ekonomikas augšupeju, bet gan par to, cik labi apgūstam ES un citu fondu naudu. Gan Sv.Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošana, gan skolu un daudzdzīvokļu ēku renovācijas darbi notika par Latvijai no malas piešķirtu, nevis tepat nopelnītu naudu. Krīzes laikam raksturīgi «simtlatnieku» bariņi uz ielu stūriem un arvien plašumā ejošais «humpalu» bizness. Policija neslēpj, ka aug ekonomisko noziegumu skaits – biežāk cilvēki cenšas cits citu apkrāpt, lai tiktu pie jelkādiem ienākumiem. Ar pārsteidzošu nekaunību šajā ziņā izcēlās sevi par bezpajumtnieku glābēju dēvējošais Edgars Petrušins. Dažu nedēļu laikā, fiktīvi pieņemot darbā, viņš apmuļķoja ap 70 jelgavnieku. Nemaksājot iznomāja telpas, savukārt taksometra šoferi apvārdoja tik veikli, ka tas no savas kabatas par degvielu samaksāja un atpakaļ nedabūja teju 200 latu. Policija «labdari» aizturēja, un tagad uz pasauli viņš lūkojas jau caur restotu logu. Mākslinieku, koru un orķestru gadsSākuši pavasarī ar iepriekš nepieredzētu notikumu – izsoli «Jelgavas mākslinieki savai pilsētai» –, gleznotāji, keramiķi, grafiķi un citi krāsu, formu un līniju meistari arī turpmāk nepārtraukti lika manīt, ka 2010. mūsu pilsētā ir mākslinieku gads. Par to, ka Jelgavas profesionālo mākslinieku organizācijai aprit četrdesmitā gadskārta, vasaras vidū atgādināja plaša mākslas darbu retrospekcija pašā galvaspilsētas sirdī – Rīgas Sv.Pētera baznīcā. Rudens pusē Edvīna Kalnenieka pasteļi līdz ar Mārītes un Aleksandra Djačenko keramiku senās draudzības ietvaros priecēja Šauļu mākslas cienītājus, netrūka mākslas notikumu arī pašu mājās, ieskaitot faktu, ka atjaunotā Trīsvienības torņa galerijā skatāmi Jelgavas mākslinieku darbi.Pēc labākajiem dramaturģijas likumiem, kulminācija tika pietaupīta pašai gada nogalei, un nu mums ir gan izdevums «Jelgavai azotē», gan vērienīga izstāde Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā. Jelgavas Mākslinieku biedrībai Māra Branča (attēlā pa kreisi kopā ar Uldi Rogu) vadībā gads izdevies «menedžmenta» jeb pārvaldības labāko paraugu līmenī.Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris «Spīgo» gada griezumā ir neizdevīgākā pozīcijā, jo sasniegumu augstākais punkts piedzīvots pašā vasaras plaukumā. Tomēr X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Lielā balva ir tā vērta, lai saviļņojošo brīdi pēc rezultātu paziņošanas Mežaparka Lielajā estrādē atcerētos ne tikai līdz šā gada beigām vien. Tuvu pašai spicei bija arī Valsts ģimnāzijas «Skali» un Jelgavas novada «Asni».Neaizmirsīsim, ka bez Līgas, Lienas, Agra Celmiem un 4. vidusskolas Jelgavā ir arī Mūzikas vidusskola, kuras veikums mūzikas profesionāļu gatavošanā vismaz ārēji šķiet mazāk pamanīts. Tāpēc iepriecina, ka diriģenta Aigara Meri ar Jelgavas kamerorķestri (attēlā pa labi kopā ar pianisti Sintiju Šteinkopfu) īstenotie lielie muzikālie projekti rod arvien lielāku pilsētnieku atsaucību, bet Mūzikas vidusskolas audzēkņus arvien biežāk dzird muzicējam ārpus savas mācību iestādes sienām. Liesmas izposta halliNakts no 22. uz 23. oktobri ienes nepatīkamas korekcijas plaukstošajā pilsētas sporta dzīvē – kafejnīcas telpās aizsācies ugunsgrēks nodara vairāk nekā 200 tūkstošu latu skādi hallei Mātera ielā 44a, izslēdzot to no sporta pasākumu aprites līdz pat gada beigām. Basketbolisti, volejbolisti un futbolisti treniņiem rod papildu iespējas Zemgales Olimpiskajā centrā un Jelgavas novada Sporta centra zālē Aviācijas ielā, bet veiksmīgajai telpu futbola komandai «Jelgava/Monarch» tā arī vēl nav izdevies atrādīties saviem līdzjutējiem Latvijas čempionāta spēlēs, jo visi mači aizvadīti izbraukumā. «Ozīšiem» – Latvijas kauss 12. decembrī Zemgales Olimpiskajā centrā ar 3:1 pārspējot «Lāse-R/Rīga» vienību, valsts volejbola nozīmīgāko trofeju izcīnīja «Poliurs/Ozolnieki» komanda. «Uzvarēt var draudzīgs un savējo atbalstīts kolektīvs,» kad Latvijas kauss jau rokā, uzsvēra komandas galvenais treneris Zigismunds Grigoļunovičs. Viens par visiem, visi par vienu! – šādu nereti pirms kārtējā «ozīšu» mača dzirdamu savstarpēju uzmundrinājumu arī treneris atzīst par pozitīvam iznākumam svarīgu. Latvijas kausu tā pastāvēšanas vēsturē Ozolnieku volejbolisti izcīnījuši otro reizi (pirmā bija 2007. gadā), un veiksmīgā gada noslēgumā vakar aicināja savus sponsorus un uzticamos līdzjutējus uz Sporta namu, lai teiktu sirsnīgu paldies par atbalstu ceļā uz panākumu. Kalvim pasaules bronzaKaratists Kalvis Kalniņš, debitējot pieaugušo kārtā, izcīnījis WKF 2010. gada pasaules čempionāta bronzas medaļu. Tādējādi titulētais jelgavnieks, iepriekšējā gada Eiropas junioru čempions un U21 pasaules čempionāta sudraba medaļnieks, apliecinājis savu sportisko kvalitāšu noturību. 2011. gada svarīgākās sacensības Kalvim būs Eiropas pieaugušo čempionāts maijā un U21 pasaules kausa sacensības novembrī, bet janvārī ar «Paris Open» sāksies WKF jaundibinātās premjerlīgas desmit posmu turnīrs. «Latvijas pasta» nežēlīgā taupība Pusotra tūkstoša iedzīvotāju parakstu un darbinieku protesti nelīdzēja – Latvijas Pasts (LP), aizbildinoties ar nepieciešamību taupīt, likvidēja daudziem ērti sasniedzamo pasta nodaļu Pērnavas ielā, pārceļot pakalpojumus uz neparocīgo Garozas ielu. Ne mazākas iebildes izraisīja pasta lēmums tikt vaļā no savulaik uz līzinga iegādātajām trafarētajām automašīnām, liekot pastniekiem tās izpirkt vai pārsēsties privātajās. Vienīgais no iecerētajiem taupības soļiem, kas tomēr «neizgāja cauri», bija uzņēmuma vadības nodoms nepiegādāt pastu sestdienās. Pāris dienu pirms gadu mijas atlaists pats LP šefs, kurš esot zaudējis satiksmes ministra uzticību. Naudu ekonomē, mazāk strādājotLai samazinātu budžeta izdevumus, janvārī pašvaldības vadība daudziem par pārsteigumu nolēma nevis samazināt darbinieku skaitu vai atalgojumu par to pašu darbu, bet gan pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Tā tika solīts ietaupīt ap vienu miljonu latu. Pagaidām nav zināms, vai arī nākamgad dīvainā prakse tiks turpināta. Tāpat nav dzirdēts, ka pašvaldības darbinieki tuvākajos gados grasītos strādāt arī sestdienās, ja algas kāps.Vēlēšanu trakumsPāris nedēļas septembra beigās teju ik dienas pilsētu apmeklēja sen neredzēti ministri. Arī pašmāju politiķi aktivitātēs neatpalika. Pilsētas rīkotos pasākumos puķes un dāvanas dalīja sarakstu kandidāti, kuriem ar Jelgavu nebija nekāda sakara. Atšķirībā no iepriekšējo Saeimu vēlēšanām, šoreiz gan lielākie «sabiedrisko attiecību speciālisti» palika aiz svītras. Saeimā no mūsu puses iekļuva «saskaņietis» Valentīns Grigorjevs un Guntis Rozītis no ZZS.Staļģenē cīnās par pašu mājāmPagaidām nobeigumu neredz pavasarī sāktajam strīdam, kurā iesaistīta Jelgavas novada pašvaldība un SIA «Vedgas». Zemgales apgabaltiesai nāksies izlemt, vai sešas daudzdzīvokļu mājas un visi 108 to dzīvokļi pieder firmai «Vedgas», vai arī tie pienākas iedzīvotājiem, kas tur dzīvo kopš namu uzcelšanas. Novads šajā cīņā nostājies iedzīvotāju pusē, apšaubāmās darbībās vainojot kādreizējo Jaunsvirlaukas pagasta vadību.
