Vēl tikai daži mēneši, un Latvijai pāri brāzīsies pašvaldību vēlēšanu maratons. Pie dažādām vēlēšanām būsim jau pieraduši. Atcerēsimies kaut vai pēdējās, kas notika šovasar, kad bija jāievēl deviņi Eiropas Parlamenta deputāti.
Vēl tikai daži mēneši, un Latvijai pāri brāzīsies pašvaldību vēlēšanu maratons. Pie dažādām vēlēšanām būsim jau pieraduši. Atcerēsimies kaut vai pēdējās, kas notika šovasar, kad bija jāievēl deviņi Eiropas Parlamenta deputāti. Daži vīlās, bet daži, šķiet, sev par lielu pārsteigumu, ieguva necerēti lielu vēlētāju atbalstu. Tā kā esam ziemeļnieciska tauta, pie mums nav manītas vētrainas emocionālas pirmsvēlēšanu kampaņas. (Ja vien par tādu priekšvēstnesi nevar uzskatīt “Ziņu” komentārā aplūkoto incidentu mūsu pašvaldībā). Gluži pretējas tendences vērojamas, lūkojoties uz dienvidu pusi. Jo tālāk uz dienvidiem, jo emocijas sit arvien augstāku vilni.
Šosvētdien Latvijas attālajā kaimiņvalstī Ukrainā varbūt būs noticis pasākums, kas tur ienesīs mieru. Trešā Valsts prezidenta vēlēšanu kārta laikam beidzot būs izšķīrusi, kurš būs valsts pirmā persona. Vai uz Krieviju orientētais (un tās kvēli atbalstītais) Viktors Janukovičs, vai prorietumnieciski noskaņotais (un rietumnieku arī kvēli atbalstītais) Viktors Juščenko. Vakar pēc deviņdesmit procentu nodoto balsu saskaitīšanas jau bija skaidrs, ka trešajā Ukrainas prezidenta vēlēšanu kārtā opozīcijas līderis V.Juščenko ir nepārsniedzamā vadībā. Turklāt viņa pārsvars pār pašreizējo Ukrainas premjerministru un prezidenta amata kandidātu V.Janukoviču ir teju vai desmit procentu.
Kā liecina vēlēšanu rezultāti pēc 99 procentu balsu apkopošanas, vēlēšanās uzvarējis opozīcijas līderis V.Juščenko, paziņojusi Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija. Par V.Juščenko nobalsojuši 52,22 procenti iedzīvotāju, bet par V.Janukoviču 43,99 procenti vēlētāju. Pret abiem kandidātiem balsojuši divi procenti cilvēku. Interesanti, ka pēdējā prezidenta vēlēšanu kārtā piedalījās arī rekordliels skaits ārvalstu novērotāju – vairāk nekā divpadsmit tūkstoši. Tieši viņi uzskata, ka šoreiz atšķirībā no iepriekšējām reizēm novēroto pārkāpumu skaits ir neievērojams. Protams, citās domās ir vēlēšanu novērotāji, kas pārstāv tā sauktās Neatkarīgo valstu savienības bloku, – teju visiem šķitis, ka pārkāpumi sekojuši pārkāpumiem, kas neesot noticis pirms tam. Tas jau arī saprotams. Kurš gan gribēs “palaist vaļā” vienu no šīs savienības balstiem un stūrakmeņiem. Visai zīmīgi, ka iepriekšējā vēlēšanu kārtā, pat nesagaidot provizorisko rezultātu paziņošanu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins steidzās apsveikt savu protežē V.Janukoviču, turpretī tagad viņš klusē. Šoreiz Krievija nolēmusi ieturēt teatrālu pauzi. Acīmredzot pārdomā, ko darīt. Skaidrs, ka nekādu labo “pārsteigumu” nepaziņos. Līdz šim visu Ukrainā nonākušo Krievijas energoresursu cena bija krietni vien zemāka nekā citiem. Tās pacelšana – kaut arī nedaudz, nevajag jau gluži līdz pasaules līmenim – kā lavīna nesīs cenu celšanos citās jomās. Tieši tas, ticamākais, būs faktors, kas jau pēc pāris mēnešiem liks daudz citādāk uz notikušo paraudzīties pagaidām vēl sajūsminātajiem V.Juščenko atbalstītājiem. Pietiek vien atcerēties, kā pirms kāda laika Latvijā veiktajā aptaujā, vai “padomju laikos” dzīvošana nebija vieglāka, rezultāti bija dažam labam pārsteidzoši. Gan jau līdzīgu nostalģisku atmiņu pārņemti līdzšinējie sajūsminātie uzvaras svinētāji domās ko citu. Ukrainai var noderēt Latvijas pieredze, jo aiziešana no impērijas nekad nav bijusi viegla. Īpaši tas attiecas uz iedzīvotājiem. Kaut arī pašreiz jau atzītais vēlēšanu uzvarētājs izteicies, ka turpmāk Ukrainas kurss būs vērsts gan uz ES, gan NATO, tomēr nešķiet, ka tas tā patiešām notiks. Jāatceras, ka Krievijas ietekme uz Ukrainu ir pārāk liela.
