Vairāk nekā 70 procentu Latvijas iedzīvotāju iepērkas vairākas reizes nedēļā vai pat katru dienu, tikpat liels procents Čehijas iedzīvotāju to dara reizi nedēļā vai pat retāk, liecina pirms kāda laika publiskotais pētījums par iepirkšanās paradumiem. Nav zināms, cik daudz čehi ieekonomē, retāk ejot uz veikalu, taču vairāki «Ziņu» aptaujātie atzīst, ka, ieviešot kārtību savos iepirkumu paradumos, izdevies ik mēnesi ietaupīt vērā ņemamu naudas summu.
Šoreiz par savas sadzīviskās ikdienas ieradumiem un to maiņu «Ziņām» piekrita pastāstīt jelgavniece Rita Avota. Viņas ģimenē ir trīs cilvēki, dēls pusaudzis. «Nesen ar kolēģēm darbā pārrunājām, vai šodiena ienesusi izmaiņas arī mūsu sadzīviskajos paradumos,» sāk Avotas kundze. Izrādās, vairums kolēģu, līdzīgi kā viņa, ļoti bieži tiešām iepirkušies lielveikalā teju vai ik dienu. Iepirkšanās bez mērķa Pa ceļam uz mājām R.Avotai, braucot kopā ar dzīvesbiedru automašīnā no Rīgas, kur atrodas abu darbavieta, jādodas garām vairākiem lieliem tirdzniecības centriem – vienam Rīgā, otram Jelgavā. «Reiz izlasīju, ka nelietderīgi tēriņi rodas tieši, nesistemātiski un nepārdomāti iepērkoties. To pārrunājām ar vīru un secinājām, ka gan viens, gan otrs teju vai katru dienu esam atraduši iemeslu, kāpēc mājupceļā jāiegriežas lielveikalā,» turpina R.Avota. Diezgan bieži sanācis iegriezties arī nelielās bodītēs. Starp citu, minētajā pētījumā secināts, ka Latvijā 35 procenti tirdzniecības vietu izvēlas pēc pieraduma, nevis iegādājamo preču cenām. Minēta vēl kāda mums raksturīga iezīme – tikai trešdaļa iepērkas pēc iepriekš sastādīta saraksta. «Izdarījuši attiecīgus secinājumus, abi ar dzīvesbiedru nosolījāmies, ka sākam «vest» iegādāto pārtikas produktu un saimniecības preču uzskaiti,» tā Ritas kundze. Viņa tūlīt gan piebilst, ka to dara tikai trešo mēnesi, turklāt ne viss nopirktais tiekot uzskaitīts, tomēr šādi tādi secinājumi radušies. Galvenais, tie likuši mainīt iepirkšanās paradumus. Bez saraksta ne soliR.Avota un viņas dzīvesbiedrs gan neko jaunu, ko nezinātu «Ziņu» lasītāji, neatklāja. Proti, iepirkšanās bez noteiktas vajadzības, darot to tikai pēc iedvesmas, ir nevajadzīga līdzekļu tērēšana. «Protams, ir tik jauki apzināties, ka arī mēs te, Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, varam klīst gar precēm pārpildītiem stendiem un izvēlēties,» viņa klāsta. Jau pirmā mēneša tēriņu analīze likusi, kā stāsta Rita, «šausmās saķert galvu, ko tikai neesam nopirkuši un apēduši». Pirmkārt, nekādi nav bijis saprotams, kā tādu produktu daudzumu var notiesāt trīs cilvēku ģimene. Kad tas pārrunāts, nācies secināt, ka lielu daļu nopirktā izmetuši atkritumos, jo pārtika sākusi bojāties, tad tā gādāta no jauna un tā tālāk. Otrkārt, ļoti daudz naudas tērēts par našķiem. Tikai nesen R.Avota izlasījusi, ka lielveikalu ierīkotāji, pamatojoties uz psihologu padomiem, noteiktas produktu grupas izvietojot tā, lai tie pievērstu pircēju uzmanību. Jau pēc pirmā mēneša, kopš tiekot uzskaitīti tēriņi, Avotu ģimene cenšas ievērot dzelžainu principu – pirms doties uz veikalu, jāsastāda iegādājamo produktu saraksts. Parasti to darot Ritas kundze, jo ēdiena gatavošana pārsvarā ir viņas rūpju lokā (labprāt gatavojot arī vīrs, bet produkti tiekot ņemti no iepriekš iegādātā). Saraksta sastādīšanai bijusi pozitīva loma – tagad lielveikalā viņi iebrauc labi ja divas reizes nedēļā darbdienās. Savukārt lielāks daudzums nepieciešamo produktu un saimniecības preču tiekot iegādāts brīvdienās. No, viņasprāt, nevajadzīgu našķu iegādes pilnībā neesot bijis iespējams izvairīties. Toties attiecībā uz pārējiem pirkumiem sanācis pamatīgs ietaupījums – aptuveni ceturtā daļa pirms trijiem mēnešiem iztērētā. Daži Ritas Avotas ieteikumi, ja vēlaties lētāk ēst mājās Jāaizmirst par pusfabrikātiem Labāk iepirkties tirgū Garšīgi un lēti sanāk, ja gatavo zupas un sautējumus tikai ar gaļas «piešprici» Putra būs garšīga, arī nevārot pienā Labs bijis draudzenes ieteikums brokastīm – olu kultenis no visa, kas palicis neapēsts ledusskapī
