Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā (JTV) no šā mācību gada gan šīs skolas skolēni, gan bērni no citām skolām var apgūt tehniskās jaunrades programmu “IT/inženierzinātnes”. Bet skolā un arī paši programmas veidotāji un īstenotāji to sauc vienkārši par inženierzinātņu pulciņu. Jaunā interešu izglītības programma īpaša ar to, ka ir inovatīva gan pēc satura, gan mācību veida.
Visās vecuma grupās – no 1. līdz 8. klasei – to pašlaik apgūst vairāk nekā 120 skolēnu. Puse bērnu ir no JTV, bet puse – no citām Jelgavas skolām. Inženierzinātņu pulciņā bērnus māca pieci pedagogi, kuriem ir dažādas slodzes. Palīdz arī mājturības skolotāji, kuri organizē darbu mazajās grupās. Ar vienu grupu (parasti grupā mācās 22 bērni) vienlaikus strādā divi skolotāji, lai process ritētu raitāk.
Katrai grupai paredzētas divas 40 minūšu mācību nodarbības nedēļā, abas notiek viena aiz otras. Grupai ir arī 40 minūšu konsultācija nedēļā – laiks, kad pieejamas tehnoloģijas un pedagogi tēmu padziļinātai apguvei vai savu individuālo projektu izstrādei. JTV interešu izglītības programmu atbalsta ar telpām un mācību līdzekļiem, bet skolotāji nodrošina mācību darba vērtēšanu. Nodarbību saturs, kavējumi, vērtējumi tiek atspoguļoti un saziņa notiek, izmantojot skolvadības sistēmu e-klase.
Mērķis – efektīva mācīšanās
Programmas mērķis ir, skolēnam praktiski darbojoties, iepazīties ar dažādām IT un inženierzinātņu jomām un atrast savējo, kuru viņš vēlas apgūt padziļināti, un, eksperimentāli darbojoties, kopā ar komandu radīt savu produktu. Tiesa, šāds mērķis ir sasniedzams tikai ar vecāku atbalstu, tamdēļ grupas konsultācijas ir pieejamas arī vecākiem, vēsta skolas mājaslapa.
“Mūsu mērķis nebija radīt kaut ko skaistu, labu un pareizu, bet gan to, kas ir efektīvs. Mēs, programmas veidotāji, paši eksperimentējam, radām no nekā, paši veidojām mācību programmu un mācību materiālus. Nekad to nebijām darījuši. Programma ir dārga, bet efektīva,” atklāj šīs programmas idejas autors JTV datorikas un programmēšanas skolotājs un inženierzinātņu pulciņa vadītājs Kaspars Antonevičs, kurš pulciņā māca 3D printēšanu. Programmu “IT/inženierzinātnes” finansē Jelgavas pašvaldība, pirmajos divos gados tajā ieguldot ievērojamus līdzekļus.
Pirms programmas izveides runāts ar citu līdzīgu programmu īstenotājiem un nolemts mācīties no viņu kļūdām, lai nebūtu tā, ka no rudenī uzņemtajiem 15–20 bērniem pavasarī palikuši vien pieci septiņi, kas ir neefektīvi, uzskata K.Antonevičs. Lai no tā izvairītos, skolēni tiek iepazīstināti ar dažādiem IT izmantošanas veidiem, katru mēnesi tiek apgūts kāds cits darbības virziens, lai bērnam septiņu astoņu gadu laikā būtu iespēja izmēģināt visus, bet tad izvēlēties vienu, kurā specializēties dziļāk, turpina skolotājs Kaspars.
Jāattīsta bērnu uzņēmējspējas
Otrs mērķis, kuru skolotājs sapratis, strādājot ar skolēnu mācību uzņēmumiem, ir – ar pusotru divām stundām skolā nepietiek, lai uzņēmums būtu veiksmīgs, ir jāattīsta bērnu uzņēmējspējas, lai nebūtu tā, ka cilvēks grib veidot uzņēmumu, taču viņam trūkst zināšanu. Arī ģimenes iesaistei ir liela nozīme gan finansiālās palīdzības, gan atbalsta ziņā. Dodot ieskatu septiņās astoņās jomās, skolēnam ir vieglāk saprast, ko viņam vajag un uz ko orientēties nākotnē, kur atrast vajadzīgos cilvēkus, uzskata pedagogs. Turklāt darbošanās inženierzinātņu pulciņā paplašina bērna redzesloku, viņš apgūst darbu komandā (skolēnu komandas darba iemaņas lēnām, bet uzlabojas), kā arī tiek attīstītas biznesam nepieciešamās iemaņas. Bērniem arī tiek mācīts radīt biznesa ideju, jo mācību gada laikā ikvienam jārada un jāreklamē savs produkts.
“Ir specifiskas biznesa iemaņas attīstošas spēles, kas palīdz noturēt uzmanību, koncentrēties uz mērķi. Tiek lauzti aizspriedumi, ka biznesu nevar sākt, jo trūkst naudas. Ir pietiekami daudz piemēru, kad bizness sākts ar 20 eiro. Mūsu mērķis ir iemācīt bērnam paskatīties apkārt un saprast, cik daudz viņam jau ir – radinieki, paziņas, no kuriem var gūt atbalstu, 20 eiro, arī telpas pameklējot var atrast. Risinājumu ir daudz,” uzskata skolotājs.
Lai veicinātu ģimenes locekļu sadarbību, JTV tiek rīkotas vecāku un bērnu dienas. Tādas skolā bijušas jau trīs, un mūsu viesošanās reizē arī notika viena. Pedagogs skaidro, ka tās nav klasiskās vecāku dienas, bet, piemēram, inženierzinātņu pulciņā bērni māca savus vecākus.
Katrai grupai reizi semestrī JTV plāno nodarbību, kuru skolēns vada saviem vecākiem. “Būtībā viņi mācās viens no otra – bērns vecāku acīs ierauga, ka viņa paveiktais ir vērtība. Savukārt 3.–4. klases skolēnu vecākiem nebija viegli apgūt jaunākās tehnoloģijas, piemēram, programmēt robotu,” stāsta IT skolotājs.
“Šajā mācību gadā mēs strādāsim pie komandas veidošanas principiem, programmēsim robotus, darbosimies ar koka māju, metāla, lego un elektronikas konstruktoriem, būvēsim papīra un makaronu konstrukcijas, lai atklātu efektīvākos izturības principus, projektēsim un drukāsim ar 3D pildspalvām un printeriem, lidosim ar droniem, būvēsim un šausim raķetes un vēl daudz ko citu,” skolas mājaslapa stāsta par aizraujošām nodarbēm.
Nākotnē – tehnoloģiju centrs
“Pagājušā gada aprīlī Jelgavas pašvaldība, novērtējot to, ko mūsu skola ir paveikusi deviņos gados, attīstot inženierzinātņu virzienu, piedāvāja mums izveidot mācību programmu, kurā inženierzinātnes varētu mācīties visas pilsētas bērni.
Izveidojām darba grupu, sastādījām plānu, sapratām, ka varam izveidot pulciņu, taču sapratām arī to, ka gribam iet tālāk un radīt skolā vidi, kas māca un ir kontekstā ar to, ko mēs darām,” atceras K.Antonevičs, atgādinot, ka JTV ir viena no retajām pilsētas skolām, kas vēl nav renovēta.
Tādēļ tika radīts un pilsētas pašvaldībai prezentēts plāns ar plašāku skatījumu – uzlabota skolas vide, kas paredz mācību iestādes pagrabstāvā, kur pašlaik atrodas garderobes, paplašinot telpas, izveidot inženierzinātņu centru – vismaz četras mācību telpas, kas būtu transformējamas un vajadzības gadījumā pārveidojamas par skrejceļu. Iekārtot arī tehnikas telpu, kurā tiktu radīta īpaša gaisa apmaiņa (3D printeri strādājot ar plastmasu, izdala specifisku aromātu), kā arī mācību laboratorijas un simulāciju telpas, kur, piemēram, tiktu simulēta Marsa virsma ar smiltīm, akmeņiem u.c. Tāpat bērni varētu veidot savus vēja tuneļus, īpaša telpa paredzēta arī dronu simulācijām, bet par trasēm pēc mācībām varētu izmantot skolas garos gaiteņus – jānoslēdz tikai to gali.
Pašlaik vecākiem, kuri atveduši bērnus uz nodarbībām, īsti nav kur gaidīt savas atvases, tāpēc jārada vide arī viņiem, uzskata skolotājs Kaspars, norādot, ka tai noteikti jābūt zonai, kas relaksē, bet vienlaikus vecākiem būtu arī iespēja turpināt savus darījumus, veicot zvanus un strādājot ar datoru. Turklāt jāpadomā arī par līdzi paņemtajiem mazākajiem bērniem, lai arī viņi nodarbināti.
Mācīties var arī siltummezglā
Datorikas skolotājam ir vēl kāda iecere – pagrabā atrodas skolas siltummezgls, kas citviet parasti ir aizslēgts, lai tam nevarētu piekļūt. Bet kāpēc šo telpu nepadarīt par mācību telpu? Tur bērni varētu vērot, kā notiek reāla siltuma aprite skolā, pilsētā, papildinot to ar simulācijām, skābekļa un ogļskābās gāzes koncentrācijas, gaisa tīrības un citiem mērījumiem. Šī ideja jau prezentēta pilsētas siltumapgādes uzņēmumam “Fortum Jelgava” un guvusi atbalstu.
Bet tas vēl nav viss. Ir arī iecere skolas pirmajā stāvā pie ieejas izveidot elektriskās grīdas un uzstādīt durvis, kas ražo elektrību. Ar šīm ietaisēm nav domāts pelnīt, bet gan parādīt skolēniem, ka, arī ejot ikdienas gaitās, var radīt enerģiju, un tā ir fizika dzīvē. Bet dati par to, cik daudz daudz enerģijas šādi var saražot, pēc skolotāja domām, ir pasaules vērtīgākā lieta, lai bērni iemācītos strādāt ar lielu datu apjomu. Tāpat iecerēts radīt pasīvās un energopašpietiekamās telpas, lai skolēni saprastu, ka telpā enerģijas ir tik, cik ir, kā to palielināt, samazināt, pielāgot, ko darīt, ja saražots vairāk, bet ko, ja tās trūkst.
Vairākas ieceres saistītas ar skolēnu mācību uzņēmumiem (SMU), jo pēdējos gados JTV izceļas ar spēcīgiem SMU. Kopā ar Jelgavas Valsts ģimnāziju un Spīdolas Valsts ģimnāziju izveidots trīs skolu kopīgs SMU, bet ir doma piesaistīt arī ārzemju partnerus, kā arī radīt eksperimentālo zonu, kas apvienotu materiāli tehniskos līdzekļus ar mūsdienu tehnoloģijām. Piemēram, siltumnīca uz skolas jumta, kurā augtu parastais un digitālais tomāts un skolēnam būtu iespēja salīdzināt. Pētnieciskiem nolūkiem – observatorija uz skolas jumta, bet meteoroloģiskā stacija un vēja stacija – datu uzkrāšanai un salīdzināšanai, nākotnes ieceres klāstīt turpina K.Antonevičs.
Pagājušajā gadā, mācot 3D printēšanu, skolotājs saskāries ar kādu moderno ģimeņu problēmu. Izprintējot darbiņu, kādam zēnam viena maliņa iznākusi nedaudz nelīdzena, un skolotājs teicis, lai viņš darbu paņem uz mājām un tētis ar vīli to mazliet pievīlē. “Bet manam tētim mājās nav vīles,” atbildējis puisēns. Tad skolotājam Kasparam radās ideja, ka jārada tāda vieta, kur būtu instrumenti un kur vajadzības gadījumā puikas ne tikai no skolas, bet visas pilsētas varētu atnākt un saremontēt savus velosipēdus.
Tērējam, bet atskaitāmies
Kā būtisku niansi, kuras trūkst pašreizējā Latvijas izglītības sistēmā, K.Antonevičs min atskaitīšanās trūkumu. No padomju laikiem ierasts, ka mums iedod naudu un mēs to iztērējam. Bet vai iztērējam mērķtiecīgi, parādām rezultātu, retoriski vaicā skolotājs, piebilstot, ka tic atbildībai. Tāpēc videofilmiņas vai fotogrāfiju veidā sociālajā tīklā “Facebook” īsi tiek parādīta katra pulciņa nodarbība, lai vecāki varētu sekot līdzi bērna veikumam un skolēns vajadzības gadījumā varētu nākt un darīt papildus.
“Facebook” lapa izveidota arī, lai lepotos un reklamētu inženierzinātņu mācību programmu, skaidro skolotājs, atzīstot, ka reklamēt sevi nav viegli un ne visu potenciālo auditoriju izdevies sasniegt, lai gan jaunā mācību programma reklamēta arī pilsētas svētkos un pilsētas lielākajos tirdzniecības centros.
Tāpat jaunā interešu izglītības programma gaida vecāku un sabiedrības iesaistīšanos, bet jo īpaši uzņēmēju atbalstu, uzsver programmas vadītājs, aicinot uzņēmējus saprast, ka viņu nākamie darbinieki šobrīd sēž skolas solā. “Var jau teikt, ka nav kas strādā. Bet ko tu pats esi darījis, lai būtu?” jautā Kaspars, aicinot uzņēmējus neziedot naudu, bet labāk nopirkt pulciņam kādu robotu, konstruktoru vai citu iekārtu. Mūsdienu biznesa vidē aprite noris ļoti strauji un sadarbība ir ļoti nozīmīga, kas var izpausties arī kā iespēja dot bērniem redzēt, ko robots dara praksē – ražošanas uzņēmumā.
Pieteikties varēs nākamgad
Jauniem dalībniekiem iespēja pieteikties inženierzinātņu pulciņā atkal tiks dota nākamajā mācību gadā, augustā vecākiem aizpildot pieteikuma anketu, kuras saite būs atrodama JTV mājaslapā www.jtv.lv. Norādītajā datumā skolēnam jāierodas JTV uz sākotnējo spēju novērtēšanu jeb atlasi, līdzi ņemot liecību. Tiek vērtēta vecumposmam atbilstoša skolēna spēja uztvert informāciju un to apstrādāt, spēja patstāvīgi (bez vecāku klātbūtnes) koncentrēties uzdevumam, valodas un uzvedības kultūra, kā arī jāuzrāda vecumposmam atbilstošs mājasdarbs un par to jāpastāsta (maksimums, piecas minūtes).
“Mājasdarbs ir patstāvīgi vai ar cita palīdzību izveidots savs inženiertehnisks vai informācijas tehnoloģiju produkts, piemēram, paša izdomāta lego, papīra, makaronu vai citu materiālu konstrukcija, spēles vai robotu datorprogramma, tehnisks rasējums, zīmējums (t.sk. interaktīvs) par tehnoloģijām vai to nākotni u.tml.,” vēstīts JTV IT/inženierzinātņu programmas uzņemšanas noteikumos.
“Ja ir ieguldīti lieli līdzekļi, darbam jābūt efektīvam. Mēs nevaram atļauties karot ar disciplīnu, kas ir ģimenes jautājums,” uzsver K.Antonevičs, skaidrojot, ka sākotnējā pārbaude nepieciešama, lai saprastu, vai bērns spēj dzirdēt, ko skolotājs saka, koncentrēties darbam un vai viņam ir interese par IT un inženierzinātnēm, ko vislabāk parāda bērnu mājasdarbi – roboti, konstruktori, no makaroniem gatavoti priekšmeti un pašu radītas programmas.
Ainars Rumjancevs, skolotājs
Strādājam ar datorizētiem robotiem, māju būves elementiem, koka konstruktoriem. Mācāmies, kā savienot detaļas, kā zobrati viens ar otru strādā, kā veidot kustīgas konstrukcijas. Tas ir ļoti interesants, radošs darbs, kad bērns var atrast inženiertehnisko risinājumu, izvēlēties, sekot līdzi projekta rasējumam, attīstīt roku veiklību, uzmanību, pacietību, saprast, ko nozīmē precizitāte, citādi, ja ievadīs nepareizu komandu, robots aizbrauks uz nepareizo vietu. Notiek pirmā iepazīšanās ar programmēšanu, sensoriem, algoritmiem, bērni paši veido programmas. Nodarbībā laiks paskrien zibenīgi. Skolotāja radošums ļauj IT izmantot dažāda vecuma bērniem. Mēs, skolotāji, paši gatavojām metodiskos materiālus.
Raivo, pulciņa dalībnieks
Katru stundu ir kas jauns, un visas lietas saistītas ar inženierzinātni. Visvairāk patika strādāt ar koka konstruktoru, kad uzcēlām tik lielas mājas, ka cilvēks varēja ieiet iekšā. Vēl mēs taisījām pili ar paceļamo tiltu. Ja būs iespēja, pulciņu apmeklēšu arī nākamgad.
Artūrs Ņeverovskis, Alises un Oskara tētis
Pulciņu apmeklē gan dēls, gan meita. Dēls mācās 5., bet meita 1. klasē. Bērniem ļoti patīk. Abus interesē datori. Šeit viņi spēlē spēles, konstruē modeļus, pili. Meitai vislabāk patika robots bite. No bērniem esmu dzirdējis labas atsauksmes, viņi apmeklē visas nodarbības, nevienu neesam palaiduši garām. Mums ir sava “Facebook” grupa, kur var apskatīt fotogrāfijas. Par pulciņu sieva uzzināja skolas mājaslapā.
