Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolektīvs nupat atgriezies no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kur Latvijas Bibliotekāru biedrības rīkotā pasākumā saņēmis Gada bibliotēkas balvu. “2017. gadu Jelgavas pilsētas bibliotēkā droši varam saukt par izaugsmes gadu,” teic bibliotēkas vadītāja Lāsma Zariņa, kā piemēru saucot gan mācīšanos un mācīšanu, gan 13 dažādu projektu rakstīšanu vai realizēšanu, sadarbību ar pilsētas biedrībām, uzņēmumiem un visām trim – Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada – pašvaldībām. Pilsētas bibliotēkas vārds Jelgavā regulāri skan daudzos pasākumos – bibliotēka organizē Dzejas dienas, Baltā galdauta svētkus 4. maijā, Jelgavas novada Grāmatu svētkus, piedalās Muzeju naktī, Metāla svētkos, Piena, maizes un medus svētkos, Zinību dienas pasākumā “ZinīBums”. Gadu gaitā bibliotēkas ēka Akadēmijas ielā piedzīvojusi vērienīgus remontdarbus – remontēti pamati, rekonstruēts jumts un siltināti bēniņi, stiprinātas sijas. Bibliotēkas apmeklētāji tiek uzņemti gaišās un siltās telpās, un gada sākumā pēc renovācijas atklāta Krišjāņa Barona zāle, kuras sienas rotā unikāli mākslinieka Andreja Zvejnieka gleznojumi. Uz sarunu par aktualitātēm bibliotēkā aicinājām tās vadītāju Lāsmu Zariņu.
– Ko nozīmē vadīt Jelgavas pilsētas bibliotēku?
Jelgavas pilsētas bibliotēkai ir trīs filiāles, un kopā Jelgavā esam četras bibliotēkas, par kuru saimniecisko darbību un finansēm mēs šeit, galvenajā bibliotēkā, atbildam. Vēl mēs esam reģiona galvenā bibliotēka, 2016. gadā ieguvām pārakreditāciju. Šajā statusā turpinām darboties un metodiski vadām arī Jelgavas un Ozolnieku novada bibliotēkas. Mums ir ļoti laba sadarbība ar visām trim pašvaldībām.
Bibliotekāra darbs ir visu laiku mācīties. Tā ir mūsu darba specifika, ka nevaram izmācīties un strādāt šo darbu visu mūžu. Mums visu laiku vajag pašizglītoties, pilnveidoties, piedalīties dažādos kursos un semināros, lasīt, ko dara ārzemju bibliotēkas, jo nozare ļoti attīstās. Bibliotēkas sirds ir grāmata, lasīšana noteikti ir pats galvenais un paliks pats galvenais, ko dara bibliotēkā, bet bibliotēkas visā pasaulē attīstās daudzos virzienos – tostarp kā satikšanās vieta, izglītošanās vai mūžizglītošanās centrs. Īpaša uzmanība, protams, tiek pievērsta bērniem. Tiek īstenotas lasīšanas veicināšanas programmas, kuras Latvijā ir populāras gadu no gada, piemēram, Bērnu žūrija, Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības. Tādējādi mēs arī redzam, ka bērni un jaunieši lasa grāmatas.
Patiesībā tas ir stereotips, ka bērni un jaunieši nelasa. Pēc atskaitēm redzam – tendence ir tāda, ka cilvēki lasa arvien vairāk. Kolēģes bija konkursa “Riti raiti, valodiņa” žūrijā. To organizē Sabiedrības integrācijas pārvalde, un tajā piedalās bērni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Līmenis arvien aug. Bērni lasa, un latviešu valodā lasa arī tie bērni, kuriem šī nav dzimtā valoda. Arī Nacionālajās skaļās lasīšanas sacensībās, ko organizējām Jelgavā, guvām pārliecību, ka jaunieši lasa un mums ir laba nākotne. Bērnu bibliotēkā pirmajā ceturksnī jauno lasītāju skaits audzis par vairāk nekā simts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tas ir labi. Bērnu bibliotēkā šāda tendence ir no gada uz gadu. Tas, protams, ir liels darbs, jo kolēģes dodas uz bērnudārziem, kur gan lasa priekšā, gan ieinteresē ar dažādām grāmatām. Tad mazais bērndārznieks ņem mammu un tēti pie rokas, un viņiem ļoti bieži izdodas atvest savus vecākus uz bibliotēku.
– Jau teju divus gadus bibliotēka nes pilsētas bibliotēkas nosaukumu. Vai paši esat apraduši ar to, un vai lasītāji ir pieraduši?
Mēs noteikti jau esam pieraduši, lasītāju vidū es šad un tad vēl dzirdu vārdu “zinātniskā”. Bet jaunie lasītāji mūs sauc par pilsētas bibliotēku.
Sākotnējā izpratnē zinātniskā bibliotēka tika radīta 1947. gadā, lai komplektētu zinātnisku literatūru. Principā šī bibliotēka tāda nekad neizveidojās. Mūsu plauktos var atrast visu veidu literatūru – bērnu grāmatas, daiļliteratūru, dzeju un, protams, arī nozaru literatūru, kas ir populārzinātniska un zinātniska. Grāmatas komplektējam visaptveroši, tāpēc neattaisnojām zinātniskās bibliotēkas nosaukumu. Pagājušajā Muzeju naktī sastapu jauniešus, kuri nekad nebija bijuši bibliotēkā, jo viņus atbaidīja vārds “zinātniskā”. Viņi te nenāca, jo nejutās piederīgi. Šobrīd viņi ir kļuvuši par mūsu lasītājiem. Manuprāt, tas arī ir galvenais ieguvums, ka mēs paplašinājām lasītāju loku.
– Cik lasītāju ir bibliotēkā?
18 procenti no mūsu pilsētas iedzīvotājiem lasa kādā no pilsētas bibliotēkām. Tie ir pāri par desmit tūkstošiem. Tas nav ne daudz, ne maz – vidējs rādītājs, ja skatāmies Latvijas mērogā, bet mazs lasītāju skaits, ja skatāmies no Skandināvijas redzespunkta, jo viņiem lasa 80 procenti iedzīvotāju. Mēs arī neuzskaitām katru apmeklētāju, kas nāk pie mums uz kādu pasākumu. Protams, tad tas procents būtu lielāks.
– Kā skandināvi panāk tik lielu lasītāju skaitu?
Esmu bijusi Helsinku bibliotēkā un uzdevusi šo jautājumu. Viņi paši saka tā: Somijā vienmēr ir slikti laikapstākļi, tāpēc cilvēki atrod ceļu uz bibliotēku, kur ir labi un ļoti mājīgi. Nebūt nav tā, ka nāk tikai lasīt. Skandināvu bibliotēkas ir ļoti attīstītas dažādos virzienos, tostarp pie viņiem var šūt, izmantojot publiski pieejamu šujmašīnu, vīriešiem ir pieejami dažādi instrumenti, ko iespējams paņemt uz mājām, ja nepieciešams. Tā ir vieta, kur satiekas dažādas interešu grupas. Mēs mēģinām iet tajā virzienā ar savu lasītāju klubiņu, ar dažādām aktivitātēm bērniem. Domāju, ka esam uz pareizā ceļa. Mums vienīgi vēl vajag paplašināt pakalpojumu klāstu, lai ieinteresētu cilvēkus, kuri vēl nav atraduši ceļu uz bibliotēku. Piemēram, ja bibliotēkā būtu šujmašīna, apmeklētāji varētu atrast atbilstošu literatūru par šūšanu un modi.
– Kādus pakalpojumus vēlaties ieviest?
Mēs varētu attīstīties vairākos virzienos. Novadpētniecības jomā vēlētos vairāk iesaistīt jauniešus. Mums bija iecere, ka projektā “PaStāsti Jelgavai” jaunieši un bērni uzrunās vecvecākus, kaimiņu vai kādu citu, kuri pastāstīs kādu interesantu stāstu par kādu Jelgavas vietu. Noteikti darbosimies, iesaistot skolēnus, lai viņi varētu ieraudzīt savu pilsētu ar pētnieka acīm. Manuprāt, tādi stāsti ir ļoti svarīgi. Pagājušajā gadā pirmo reizi iesaistījāmies UNESCO stāstu kustībā.
Vēl viens virziens, kurš ir pašā sākumā, – mēs vēlētos bibliotēkā organizēt prāta spēles. Noteikti attīstīsim arī galda spēļu virzienu, tās aktīvi izmanto visās filiālbibliotēkās. Bibliotēkas Jelgavā bērniem un jauniešiem ir satikšanās vietas, brīvā laika pavadīšanas vietas.
Mums vēl ir neizbūvēts bēniņu stāvs, ļoti skaists, ar jumta logiem. Kad varēsim izbūvēt šo stāvu, man šķiet, bibliotēku atradīs arī vairāk jauniešu. Mūsu apmeklētāju vidū ir daudz studentu, viņi izmanto mūsu datubāzes un akadēmisko literatūru, bet bēniņu stāvā būtu vieta, kur viņi varētu justies relaksētāk, mācīties un satikties, jo vide to veicinātu.
Protams, lielais izaicinājums, kas mums stāv priekšā, – drīzumā realizēsim Latvijas–Lietuvas projektu, un bibliotēkā būs pašapkalpošanās automāts. Lasītājs varēs paņemt grāmatu no plaukta, pats sev izsniegt un tieši tāpat nodot. Ir doma, ka grāmatu nodošanas iekārta tiktu novietota arī kādā piemērotā vietā pilsētā – tad grāmatas varēs nodot ne vien pie mums vai kādā filiālē. Darba ir daudz.
– Par remontiem runājot, esat izremontējuši pirmo un otro stāvu, nesen atklājāt Krišjāņa Barona zāli.
Mēs tajā esam ielikuši visu sirdi un dvēseli, un šķiet, ka to jūt arī pilsētas iedzīvotāji un mūsu viesi. Neesmu dzirdējusi nevienu kritisku viedokli par šo zāli, tā tiešām ir ļoti skaista.
Bet trešajā stāvā, kur mums varētu būt retumu un novadpētniecības lasītava, vēl priekšā remontdarbi. Bibliotēkā ir telpas, kur remonts nav veikts kopš 1986. gada. Pašlaik šīs telpas ir neapdzīvotas, arī krātuvi esam novietojuši bibliotēkas pirmajā stāvā, kurp pārcelts viss grāmatu smagums. Mums ir atbrīvojušās telpas, kurās būtu ko likt, vien vajag izremontēt. Šogad ir iecerēts būvēt liftu līdz pat bēniņu stāvam.
– Vai, telpām kļūstot mājīgākām, aug arī apmeklētāju skaits?
Lasītāju skaits ir augošs, tāpat kā bērnu bibliotēkā, bet īpaši palielinās, protams, apmeklējums, jo Krišjāņa Barona zāle “dzīvo”, tur notiek dažādi pasākumi, tāpēc apmeklētāju skaits ir ievērojami lielāks nekā agrāk.
Mēs piesaistām ar dažādām interesantām lietām. Piemēram, pirmajā stāvā ir “Geocaching” spēles kontrolpunkts. Mājaslapā geocaching.com var redzēt, ka mūsu bibliotēku apmeklējuši vairāk nekā 400 cilvēku, spēlējot tikai šo spēli. Viena daļa no viņiem kļūst par mūsu lasītājiem. Protams, tā ir mazākā daļa, jo tie ir ceļotāji no citām pilsētām un pat citām valstīm. Viņiem šeit ļoti patīk, ceļotājus izvedam ekskursijā. Ļoti patīk arī mūsu balkoniņš. Tādas fotogrāfijas ir aizceļojušas uz ne vienu vien valsti! Piedalāmies arī, piemēram, Muzeju naktī, kad bibliotēku apmeklē daudz interesentu. Mums arī šogad būs labs piedāvājums, pārsteigumi. Domāju, ka apmeklētāji nebūs vīlušies. Arvien vairāk bibliotēku apmeklē bērndārznieki un skolu jaunieši.
Jau otro gadu bibliotēkā ir pieejama vērtīga e-grāmatu datubāze, kurā ir 30 tūkstoši izdevumu – gan daiļliteratūra, gan nozaru literatūra – angļu valodā, tās ir domātas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tās ir ļoti interesanta satura grāmatas. Šī datubāze ir pieejama mūsu lasītājiem, tikai vienu reizi jāatnāk uz bibliotēku, jāreģistrējas un jāsaņem pieejas kodi. Mēs arī savā feisbuka kontā katru pirmdienu reklamējam vienu grāmatu.
Piedāvājums ir plašs, un man šķiet, ka ir svarīgi bibliotēkā justies labi. Tāpēc arī sakām, ka bibliotēka ir labo sajūtu vieta.
– Elektronisko pakalpojumu klāsts bibliotēkā kļūst arvien plašāks. Pirms pāris gadiem iesaistījāties senioru datorapmācībā, pašlaik izstrādājat izglītojošu spēli bērniem, savukārt elektroniskais kopkatalogs, kur var meklēt un pasūtīt grāmatas, jau sen lasītāju vidū ir labi pazīstams.
Jā, kopkatalogā var rezervēt grāmatas, un pēc pieprasītajām veidojas rindas. Izmantojam arī starpbibliotēku abonementu, no novada bibliotēkām saņemam tādas grāmatas, kuras pie mums ir pieprasītas un nevaram nopirkt tik lielā skaitā.
Runājot par spēli bērniem, iespējams, jau maijā bibliotēkā būs pieejama spēle dabaszinātņu jomā, to Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā finansē Eiropas Savienība. Man ļoti patīk tas, ko esmu redzējusi – tiešām ļoti aizraujoši. Bērni varēs sacensties ar zinātniekiem un uzzināt daudz interesantu fizikas likumu caur spēli, kas, manuprāt, uzrunā daudz vairāk nekā likumu lasīšana un iekalšana no galvas.
– Jau kādu laiku bibliotēkai ir jauna izkārtne.
Pirmā pašvaldības bibliotēka Jelgavā tika dibināta 1920. gadā. Esam šīs bibliotēkas pēcteči. Mākslinieks Māris Grīnbergs izkārtnes veidojis 20. gadu stilā. Sabiedrībā par izkārtni uzvirmoja pretrunīgas atsauksmes, bet galveno esam ieguvuši – daudzi pamanīja, kur ir bibliotēka. Šķiet, bibliotēkas vērtību tās tikai paaugstina.
– Tuvākajos gados bērnu bibliotēku “Zinītis” paredzēts pārcelt uz ēku Zemgales prospektā. Kādi tam bija galvenie iemesli?
Pašlaik bērnu bibliotēka atrodas Lielajā ielā – stratēģiski ļoti labā vietā, bet patiesībā tas ir pārveidots dzīvoklis. Bērniem tur ir krietni par maz vietas. Lai kā mēs censtos šo bibliotēku padarīt bērniem pēc iespējas pievilcīgāku, mums vienkārši nav vietas, kur daudz ko novietot. Tur nevar izveidot stūrīšus vai spēļu vietas. Runājām ar pašvaldību, ir iecere uz Zemgales prospektu pārcelt “Jundu”, un mēs tur ļoti labi redzam arī bērnu bibliotēku. Telpas tur ir plašākas, tā ir arī vieta, kur pulcējas bērni, vecāki, kuri gaida bērnus no pulciņiem. Ir iecerēts lifts, ēku varēs apmeklēt māmiņas ar bērnu ratiem, pašlaik vides pieejamība ir milzīga problēma. Arī cilvēki ar īpašām vajadzībām varēs apmeklēt bērnu bibliotēku. Domāju, šis ir ļoti labs risinājums – bērnu bibliotēkai būt kopā ar bērnu un jauniešu centru.
– Daudzi bija neapmierināti ar to, ka bibliotēka tiek pārcelta prom no centra.
Jā, esmu tādus argumentus dzirdējusi. Mēs noteikti neietu prom no pašreizējām telpām, ja tam nebūtu būtiski iemesli. Pieejamību pašlaik nodrošināt nav iespējams nekādā veidā, un arī izplesties tur nevaram. Es redzu, ka arī šeit veidosies savs centrs, jo te būs tirgus, autoosta, ir dzelzceļa stacija.
– Jelgavas pilsētas bibliotēka nupat saņēmusi Gada bibliotēkas balvu. Kā jums šķiet, kāpēc balva tikusi tieši Jelgavas bibliotēkai?
Balva tiek piešķirta pirmo gadu, un esam ļoti priecīgi, ka to saņemam tieši Latvijas simtgadē. Tas ir milzīgs kolektīva nopelns, jo visus darbus, ko minējām pieteikumā, nevar paveikt ne viens, ne divi cilvēki – tas ir kopējs darbs. Tāpēc tas mums ir ļoti nozīmīgi.
Šobrīd mēs ļoti attīstāmies. Negribu teikt, ka vairāk kā citas bibliotēkas, jo daudzas Latvijā strādā ļoti labi, no daudzām mācāmies. Pašlaik esam izaugsmes posmā – gan remonti, gan dažādi pakalpojumi, ko piedāvājam, gan projekti, kuros iesaistāmies. Projektos iesaistāmies arī kā brīvprātīgie. Tituls “Gada bibliotēka” ir ļoti priecīgs notikums mūsu kolektīvā – visās četrās Jelgavas bibliotēkās.
