Apmēram 15 Jelgavas mājās, galvenokārt vecajās, kur ir malkas apkure, lielajā aukstumā aizsaluši aukstā ūdens cauruļvadi.
Apmēram 15 Jelgavas mājās, galvenokārt vecajās, kur ir malkas apkure, lielajā aukstumā aizsaluši aukstā ūdens cauruļvadi.
Nekustamā īpašuma pārvaldes direktora vietnieks Uldis Lazdiņš skaidro, ka vecajās mājās ūdens stāvvadi ir izvietoti kāpņu telpās ārdurvju tuvumā. Tā kā iedzīvotāji un arī ciemiņi ārdurvis ne vienmēr aizver, kāpņu telpās ieplūstošais stindzinošais gaiss sasaldē aukstā ūdens cauruļvadus. Tādējādi bez aukstā ūdens palikušas apmēram 15 Jelgavas mājas – Zirgu ielā 11 un 13, Vaļņu ielā 3, Tērvetes ielā 45, Lielajā ielā 27 un citas.
Visiem iedzīvotājiem, kas rūpējas par baložiem un klaiņojošiem kaķiem, ir jāsaprot, ka tādējādi viņi aizsalšanas riskam pakļauj ūdensvadus un atgaisošanas ventiļus. Piemēram, izsitot pagraba logu, tiek palīdzēts dzīvniekam nokļūt siltākā telpā, bet vienlaikus pagrabā iekļūst aukstums un naktīs, kad ūdeni neizmanto, aukstā ūdens cauruļvadi var aizsalt. Par laimi, šoziem šādu gadījumu vēl neesot bijis.
Savukārt bēniņos logus parasti izsit, lai izveidotu ieeju baložiem. Bet tā tiek apdraudēti atgaisošanas ventiļi, kas var sasalt, ieplīst un atkusnī nopludināt dzīvokļus. NĪP darbinieki ventiļu stāvokli solās kontrolēt, bet arī iedzīvotājiem jābūt atsaucīgiem un jāziņo par izsistu logu bēniņos vai pagrabā.
Aizsalušos cauruļvadus NĪP atkausē ar elektrofēnu vai elektrosildkabeli. Atklātu liesmu parasti neizmanto, jo šī metode var būt bīstama.
SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Ēvalds Jaudzems stāsta, ka šoziem pilsētā ūdens ņemšanas brīvkrānu jeb pumpju aizsalšanas gadījumu vēl nav bijis. Savukārt avārijas – ūdensvada plīsuma – vietas lielajā salā ir grūtāk noteikt un novērst. Uzņēmumam neesot šim nolūkam vajadzīgās speciālās aparatūras. Pašlaik avārija konstatēta Māras ielas un Dobeles šosejas krustojumā, kā arī RAF dzīvojamā masīvā.
Pieredze liecina, ka visvairāk ūdensvada avāriju notiek pavasarī, kad atlaižas zeme. Proti, virskārta atlaižas vispirms, bet sasalusī apakškārta temperatūras svārstību rezultātā «spiež» uz ūdensvada tīkliem. Šis pavasaris acīmredzot nebūs izņēmums. Patlaban zeme sasalusi apmēram 80 centimetru biezā kārtā.
