Ceturtdien «Zemgales Ziņās» viesojās Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis.
Ceturtdien «Zemgales Ziņās» viesojās Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis. Sarunā piedalījās arī Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Jānis Podiņš, Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta nodaļas koordinatore Agra Millere un aizsardzības ministra sevišķo uzdevumu virsnieks, leitnants Artis Tirzmalis.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem pašlaik ir vidusskolu un augstskolu audzēkņu brīvprātīga iesaistīšana militāro zināšanu apguvē. Eksperimenta rezultāti lielā mērā atkarīgi no finansējuma un mācību spēku kvalifikācijas. Kamēr budžetā šim nolūkam naudas nepietiek, meklējam mācību iestāžu un pašvaldību atbalstu. Kurzemē vidusskolēniem uz kādas skolas vai dienesta pārvaldes bāzes nodarbības notiek astoņās vietās. Jelgavas rajonā militārās zinības iepazīstamas Ozolniekos. Jaunieši apgūst aizsardzību, sakaru mācību, datortehniku un lietvedību. Teorētisko nodarbību gads beidzas ar praktiskām mācībām Zvārdes poligonā. No augstskolām šajā mācību gadā studentu bataljons izveidots Rīgas Tehniskajā universitātē, kur iesaistījušies arī citu augstskolu pārstāvji. Nodarbības notiek divas reizes nedēļā un beidzas ar vasaras nometni Sužos.
Ko jūs domājat par balsojumu Saeimā sakarā ar aizsardzības spēku sūtīšanu uz Irāku?
Sākumā Saeimas deputāti bija pilnīgi pret šādu lēmumu, taču pēc tam domas mainījās. Kā mēs varam gaidīt no citiem palīdzību, ja paši nemaz nevēlamies palīdzēt! Mums ir jāatsakās no patērētāja psiholoģijas tikai prasīt. Pozitīvo lēmumu tūlīt ievēroja ASV, un ar to mēs esam iegājuši vēsturē, ko atcerēsies gadiem ilgi.
Cik ilgi goda sardze pie Brīvības pieminekļa vēl stāvēs ar vecām karabīnēm? Kauns!
Līdz 1940. gada jūlija vidum goda sardzei bija šautenes, kas tolaik bija Latvijas armijas bruņojumā. Kad 1992. gadā goda sardze tika atjaunota, tika izdoti automāti. 1993. gadā tos nomainīja ar karabīnēm, kas ir mūsu karavīru bruņojumā. Arī pasaules pieredze liecina, ka goda sardzes rīcībā ir tādi paši ieroči, kādi atrodas aizsardzības spēku bruņojumā.
«Tēvijas Sarga» 2. numurā ir fotogrāfija. Pieraksts vēsta par ierindas mācību. Karavīri stāv kā pelavmaisi. Vai tā var ķengāt Nacionālos Bruņotos spēkus?
Jā, tā tas ir. Zinu, ka tā tagad ir taisnošanās, bet mūsu karavīri ir iesaistīti dažādos saimnieciskos darbos un tas atstāj iespaidu arī uz stāju.
«Tēvijas Sarga» 4. numurā rakstīts, ka zviedri grib risināt alkoholisma problēmu Latvijas armijā. Zviedriem esot liberālāka attieksme pret alkoholu. Vai nebūs muļķīgi vispirms nodzirdīt jauniešus un pēc tam ārstēt?
Mēs ar alkoholismu saskaramies kā ar visas sabiedrības problēmu. Ja puisis līdz saviem 18, 19 gadiem ir ģimenē dzēris, tad, dienējot armijā, viņš to turpina darīt. Un nav nopietni gada laikā viņā šo netikumu izskaust. Protams, mēģinām. Hroniski alkoholiķi armijā netiek ņemti. Alkohola lietošana dienestā ir aizliegta. Ar zviedriem mēs domājam risināt jautājumus par alkoholisma profilaksi un narkotiku apkarošanu. Narkomānija mūsu armijā gan nav izplatīta, taču Skandināvijas pieredze par ļaunu nenāks. Zviedrijā armijā dienējošie puiši var izdzert divus trīs aluskausus. Var arī vairāk. Bet, ja militārā policija bāzes teritorijā atklāj, ka puisis ir dzēris, pirmo reizi viņam noņem mēnešalgu, pēc otrās reizes sūta uz mājām.
Ja iznāks sadursme ar to pašu «draudzīgo» kaimiņu, vai spēsim to apturēt?
Mūsu stratēģija nav noturēties un uzvarēt, bet gan noturēties un sagaidīt palīgspēkus no draudzīgajām valstīm. Slikti ir tas, ka neesam NATO, līdz ar to citām valstīm nekādas juridiskas saistības ar mums nav. Mums piemērotākais ir Zviedrijas modelis izmantot katru vīrieti, kas ir piemērots valsts aizsardzībai.
Vai Jelgavā pastāv Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) nodaļa? Kur palikusi Kristīgā tautas partija (KTP) un Jelgavas tautfrontieši?
Latvijas Tautas fronte vairs nepastāv kā partija, bet ir sabiedriska kustība, un tās pārstāvji domā par 10. atmodas gadadienas atzīmēšanu. Tautfrontieši tagad atrodas dažādās partijās.
KTP pagājušā gada jūnijā apvienojās ar KDS. Tā darbojas arī Jelgavā. Precīzas koordinātes var uzzināt Rīgā, Vecpilsētas ielā bijušajā TF ēkā.
No kura saraksta jūs rudenī startēsiet?
Esmu Kristīgo demokrātu savienības sarakstā un no tā droši vien arī startēšu. Pašlaik meklējam sadarbības iespējas ar citām partijām, lai izveidotu priekšvēlēšanu koalīciju. Zaļā partija ir viena no tām, ar kuru jau esam vienojušies.
Jūs esat beidzis NATO koledžu. Vai armijas dzīvi savulaik esat baudījis?
Jā, šo pienākumu esmu izpildījis. Iespējas no tā izvairīties nebija. Divus gadus dienēju aktīvajā dienestā Saratovas apgabalā celtniecības bataljonā. Protams, tie bija citi laiki, taču es pievienojos uzskatam, ka jebkuram vīrietim armija ir jāiziet. Tas ir ne tikai patriotiski, bet arī disciplinē un daudz ko iemāca.
Mūsu Aizsardzības ministrijas mērķis ir panākt, lai puiši dodas dienēt ar prieku, lai armijā cilvēks iegūst ne tikai fiziskās sagatavotības, bet arī tehniskā un profesionālā ziņā. Labu sagatavotību nodrošina dienests Sužos, sevišķo uzdevumu vienībā. Pamazām jāvirzās uz tādu katras karaspēka daļas sakārtošanu, lai puišiem pirms dienesta armijā nāktos izturēt konkursu.
Vai Latvijas armijā dien arī čigāni? Krievu armijā ar viņiem vispār negribēja noņemties.
Jā, nevienai tautībai mūsu armijā nav ierobežojumu. Potenciālajam karavīram vienīgi jābūt Latvijas Republikas pilsonim. Taču statistikas dati par armijā dienējošo puišu tautību diemžēl nav apkopoti.
Cik pamatīgi esat iepazinis armijas sadzīves apstākļus?
Ēdiens armijā ir labs. Pats visās daļās esmu bijis bez iepriekšējas brīdināšanas un ēdis to pašu, ko dienošie puiši. Puišiem nepierasti varētu likties dienesta pirmajos mēnešos, arī lielu slodžu reizēs. Valdība attiecībā uz uzturnaudu sagatavojusi lēmumprojektu. To paredzēts palielināt no 1,15 līdz 1,50 latiem dienā. Tas ēdienu ļaus bagātināt. No 8,40 līdz 10 latiem nolemts palielināt mēnesī izmaksājamās naudas apmēru.
Grūtāk ir ar formas tērpiem un apaviem. Jau 1992. gadā Rīgā mēģinājām izveidot zābaku ražotni. Neizdevās. Izmēģināti gan Ukrainā, Čehijā un Polijā, gan Igaunijā, Zviedrijā un citur ražotie. Vieni par dārgu, otri nekvalitatīvi, citiem vēl kāda vaina. Tā nu ir iznācis, ka pašu valstī tos neražo.
Dēls no 1994. gada decembra līdz 1996. gada maijam dienēja robežsargos Viļakā un palika bez zābakiem. Aizvedu viņam trīs pārus ik pēc pusgada. Armijai neesot naudas, bet ministrija saviem darbiniekiem dāvina rokassprādzes un citas vērtslietas. Varbūt tagad, kad esmu nonācis finansiālās grūtībās, varētu saņemt atpakaļ dēla zābaku naudu?
Domāju, ka iespējas dabūt atpakaļ naudu ir nelielas. Jāzvana Čevera kungam, jo robežsargi jau pusotru gadu atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Robežsargu bataljona komandieris joprojām ir tas pats. Savukārt rokassprādzes neliecina par to, ka nav, kur likt naudu. Tas stimulē darbinieku un kolektīvu ražīgam darbam.
A.Tirzmalis: Toreiz Viļakā ar zābakiem tik tiešām bija bēdīgs stāvoklis. Ejot stāvēt uz robežas, puiši ar tiem mainījās, lai nebūtu kauns no krievu robežsargiem. Bija viens «dežūrpāris», kuru visi vilka kājās.
Aizsardzības ministrs un viņa pavadoņi atbildēja arī uz citiem jautājumiem. Gan par to, ka ārrindas zemessargi pensionējas parastajā kārtībā, gan armijas nosaukuma mainīšanas un sapieru papildu apmācīšanas, sieviešu dienēšanas iespējām. Vairāki T.Jundzim adresētie jautājumi vaicātājiem pāradresējami citām amatpersonām. Ar zemes lietām saistītie attiecīgajām zemes komisijām. Savukārt vīram, kuru interesēja 1996. gada Ziemassvētkos Ādažos notikušās avārijas sekas, jāzvana Iekšlietu ministrijai Ādažos izvietota tai pakļautā mobilā pulka struktūra.
