Stalts augums, viegla gaita, stingrs rokasspiediens, ass, bet laipns skatiens tāds Uldis Ģērmanis, vēsturnieks un publicists, paliks to jelgavnieku atmiņās, kuri ar viņu tikās pirms sešiem gadiem jūnija vidū.
Stalts augums, viegla gaita, stingrs rokasspiediens, ass, bet laipns skatiens tāds Uldis Ģērmanis, vēsturnieks un publicists, paliks to jelgavnieku atmiņās, kuri ar viņu tikās pirms sešiem gadiem jūnija vidū.
Paliks. Jo aizvadītā gada nogalē līdz ar ziemeļvēju pāri Baltijas jūrai no Zviedrijas radio un TV viļņi atnesa skumju vēsti Uldis Ģērmanis aizgājis citas pasaules ceļos.
Uldis Ģērmanis dzimis 1915. gada 4. oktobrī Krievijā, Novaja Lādogā pazīstamā pirmskara Latvijas brīvvalsts aktiera Jura Ģērmaņa ģimenē. 1943. gadā viņš ar maģistra grādu beidzis Latvijas Universitāti, tad bijis leģionārs un tautas korespondents, bet no 1945. gada maija trimdinieks Zviedrijā. Viņš beidzis Stokholmas universitāti un 1974. gadā ieguvis doktora grādu.
Uldis Ģērmanis arvien bijis viens no aktīvākajiem publicistiem latviešu avīzēs un žurnālos. Viņš sarakstījis un publicējis vairāk nekā desmit grāmatu, līdzdarbojies Stokholmas Baltijas institūta dibināšanā un vadījis tā vēstures sektoru.
Pirmskara gados Uldis Ģērmanis bija pazīstams arī Latvijas sporta pasaules apritē. Viņš bija viens no līderiem volejbola valsts studentu izlasē, kas 1939. gadā uzvarēja akadēmiskajās pasaules meistarsacīkstēs Monako. Tāpēc ir vērts ieklausīties arī viņa uzskatos par sporta nozīmi, kas tika pausti 1991. gada intervijsarunā: «Labs volejbolists ir precīzs un trenēts cilvēks. Sportā gūtā reakcija noder jebkurā dzīves jomā. Volejbols ir prāta un intelekta spēle. Bet šodienas jaunieti īstu jaunieti nevaru iedomāties bez sporta. Mūsu ātrritmu laikmetā tas ir vēl vairāk vajadzīgs. Arī Tēvzemes patriotismu un cieņu māca sports.»
Dzīvot un darboties pēc šā novēlējums tas būtu augstākais mūsu cieņas apliecinājums Ulda Ģērmaņa piemiņai.
