Vai ik dienu pasaulē tiek sasniegti dažādi vairāk vai mazāk nopietni rekordi – kāds visātrāk noskrien maratonu, bet cits vistālāk aizspļauj ķiršu kauliņu.
Vai ik dienu pasaulē tiek sasniegti dažādi vairāk vai mazāk nopietni rekordi – kāds visātrāk noskrien maratonu, bet cits vistālāk aizspļauj ķiršu kauliņu.
Pārdomas par dažādu rekordu sasniegšanu, laikiem mainoties un gadiem ejot, izraisīja «Ziņās» jau pieminētais Jurģa Kaira lidojums zem kājāmgājēju tilta pār Nemunu Kauņā. Nudien populārākie saziņas līdzekļi – radio, televīzija, prese un ziņu aģentūras – ik dienas informē mūs par neprātīgajiem, drosmīgajiem, pārgalvīgajiem un mērķtiecīgajiem, kas skrien, lien, lec un dara neiedomājamas lietas, turklāt veiklāk, ātrāk vai ilgāk nekā parasti mirstīgie.
Reizēm lasot populārāko aģentūru piedāvātās izklaides ziņas, tā vien šķiet, ka nepaiet ne diena bez kāda pasaules vērta rekorda, sasnieguma vai pat brīnuma.
Vecāka gadagājuma cilvēkiem ne reizi vien atliek teikt: «Kāda gan kļūst pasaule! Cilvēki aiz garlaicības vairs nezina, ko sadarīt.» Un sacītais visbiežāk ir vietā. Var tikai pabrīnīties par igauņu meiteni, kas savos (vēl pat ne astoņpadsmit gados) bija gatava uzstādīt jaunu seksa rekordu. Savukārt latvieši brauc pa jūru uz prezervatīvu plosta. Varbūt viņiem vajadzēja taisnā ceļā kuģot uz brāļu igauņu krastiem, vismaz tad prezervatīvus varētu lietderīgi izmantot, atdāvinot centīgajai meitenei.
Tā katra diena atnāk ar pārsteigumu. Kādā jomā šajā pasaulē vēl iespējams sasniegt rekordus. Tas jau ir izdarīts neskaitāmās lietās – nu, piemēram, florbola bumbiņas noturēšanas ilgumā uz nūjas lāpstiņas, gaisa balonu lidojumos. Augusta beigās divi francūži ar gaisa balonu devās lidojumā pāri Atlantijas okeānam no Kanādas uz Franciju.
Protams, rekordi tiek sasniegti, ne tikai apzināti un mērķtiecīgi tiem gatavojoties, kā tas ir lietuviešu lidotāja gadījumā. Par viņa meistarību lidošanā jau pirms Kauņā veiktā nešaubījās neviens. Palasot interneta lappuses, var atrast ne vienu vien par visilgāk nodzīvojušajiem cilvēkiem, kā arī par tiem, kas cienījamā vecumā vēl spējuši turpināt kādu īpašu darbu. Ikviens latvietis noteikti iedomāsies Ēvaldu Valteru, kas, jau krietnu vecumu sasniedzis, vēl spēlēja teātrī un kino.
Tā arī 67 gadus vecais brits Džeralds Roulijs, uzsākot savu 54. futbola sezonu pēc kārtas, ir kļuvis par vecāko futbolistu pasaulē. Viņš futbolu sācis spēlēt 1947. gadā un tiks iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā vecākais regulāri spēlējošais futbolists. Viņš svētdien gatavojas iziet laukumā, aizstāvot «Ingsfield Lane» komandu Šefīldas līgā, kurā piedalās spēlētāji, kam ir vairāk par 35 gadiem.
Savukārt kāda izraēliete ar pasaules ziņu aģentūru starpniecību kļuvusi populāra, jo vienā dienā tapusi par kārtējā bērna māmiņu un meitas bērna vecmāmiņu. 40 gadu vecā Rina Geršovica aizgājusi uz slimnīcu, lai atbalstītu savu divdesmitgadīgo meitu gaidāmajās dzemdībās. Uzreiz pēc tam, kad jaunā sieviete bija laidusi pasaulē bērnu, arī viņas mātei sākās dzemdības. Sievietes desmitais bērns piedzima tajā pašā dzemdību palātā, kur tikai pirms stundas bija dzimis viņas pirmais mazbērns.
Vairāk interesējoties par sniegtajiem rekordiem, tā vien šķiet, ka tie kļuvuši par neatņemamu apkalpojošās sfēras daļu – ja ir pieprasījums, ir piedāvājums. Laikam jau ļaudis šie jocīgie sasniegumi interesē arvien vairāk, jo tie ar katru dienu tiek izziņoti biežāk. Paši rekordu izcīnītāji kļūst par sava veida zvaigznēm, par kurām runā visā pasaulē, tāpēc viņus popularizēt kļūst izdevīgi. Iespējams, tā notiek tāpēc, ka rokzvaigznes, šovu vadītāji un modeles visiem jau mazliet ir apnikuši. Tiek meklēti jauni interešu objekti. Un varbūt pēc pāris gadiem žurnālu vākus rotās skaisti safrizēta tālākā ķiršu kauliņa aizspļāvēja vai vīra, kas apēdis visvairāk ābolu stundā, attēli.
—
«… dzīves jēga nav ne daudzumā, ne mazumā. Cilvēkam tikai tas vajadzīgs, kas viņam attiecīgajā gadījumā ir nepieciešams.»
(P.Donovs.)
