Jā… Sen neesmu rakstījis savā valodā. Laikam no armijas laikiem. Pēdējo 10 gadu laikā anketas un rēķinus aizpildu latviešu valodā.
Jā… Sen neesmu rakstījis savā valodā. Laikam no armijas laikiem. Pēdējo 10 gadu laikā anketas un rēķinus aizpildu latviešu valodā. Ak, jā, pāris reižu esmu rakstījis paskaidrojumus Ceļu policijai (lāga puiši, starp citu). Presi lasīt patīk, sevišķi Jelgavas, vēl kopš neaizmirstamā Movela laikiem.
Ļoti izbrīnīta tagad būtu Marija Kņazeva, 5. vidusskolas krievu valodas un literatūras pasniedzēja, ka viņas bijušais, nebūt ne labākais, skolnieks raksta avīzei rakstu un kādu! Krievu valodas aizstāvībai!
Pagājušajā vasarā Jelgavas sabiedrību satricināja 1. pamatskolas slēgšanas draudi. Kas nogremdēja šo, vienu no vecākajām Jelgavas skolām? Vai tikai Latvijas Izglītības ministrijas «programma» par krievu valodas izstumšanu no vidusskolas programmas? Un kas to varēja glābt?
Ar rūgtumu jāapzinās, ka vainīga pie tā nav tikai Izglītības ministrija, lietojot diskriminējošu politiku pret krievu valodu, Latvijas valdība, kas šo politiku ir atbalstījusi, un krievu skolu skolotāji, kas nepārtraukti cieš no valodas represijām. Pie tā vainīgi ir arī paši mazdūšīgie vecāki – tie, kas aizsūtīja savus bērnus uz latviešu skolām, iztukšojot krievu klases.
Pazīstu daudz tādu. Kā likums, tie ir vecāki, kas latviski paši neprot, toties vēlas «atvieglot» dzīvi savam bēram. Ar kādu sajūsmu viņi man stāsta, kā viņu desmitgadīgais mīlulis pļāpā latviski, skatās Latvijas televīziju un lasa izkārtnes. Ja tobrīd pajautātu, ko viņa bērnam māca matemātikā, viņi nezinātu. Bet es skatos uz šo drūmo bērnu, kas mūsu kompānijā sēž klusēdams. Mēģinājumi viņu iesaistīt sarunā ir neveiksmīgi, bet vienkāršas krievu mīklas un joki viņam ir nesaprotami. Jūtos neveikli. Mājā ienācis ārzemnieks. Un, lūk, bērns paaudzies, ieguvis draugus latviešu skolā un tagad jau neveikls stūrī sēžu es, baidos izrunāt kādu lieku vārdu, lai nepatīkamā situācijā nenonāktu viņš. Lūk, kāda integrācija.
Atceros savus skolas gadus. Jauna 5. vidusskola, katrs skolotājs – personība. Ne mazāk kā 80 procenti manu klases biedru iestājās augstskolās. Latviešu valodu sākām mācīties 2. klasē un līdz 10. iemācījāmies. Paldies par to skolotājai Antonijai Maškovai. Atceros priekšmetu olimpiādes, kurās 5. vidusskola izcēlās gan pilsētas, gan republikas mērogā.
1. pamatskola ir tikai pirmais mēģinājums. Gatavojieties nākamajam, mūžīgi aizņemtie vecāki! Bet reformatoru kungiem jāsteidzas, jo, nedod Dievs, uzņems Eiropas Savienībā, ratificēs pamatkonvenciju, un tad tik vienkārši krievu skolas neaizvērs. Un viņi steidzas. Pat četras bilingvālās programmas piedāvā, kuru mērķis ir iznīcināt krievu valodu. Smiekli nāk par tādu demokrātiju! Pietiktu jau ar vienu. Diemžēl pagaidām pie varas pamatā ir tikai grāvēji: rūpniecības, lauksaimniecības, izglītības, veselības, utt.
Es vēršos pie visiem bērnu vecākiem, pie visiem skolēniem – tagadējiem un bijušajiem! Tieši ar jūsu rokām viss top šajā valstī. Cīnieties par savām tiesībām, par tiesībām mācīt savus bērnus dzimtajā valodā. Saglabājiet mūsu skolu! Neklusējiet! Nebaidieties! Ziniet, ka alternatīva izglītības programma krievu skolām ir. Tā ir izveidota ne jau Izglītības ministrijā, bet pēc Pirmās Latvijas vecāku konferences lēmuma. Šī programma dod iespēju saglabāt un attīstīt dzimto valodu, vienlaicīgi dziļi apgūstot latviešu valodu. Mūsu spēkos ir panākt šīs programmas pieņemšanu un līdz ar to arī krievu skolu saglabāšanu Latvijā.
Atbalstu izglītībai krievu valodā jūs varat izteikt 24. novembrī pulksten 11 Rīgas Kongresu namā, kur notiks Otrā Latvijas vecāku konference «Mācīties krievu valodā».
Redakcijas piebilde: šis viedoklis tika publicēts krieviski 13. novembrī laikrakstā «Novaja gazeta». Pēc mūsu lasītāju ierosinājuma uzskatījām par vajadzīgu to pārpublicēt, aicinot uz diskusiju par integrācijas un nacionālo minoritāšu izglītības problēmām.
