Pērnā gada beidzamajā sēdē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome «ielikusi atzīmi»: kaut strauji veikti sagatavošanās darbi dalībai Eiropas Savienībā, 2003. gads Latvijas lauksaimniecībā novērtēts kā nenoteiktības periods.
Pērnā gada beidzamajā sēdē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) “ielikusi atzīmi”: kaut strauji veikti sagatavošanās darbi dalībai Eiropas Savienībā, 2003. gads Latvijas lauksaimniecībā novērtēts kā nenoteiktības periods.
Zemnieku pārstāvji bija vienisprātis, ka atbildīgo valsts institūciju darbinieki savus uzdevumus pildījuši godprātīgi, taču gada beigās produkcijas ražotājiem tik un tā nebija skaidri pamatnosacījumi, kādos būs jāstrādā 2004. gadā. LOSP padomes priekšsēdētājs Valdis Dzenis uzsvēra, ka lauksaimnieki ir pateicīgi ierēdņiem par darbu gada laikā situācijas uzlabošanā un ka jāturpina strādāt, lai ES iespējamo atbalstu varētu arī izmantot un lauksaimnieki saražoto produkciju sekmīgi realizēt.
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji uzskata, ka 2004. gadā obligāti jārod līdzekļi subsīdiju programmas un vienotā platību maksājuma īstenošanai 55 procentu apmērā no ES dalībvalstu līmeņa, jo tie ir savstarpēji papildinoši un nenošķirami pasākumi; tikai tādā gadījumā vietējie ražotāji spēs konkurēt ES kopējā tirgū. Diemžēl gala lēmums par atbalsta lielumu līdz pat šim laikam vēl nav pieņemts. Turklāt saimniecībām savu darbu šim gadam plānot traucējis arī tas, ka trūkst skaidrības par prasībām, kādas pildāmas ražotājiem, gatavojot un realizējot produkciju.
Lai arī pirms referenduma par Latvijas dalību ES tika paustas optimistiskas prognozes par zemniekiem pieejamajiem ES lauksaimniecības un lauku atbalsta instrumentiem, 2003. gads kopumā tomēr viesis bažas, ka tie kļūs pieejami labākajā gadījumā ar novēlošanos. Eiropas Komisija līdz šim nav pieņēmusi pozitīvu lēmumu par Lauku attīstības plāna un Vienotā programdokumenta īstenošanu. Pēc lēmuma pieņemšanas ražošanu un lauku attīstību veicinošu pasākumu ieviešanai būs jāakreditē administrējošās institūcijas. Ievērojot Lauku atbalsta dienesta akreditācijas procesa ilgumu SAPARD programmas ieviešanas laikā, struktūrfondu pieejamība šogad, šķiet, būs nopietni apdraudēta.
LOSP padomes priekšsēdētāja vietniece Ligita Silaraupa uzskata, ka, lai nesarežģītu zemnieku darbu, ir jāsaglabā pašreizējā atbalsta piešķiršanas sistēma. Viņasprāt, jaunas kārtības izstrādāšana tikai paildzinātu “pauzi”, kuras laikā zemnieki nevarēs saņemt Eiropas Savienības atbalstu, lai gan tieši lauciniekiem kā mazāk nodrošinātajai Latvijas iedzīvotāju daļai tas nepieciešams pēc iespējas ātrāk.
Valsts institūcijas nosaka apstākļus, kādos būs jāstrādā produkcijas ražotājiem. Pērn lauksaimnieku organizācijas konstatējušas, ka vietējā pārvalde ražotājiem mēdz noteikt augstākas prasības nekā ES ražotājiem. Tādējādi nepapamatoti un mākslīgi mūsu lauksaimniekiem tiek radīta nelabvēlīga situācija. LOSP pārstāvētie zemnieki uzskata, ka šajā gadā ir īpaši jāseko tam, lai vietējiem ražotājiem tiktu pieņemti ES prasībām atbilstoši darbības noteikumi. Vienlaikus nepieciešams pievērst arī uzmanību importētās produkcijas kvalitātei, jāgarantē, lai valstī ienākošās lauksaimniecības preces atbilstu tām kvalitātes prasībām, kādas izvirzītas vietējiem ražotājiem. Pagājušajā gadā lauksaimniecības produkcijas ražotāji gandrīz visos sektoros saskārās ar būtiskām problēmām. Pavasarī krīze piemeklēja piena un cukura ražotājus, pārstrādātājus un izmantotājus. Visa gada ritumā bijuši aktuāli cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības jautājumi, un tiem joprojām nav rasts tāds risinājums, kas apmierinātu visus ražotājus un pārstrādātājus. Laukaugu sektoru augusta beigās piemeklēja lietavas, līdz tam prognozēto augsto ražu pārvēršot smagos zaudējumos. Pērnā gada laikā no 0,40 – 0,45 līdz 0,18 – 0,22 latiem kilogramā pazeminājusies liellopu gaļas iepirkuma cena: vietējiem ražotājiem tiek piedāvāta ievērojami mazāka samaksa nekā par atbilstošas kvalitātes importēto liellopu gaļu vai par tādu pašu produkciju kaimiņvalstīs.
Līdz ar to rodas pamatots secinājums: pagājušajā gadā palielinājies valstī nelegāli ievestās gaļas apjoms, taču atbildīgās institūcijas problēmu nav risinājušas.
Kaut gan plaši izvērstas informācijas kampaņas pirms iestāšanās ES, zemniekiem bieži pietrūcis jaunākās informācijas par straujajām izmaiņām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību. Ir tikai viena iespēja, kā šo problēmu risināt: lauksaimniekiem jākļūst sabiedriski aktīvākiem, jāiesaistās sabiedriskajās organizācijās. Tikai tā viņi varēs piedalīties lēmumu pieņemšanā un novērst neskaidrības, nodrošinot sev labvēlīgus darbības apstākļus. Tas zemniekiem jānovēl arī šajā gadā.
