Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) noskaidrojis, ka no vairāk nekā 19 tūkstošiem bērnu, kas nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, 142 ir piederīgi Jelgavas novadam, vairāk nekā 400 – pilsētai, bet 141 – Ozolnieku novadam. Galvenais prombūtnes iemesls joprojām ir aizbraukšana no valsts, taču daudzi arī nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā un par jauno adresi neziņo. Pirmo reizi arī savāktas ziņas par piecus un sešus gadus vecajiem bērniem, kuri kādā no mācību iestādēm nav sākuši gatavoties skolai.
Maina īres dzīvesvietas
Tas arī šogad bijis galvenais darbības aspekts, lai precizētu informāciju par 2010. un 2011. gadā dzimušajiem bērniem, kuru sagatavošana pamatizglītības uzsākšanai ir obligāta, norāda Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Līvija Vilcāne. Ziņas Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) mainās un tiek papildinātas, bet līdz šā gada 15. janvārim noskaidrots par 45 «pazudušajiem» piecus un sešus gadus vecajiem jelgavniekiem. Izrādījās, ka 35 no viņiem izbraukuši no valsts uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, trīs nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā, pieci, vienojoties ar pirmsskolas izglītības iestādi, mācās mājās, bet divi kārto dokumentus, lai pirmsskolas izglītības programmu apgūtu bērnudārzā vai skolā.
Lai gan novērota tendence, ka aizbraukušo skolēnu skaits samazinās, kā arī vairāki atgriežas, joprojām ir daudz skolas vecuma bērnu, kuri ar ģimeni pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. Šā iemesla dēļ Jelgavas izglītības iestādēs vairs nemācās 404 audzēkņi. L.Vilcāne atklāj, ka galamērķu sarakstā nav tikai «ierastās» ārzemes, piemēram, Lielbritānija un Vācija, bet pēdējā laikā arī ASV, Jaunzēlande un Izraēla.
Tomēr ir arī tādi, kuri pazūd un nav tik viegli atrodami. «Ja vecāki vienkārši pildītu likumu, kas nemaz nav tik sarežģīti, un informētu izglītības iestādes un pašvaldību, viss būtu kārtībā. Tomēr bieži vien tā nav,» atzīst L.Vilcāne. Piemēram, izveidojas situācija, ka māte paziņo, ka uz gadu kopā ar skolas vecuma bērniem dosies uz Angliju, bet aizbrauc viena pati, savas atvases, ik pa laikam apciemojot, atstājot pie drauga citā pašvaldībā. Vai ģimene, nevienam nepaziņojot un nedeklarējoties, maina savus īres dzīvokļus, kas var būt arī otrā Latvijas galā.
Ir skolēni, kas atgriežas
Ar mammu un tētu neapzinīgumu saskārusies arī Jelgavas novada pašvaldība. «Diemžēl daļa vecāku nesniedz informāciju izglītības iestādēm par saviem nodomiem pārcelties uz dzīvi citā valstī. Ir arī ģimenes, kuras informē, ka bērns uz gadu pārcelsies dzīvot pie vecākiem ārzemēs, bet tā arī neatgriežas. Skolas šos bērnus pēc gada ir spiestas atskaitīt, un tā veidojas ļoti garais bērnu saraksts, kuri it kā nekur nemācās,» pauž novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone, piebilstot, ka katru gadu ir arī tādi divi līdz pieci izglītojamie, kas tomēr atgriežas un atsāk mācības novada skolās.
Lai noskaidrotu, kur palikuši nereģistrētie skolas vecuma bērni, informācija tiek iegūta no izglītības iestāžu vadītājiem. Ja tur tās nav, iesaistās pašvaldības Sociālais dienests. Pēdējie dati, kas IKVD sniegti 2016. gada nogalē, parāda, ka Jelgavas novadā deklarēti 142 bērni, kas nemācās nevienā no Latvijas skolām. Par 129 bērniem ir ziņas, ka viņi ar vecākiem pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs un tur arī turpina izglītoties, bet par trīs bērniem nav informācijas, ka viņi jebkad būtu dzīvojuši norādītajā adresē. Par astoņiem skolēniem nav skaidri zināms, kurp viņu ģimenes devušās. Noskaidrot, kur šie bērni palikuši, ir ļoti grūti, jo deklarētajās dzīvesvietās no ģimenes neviens vairs nedzīvo, atzīst D.Kaņepone.
Saskaņā ar Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes datiem par bērniem, kas sasnieguši obligātās pirmsskolas vecumu, divi nedzīvo minētajā adresē, bet vienu vecāki nereģistrēja skolā bērna slimības dēļ, taču kopīgi tika rasts risinājums šī bērna mācībām. Vēl deviņi ir sasnieguši sešu gadu vecumu, bet dzīvo ārzemēs, piebilst D.Kaņepone.
Vecāki nekavē apgūt pamatizglītību
Kā liecina VIIS informācija, līdz 1. februārim Ozolnieku novada pašvaldībā deklarēto, bet izglītības iestādēs nereģistrēto personu skaits bija 141, ziņo pašvaldības pārstāve Evita Kairiša. No šiem skolēniem 46 izbraukuši no valsts, 75 ieguvuši citas valsts pilsonību, pieciem anulēta deklarētā dzīvesvieta, bet par 15 vēl tiek noskaidrots iemesls, kāpēc viņi nav reģistrēti nevienā mācību iestādē.
«Vairākkārtējās pārbaudēs parasti apstiprinās fakts par šo bērnu atrašanos ārzemēs. Tāpat darba gaitā Ozolnieku novada Sociālais dienests ir konstatējis, ka daļa no bērniem, kuru statuss ir «izbraucis no valsts», jau ieguvuši pamatizglītībai atbilstošu izglītību ārzemēs,» teic E.Kairiša. Viņa piebilst, ka līdz 1. februārim Sociālā dienesta redzeslokā nav nevienas ģimenes ar bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kur tiktu kavēta iespēja bērniem iegūt pamatizglītību.
IKVD secinājis, ka izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaita pieauguma intensitāte mazinās. 2016./2017. mācību gada sākumā septiņus līdz 18 gadus veco izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits ir audzis par 1445. Kopumā Latvijā izglītības iestādēs nav reģistrēti 17 357 septiņus līdz 18 gadus veci bērni un 1665 piecgadnieki un sešgadnieki. Vairums no viņiem atrodas ārzemēs – 13 803 skolas vecuma bērni un 961 piecu un sešu gadu vecumā.
