Lielās skatītāju intereses dēļ galerija «Suņa taka» pagarina izstādes «Sākums» apmeklējuma laiku līdz 15. jūnijam.
Tā iekārtota blakus mājā pašu un talcinieku iztīrītās 2. stāva telpās. Tur saglabātas bijušo lietotāju atstātās pēdas – gan sienas krāsojums, gan elektrības vadi un rozetes, gan nostaigātā grīda, pat apgaismojums ir dabiskais, tas, ko dod dienas gaisma no ielas. Arī elektriskās spuldzītes nedeg – krēslas stundās jāienes prožektori. Šāds abu istabu «iekārtojums» un «demokrātisms» lieliski atbilst izstādes mērķim. Izstāde, kurā vienkopus var aplūkot 33 mākslinieku gatavošanos profesionālai karjerai, Ilonas un Ilmāra Drīliņa entuziasma dēļ Latvijas mākslas vēsturē ir sagatavota pirmo reizi.Domāju, daudzi lasītāji un mākslas interesenti allaž sev jautājuši, vai aktieru, komponistu, mūziķu un gleznotāju talantīgums atklājas jau agri un kad tas parādās, vai apdāvinātību iegūst mācoties. Atkal un atkal izstaigājot ekspozīciju un iedziļinoties katra mākslinieka bērnības, pusaudžu gadu un studiju gadu zīmējumos, eļļas vai akvareļa skicēs, jānonāk pie secinājuma – talants atklājas jau agrās dienās.Ulda Zutera 15 un 16 gadu vecumā gleznotās studijas eļļas tehnikā apliecina viņa lielisko krāsu izjūtu jau šajā laikā. Tikpat saistoši ir viņa pašportreti. Smalkās toņu gradācijas var ieraudzīt tikai tāds, kuram krāsu izjūta dota pūrā. Palūkojieties uz Induļa Landaua 14 gadu vecumā gleznoto pašportretu. Tur ieraudzīsiet visai spurainu pusaudzi, kurā parādās spilgtas personības iezīmes un spēja atklāt pat noteiktu emocionālo stāvokli un raksturu, atrast neparastu, neikdienišķu rakursu, kompozīciju. Gunāra Ezernieka 25 gadu vecumā gleznotais līgavas (tagad sievas) Laumas portrets ir lielisks pierādījums gan viņa kolorista dotībām, gan sava laika prasībām. Ivars Klaperis dienesta laikā zīmēja tolaik slaveno franču aktrišu un dziedātāju portretus no žurnāliem, arī tie apliecina viņa apdāvinātību. Nedrīkst aizmirst Lolitas Zikmanes daudzos zīmējumus, kas tapuši studiju gados. Jau tad atklājās viņas teju vai fenomenālās zīmētājas – grafiķes – dotības. Parasti Ilona Drīliņa izstādēs piedalās ar pusabstraktiem darbiem, kas, kā var šķist, nozīmē to, ka zīmuli jau nu viņa neprot savaldīt. Taču ieskatieties viņas ar zīmuli filigrāni izstrādātajās ainavās vai augu skicēs. Kas par meistarību! Izstādē var izsekot viņas spēju un prasmju attīstībai no piecu gadu vecuma. Vita Makra jaunības dienās lieliski akvarelējusi un gatavojusies tekstilmākslinieces karjerai, izaužot pat pašportretu. Vēl viens izstādes pārsteigums ir Ditas Veģes atraisīti uzgleznotais jaunekļa portrets, kas dod priekšnojautas par neordināru talantu. Ulda Rogas jaunības dienu akvareļi rāda viņa darbaspējas un straujo izaugsmi. Ilizanes Grīnbergas it kā viegli uzmestie tušas zīmējumi atklāj viņas neparasto apdāvinātību. Fotogrāfs Harijs Daina Liepiņš pavisam neslikti sāka ar zīmēšanu un gleznošanu. Interesanti daudziem liksies Ritmas Zikmanes-Lagzdiņas un Sarmītes Zuteres bērnu dienu un pašas agrīnākās jaunības gadu skiču burtnīcas. Vēl jāpiebilst, ka būtu jāapskata Ilzes Emses-Grīnbergas, Gunta Švītiņa, Aleksandra Djačenko un citu darbi un darbiņi. Tā ir apbrīnojama pasaule, kurā mūs ieved šī izstāde. Redzētais vēlreiz atgādina, ka ar talantu piedzimst, bet tas ir jākopj. Šie mākslinieki to ir darījuši – ļoti centīgi, atdevīgi un sirsnīgi. Viņi tobrīd visiem spēkiem sev un citiem gribēja pierādīt, ka ir cienīgi studijām Mākslas akadēmijā vai citā mākslas izglītības iestādē. Darbs viņus ir veidojis. Redzētais apstiprina vēl citu atziņu – talants vai nu ir, vai arī nav, arī tas atklājas jau agri. Kam tā bijis mazāk, tam arī vēlākie pūliņi maz ko līdz.
