Tikai tā iesaukties un aiz brīnumiem sasist plaukstas atliek, noklausoties tagad jau neatkarīgā Saeimas deputāta Oskara Grīga stāstītajā.
Tikai tā iesaukties un aiz brīnumiem sasist plaukstas atliek, noklausoties tagad jau neatkarīgā Saeimas deputāta Oskara Grīga stāstītajā. Viņš norises valdībā un Saeimā raksturojas kā katliņu, no kura puspaceltā vāciņa apakšas mutuļo tvaiks, kas «izsēžas» masu saziņas līdzekļos publicētos tukšos vārdos un melos. Lai vienkāršo tautu apmuļķotu, lai tā neko neuzzinātu un nesaprastu.
Pašā katliņa virspusē uzmeties tāds kā astoņkājis, kas ar sava taustekļa uzspiedienu regulē deputātu balsošanu. Bet turpat blakus rēgojas par trubas Aivaru dēvētais vīrs ar lielu karoti rokā nosmeļam pašu labāko. Un lai tik kāds, kam samaksāts, pamēģina nepacelt roku vajadzīgajam balsojumam! Tūliņ tausteklis iespiedīs vainīgā galviņu mutulī. Turpat grozās arī zemniekiem domāto miljonu paņēmāji, kas lauksaimniecības traktoru vietā sapirka mežizstrādes tehniku Pārdaugavas firmai un ļāva izsaimniekot Latgales mežus. Blakus redzami ministri un to palīgi, kas šīs nejēdzības atbalstīja un tagad sacēluši sev lepnu lepnās privātmājas. Starp tiem arī veterinārā dienesta priekšnieks, kas neaizliedza lētai un nepārbaudītai pārtikai plūst pāri Latvijas robežai. Turpat «Lattelekom» pilnvarnieki un pats galvenais padomnieks līdzās. Bet mūsu mīļo politiķu galviņas to tik gaida, kuram kurš tausteklis uzspiedīs, un tūliņ rociņas pacelsies par vai pret – kā nu kuro reizi bagātajiem maizestēviem vajadzēs…
Tur aiziet mūsu miljoni, visi tie, ko vajadzēja likt valsts kasē, lai celtu tautas labklājību. Simti tūkstoši trūcīgo kļūst vēl trūcīgāki. Nebūs pensionāru, nebūs problēmu! Kaut kas līdzīgs reiz jau ir dzirdēts. Ak jaunie? Studēs bagāto bērni, kas varēs par to samaksāt. Nauda, ne prāta gaišums no svara.
