Turpinot dzīves prozas tēmu par mitekļa remonta jautājumiem, jāteic, ka atšķirībā no «Nelsa», kur pārdevējus spilgti dzelteno ietērpu dēļ nevar nepamanīt, vairākos citos veikalos tā izrādās problēma.
Turpinot dzīves prozas tēmu par mitekļa remonta jautājumiem, jāteic, ka atšķirībā no «Nelsa», kur pārdevējus spilgti dzelteno ietērpu dēļ nevar nepamanīt, vairākos citos veikalos tā izrādās problēma.
Vissmagāk šajā ziņā varētu klāties «MNL», kur bez grūtībām atšifrējama vai vienīgi kasiere (jo atrodas pie kases). Pārējos pārdošanas speciālistus, netērējot laiku, var noķert reizēs, kad viņiem kaut kas darāms aiz letes. Tad nu arī iznāca, ka pircējs, vienreiz sazīmējis pārdevēju, viņu mēģināja atrast arī pārējās veikala apmeklējuma reizēs. Likās, ka veikala darbiniekiem ir arī kādas atšķirības zīmes, taču par pamanāmām tās nav nosaucamas. Turklāt pārdevējiem, kas par īpašu pircēju pārblīvētību sevišķi nevarētu sūdzēties, šķiet, reizēm tīri labi patīk tēlot aizņemtību. Bet varbūt tā arī ir, vienīgi pircējam liekas citādi?
Pārpratumi, kādu citu pircēju noturot par pārdevēju, var gadīties arī Sarmas ielas veikalā. Savukārt «Zemgaļos» (nodaļā, kur pārdod dēļus, cementu un citus būvmateriālus) tirgotāji par apmeklētājiem vispār neliekas ne zinis. Iespējams, tas ir noslogotas darbdienas iespaidā (veikalā esam kādu pusstundu pirms darbalaika beigām). Tiklab pieļaujama nīkšana.
Lai vai kā, bet pārdevēja klātbūtne tādos gadījumos ir pat vairāk nekā nepieciešama. Ja ar pierastām lietām viss būtu skaidrs, tad ar sausās špakteles atrašanu (Sarmas ielas veikalā tādas vispār nebija), ko bija ieteicis meistars, gāja kā pa celmiem vai vispār negāja (pat vīriešiem). Latviešu valodā ne pie viena iepakojuma paskaidrojumus atrast neizdevās. Vajadzēja traucēt pārdevēju. Arī izvēli ar vārdiem «kura labāka» atstājām pārdevēja ziņā. Nopirktā špaktele vēlāk gan izrādījās visai balta, taču šoreiz svarīgākais bija žūšanas ātrums. Diemžēl – veselas 24 stundas. Iespējams, ja veikalā mēs nebūtu ieradušies pēdējā pusstundā, varētu atļauties izpētīt anotāciju arī vācu mēlē. Bet tā gribējās ticēt pārdevējam kā preces pārzinātajam!
Uz kādu laiku remonts aizķērās arī plastikāta dēlīšu dēļ. Tā kā «MNL» piedāvā visai blāvu preci, priekšroka tika dota «Palīgam» Kr.Barona ielā. Tajā atrodami itin spilgti izstrādājumi. Izrādījās, dēlīšu piegāde jāgaida divas dienas, taču arī noteiktajā dienā un stundā tos vēl nevarēja saņemt. Kaut arī pārdevējas rīcībā bija nodots tālruņa numurs, viņa neuzskatīja par vajadzīgu brīdināt. Arī dēlīšu profilus atlika pirkt «MNL», jo pārdevēja tādas lietas nepārzināja. Savukārt elektropreču veikalā, «Palīgam» pretējās durvīs, bez speciālista palīdzības nav iespējams nopirkt gaismekļus, jo pārdevēja nav lietas kursā par to hermētiskumu. Bet salīdzinājumā ar «Kontaktu» cenas šajos veikalos bija demokrātiskākas, kaut arī izvēle neliela.
Dažādu cauruļu vajadzības reizēs dzirdēts ieteikums apmeklēt Sarmas ielas veikalu. Bet ar gāzes cauruli, lai citā vietā pārvietotu plīti, iznāca pārpratums.
Gāzes kantorī cauruli izbrāķēja kā tādu, kas pirms laba laika atzīta par nepiemērotu. Veikalā pēc tam savukārt oponēja, ka licencēšanas lietas ir kārtībā un šādu noteikumu izdomājuši paši «gāznieki», lai atrastu noietu pašu piedāvātajām, taču dārgākajām caurulēm. Kā īsti ar tām licencēm ir, tā arī nenoskaidrojām (caurules vītnes bez papildu meistarošanas gan nederēja), jo plīts palika vecajā vietā. Veikalā, uzrādot čeku, preci pieņēma atpakaļ.
Savukārt Jelgavas būvmateriālu rūpnīcas veikalā, kas kādā apmeklējuma reizē likās visai pievilcīgs, iegriezties neizdevās, jo sestdienās tirgotava nestrādā. Ar pārsteigumu jāatzīst, ka pilsētā vēl sastopami arī veikali ar pusdienas pārtraukumu. To ņemiet vērā, dodoties uz jau minēto elektropreču veikalu Kr.Barona ielā. Bet remonts un līdz ar to visi pārpratumi līdz nākamajai reizei ir beigušies.
