Vientuļš ceļš… Krūmos uz policijas mašīnas motora pārsega sēž nošļucis policists un šūpo kājas, virpina pirkstos zizli un vēro garāmbraucošos žiguļus, moskvičus un opelīšus.
Vientuļš ceļš… Krūmos uz policijas mašīnas motora pārsega sēž nošļucis policists un šūpo kājas, virpina pirkstos zizli un vēro garāmbraucošos žiguļus, moskvičus un opelīšus. Te pēkšņi no līkuma izgriežas melns mersedess ar tonētiem stikliem un, riepām kaucot, nesas viņa virzienā.
Policists priecīgs metas uz ceļa un stopē šo nost. Pieiet klāt, mersedesam logs paveras pa 5 cm, un spraugā parādās $100 banknote.
Policists paņem banknoti, lodziņš līgani aizveras, un mersedess aiznesas tālāk.
Tā tas atkārtojas nedēlu, mēnesi, gadu… Policists jau uzbarojis vēderiņu, apgādājis ģimeni, māju uzcēlis, lauku radiem pamazām piepalīdz ar naudu. Bet te pēkšņi mersedess vienu dienu neparādās.
Vienu, otru, trešo… Policists izmisumā. Pēc mēneša, kad policists tuvu nervu sabrukumam, nobijies par nākotni, sēž savā postenī, atkal no pagrieziena izbrauc mersedess. Policists no laimes trīcošā balstiņā, ņemdams $100 banknoti, apvaicājas:
«Kur tad jūs bijāt pazudis? »
«Ai, zini, ar beibi Kanāriju salās atpūtos…»
Logs aizveras, un mersedess aizbrauc. Policists stāv un, mašīnai nopakaļ skatoties, pie sevis domā:
«Ak tu maita tāds! Par manu naudu atpūsties nolēmi braukāt?»
