Latvijas varasvīriem pēdējā laikā ir labpaticis sīki kašķēties. Vieni politiķi ir mēģinājuši klupt virsū citiem, un zīmīgi, ka bieži «tie pēdējie ir izrādījušies tie pirmie», jo konflikta sācējs pats nav īsti sapratis, ko grib pārmest pretiniekam.
Latvijas varasvīriem pēdējā laikā ir labpaticis sīki kašķēties. Vieni politiķi ir mēģinājuši klupt virsū citiem, un zīmīgi, ka bieži «tie pēdējie ir izrādījušies tie pirmie», jo konflikta sācējs pats nav īsti sapratis, ko grib pārmest pretiniekam.
Tautas kustības «Latvijai» līdzpriekšsēdētājs Joahims Zīgerists un Saeimas deputāte Ilga Kreituse gluži kā sarunājuši pauda milzu sašutumu par Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa izteikumiem viņa Amerikas vizītes laikā. Spriežot pēc tās informācijas, kas sākotnēji izskanēja masu medijos, G.Ulmanis, uzturoties ASV, atvainojies par Latvijas piedalīšanos ebreju slepkavošanā Otrā pasaules kara laikā… un par to no ebreju organizācijas ADL saņēmis balvu.
Ja G.Ulmanis patiesi tā būtu izteicies, sašutumu paustu ne tikai pāris politiķu, bet vesels politiķu koris, jo neba nu Latvijas valsts (kas Otrā pasaules kara laikā bija te vienas, te atkal otras lielvaras okupēta) slepkavoja ebrejus. Atsevišķi latvieši gan. Un G.Ulmanis Amerikā to atzinis.
Taču cilvēks, kas rakstījis organizācijas ADL paziņojumu presei, acīmredzot kaut ko pārpratis, tādēļ tautās palaista ne visai precīza ziņa. Bet ne jau G.Ulmanim vai viņa preses dienestam jāatbild par Amerikas žurnālistu profesionalitātes trūkumu.
Sonēiks pret Ēeveru
Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Andrejs Sončiks kaunināja iekšlietu ministru Ziedoni Čeveru, ka ministrs nezinot, ar ko nodarbojas viņa padotie atliktie nodokļu maksājumi, sākot ar šogadu, esot aizliegti, bet Iekšlietu ministrijas Daugavpils struktūra prasot atlikt nodokļu maksājumus.
Beigās izrādījās, ka pats A.Sončiks nezina, ar ko nodarbojas viņa padotie, jo VID Daugavpils struktūra šajā gadā piekritusi atlikt nodokļu maksājumus Iekšlietu ministrijas Daugavpils struktūrai.
Savstarpēju apvainojumu «pingpongā» arī A.Sončiks guva punktus, jo Z.Čevers, «kožot» A.Sončikam, neviļus izstāstīja presei par daudz konfidenciālas informācijas par kādu uzņēmējsabiedrību.
Valdmanis un Sviriņņ pret Kaulu
Lielu kongresu gribēja rīkot bijušie Alberta Kaula līdzgaitnieki Ralfs Sviriņš un Gundars Valdmanis. Gribēja nosviest Albertu Kaulu no partijas priekšsēža amata.
Taču no Latvijas Vienības partijas (LVP) kongresa nekas neiznāca, jo uz to ieradās 15 delegātu, un kongresa vietā notika visai patukša pļāpāšana.
Alberts Kauls tikmēr pasmējās par savu bijušo līdzgaitnieku neveiksmi lai arī Saeimā sen ir pajukusi viņa radio reklāmas iebļautās partijas frakcija, no partijas atribūtiem un LVP priekšsēža goda viņš negrib atteikties, jo acīmredzot plāno vēlreiz doties kaujā par vietām Saeimā ar jauniem saukļiem un jauniem solījumiem. Šoreiz gan A.Kaulam cerību būs mazāk.
Ņķēle pret Panteļējevu
Ekspremjers Andris Šķēle pagājušajā nedēļā uzrakstīja vienu no saviem kvēlākajiem daiļdarbiem ar nosaukumu «Nožēlojami», kurā pateica visu, ko domā par parlamentāro izmeklēšanas komisiju «Latvenergo» trīs miljonu lietā un tās priekšsēdētāju Andreju Panteļējevu. Latvijas gods atrodoties «nevarīgās, bet savtīgās roķelēs».
«Parlamentārās izmeklēšanas komisijas un tās priekšsēža darbības galvenā metode un vienīgais rezultāts acīm redzami ir publisku paziņojumu sniegšana, preses konferenču rīkošana un no prokuratūras iegūtās izmeklēšanas informācijas publiskošana,» šķendējās A.Šķēle.
Lai arī A.Šķēles paziņojums tapa brīdī, kad A.Panteļējevs atradās ārzemēs, jau tajā pašā dienā tapa zināms, ka arī A.Panteļējevam ar prasmi izteikties tēlaini viss ir kārtībā viņš savukārt izteica nožēlu par A.Šķēles «garo žirafes kaklu» un norādīja, ka divi paziņojumā minētie apgalvojumi neatbilst patiesībai. A.Šķēle patiesi dažviet paziņojumā ir «nošāvis garām», piemēram, pārmetot A.Panteļējevam, ka viņš nav pildījis solījumu publicēt «strīdīgo Berija stenogrammu». Patiesībā A.Panteļējevs minēto stenogrammu no preses nav slēpis, ir nodevis publicēšanai, un visai apjomīgs fragments no tās ir arī publicēts «Jaunajā Avīzē».
«Labie» izmeklētāji
pret zagļiem
Tikmēr trīs miljonu lieta turpinās, un ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš izsaka ne visai nopietnu priekšlikumu, ka derētu prēmēt trīs miljonu atradēju ar viena miljona premiju.
Pagaidām laimļgais atradējs nav pieteicies…
Skandāls ap zudušajiem trim miljoniem risinās jau vairākus mēnešus, ir bijis daudz trokšņa, sāk atklāties dažādu amatvīru «morālā seja», taču par divām lietām vēl joprojām jāšaubās vai kaut daļa zudušo miljonu atradīsies un vai kāda no lietā iesaistītajām personām taps tiesāta un notiesāta? Ir gan uzrādītas apsūdzības «Latvenergo» atstādinātajiem amatvīriem Edgaram Birkānam un Kārlim Purnim, taču tas vēl nenozīmē, ka tiesa viņus atzīs par vainīgiem.
Joprojām nav skaidrs, vai trīs miljoni ir nozagti tik juridiski perfekti, ka nebūs, kam piesieties, vai arī afēras organizētāji tomēr ir pieļāvuši kādu kļūdu. Lai arī komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ādamsons jau apgalvojis, ka visu par šo lietu zina, tas nenozīmē, ka prokuroriem ir visi pierādījumi. Daudzos jautājumos līdz atbildei vēl ir tālu. Izmeklēšanas komisija gan ir solījusi tuvākajā laikā (nākamnedēļ) uzrakstīt starpziņojumu par sava darba rezultātiem, taču tas vēl nav pat galaziņojums, kur nu vēl prokuratūras izmeklēšanas pabeigšana un reāli tiesu darbi. Nelāgi ir arī, ka pamazām gaisā sāk aizvien vairāk ost pēc 7. Saeimas vēlēšanām, un Saeimas izmeklētāji gribot negribot aizvien vairāk sāk nodarboties ar parastu savas partijas propagandu. Aivars Kreituss acīmredzot uzskata, ka viņa Darba partija gūs punktus vēlētāju acīs tad, ja viņš pateiks maksimāli daudz slikta par saviem bijušajiem līdzgaitniekiem Demokrātisko partiju «Saimnieks». Jānim Ādamsonam darbošanās komisijā lieti noderēs sociāldemokrātu spalvu spodrināšanai.
Grūtāk ar savas partijas reklamēšanu ir Andrejam Panteļējevam un citiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem, jo viņu pārstāvji «Latvenergo» padomē «nogulēja» darījumu. «Tēvzemietis» premjers Guntars Krasts bija ekonomikas ministrs; «saimnieks» un tagadējais ekonomikas ministrs Atis Sausnītis bija valsts pilnvarnieks «Latvenergo». «Latvijas ceļam» var iziet greizi, ja komisija aizrakāsies dziļākā pagātnē, kad «Latvenergo» un «Ventspils nafta» kļuva par «Bankas Baltija» parādniecēm. Tas taču bija «LC» valdīšanas laikā…
Cik lielā mērā dažādos darījumos un darījumiņos sapinušies visādu nokrāsu politiķi, lieku reizi raksturo pati svaigākā ziņa, ka Nauru Republikas banka (tā pati, caur kuru pārskaitīti trīs miljoni) apmaksājusi kādu rēķinu «LC» biedra Edvīna Inkēna dibinātajam Sadarbības fondam.
