Sievietes Latvijā pelna vidēji par 16 procentiem mazāk nekā vīrieši. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā darba alga vīriešiem 2004. gadā bijusi 226 lati, sievietēm – 191 lats.
Sievietes Latvijā pelna vidēji par 16 procentiem mazāk nekā vīrieši. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā darba alga vīriešiem 2004. gadā bijusi 226 lati, sievietēm – 191 lats.
Latvijā vērojams izteikts dalījums vīriešu un sieviešu darbos, kur attiecīgi sievietes strādā zemāk atalgotos amatos. Ņemot vērā, ka Latvijā trešā daļa bērnu aug tikai mātes apgādībā, runa nav vien par vīriešu un sieviešu līdztiesību darba tirgū. Kad apspriež šo jautājumu, bieži min arī to, ka uz vīrieti, kas gribētu strādāt bērnudārzā, sabiedrība skatās ar aizdomām. Tomēr ne jau tikai līdzšinējie stereotipi būs tam iemesls. Domāšanas “ķēdīte” varētu būt šāda: kāpēc viņš te atnācis, šis nav nekāds vīrieša darbs, kas viņam ir aiz ādas. Jāatzīst, ka tā domās tieši sievietes, kas arī izaudzina vīriešus par celtniekiem un konstruktoriem, varbūt valdošo stereotipu virzītas, bet, visticamāk, pati daba arī ielikusi kādu orientāciju. Cīņa par sieviešu, vīriešu un bērnu tiesībām aizņēmusi ļoti daudz laika un telpas, un dažkārt tā rada lielāku haosu.
Jebkurā biznesā valda aprēķini, un skaidrs, ka sieviete savas īpašās misijas dēļ nav “ekonomiski tik izdevīga”. Vai ir jēga cīnīties par viņu tiesībām “sēdēt traktorā”, ja esam jau pieredzējuši strādnieces trieciennieces kombinezonos un ar cirvjiem rokās. Vērtīgāk būtu iestāties par to, lai bērnudārza audzinātājām, medmāsām un skolotājām algas tiktu pielīdzinātas inženieru un celtnieku atalgojumam. Līdz ar to dzimumu diskriminācija darba tirgū lielā mērā būtu izbeigta. Diskriminācija ir nevis tajā, ka sievietēm jāstrādā par bērnudārza audzinātājām, bet tajā, ka darbs, ko tradicionāli un ne bez iemesla tradicionāli veic sievietes, ir zemāk novērtēts.
Vērojot, kā audzinātāja bērnudārzā pēc diendusas pin meitenēm bizītes, neņemos spriest, ka labāk to būtu darīt vīriešiem. Turklāt mūsu demoralizētajā un ne tikai aizspriedumainajā, bet arī aizdomīgajā sabiedrībā tas nekādus dižos augļus nedotu. Ir lietu kārtība, par kuras maiņu nav jācīnās. Tas, ka sievietēm un vīriešiem ir dažādas misijas šajā pasaulē, ir fakts, ko nevar apstrīdēt. Varbūt ne bērnudārzā, bet skolā pilnīgi noteikti blakus sievietei vajadzētu nostāties vīrietim, jo tur gar mazu meitenīšu matiem vairs nav “jāķimerējas”.
Nenoliedzami, tas, ka sieviete vairāk laika velta mājas rūpēm un bērnu audzināšanai, ietekmē viņas paaugstināšanu amatā. Tomēr pieredze rāda, ka sievietes, kas karjeras vietā izvēlējušās mājas pavarda kopējas lomu pie nosacījuma, ka vīrietis rūpējas ne tikai par ģimenes materiālo, bet arī emocionālo stabilitāti, reti jūtas apdraudētas vai diskriminētas.
Diemžēl materiālās pasaules nosacījumi reti ļauj saglabāt tik labu balansu. Statistika ir bezkaislīga. Tiklab patiesa, cik melīga atkarībā no tā, kā izraudzīti respondenti un ko vēlas sasniegt vai interpretēt pētījuma pasūtītāji. Un diskriminācija pastāv citās pozīcijās – vispirms jau tieši attieksmē pret to, ka sievietei ir jāvar viss. Ir lietas, kas nav apstrīdamas. Sievietes mājas darbiem velta 27,5 stundas nedēļā, vīrieši – 13. Šajā jomā katrai ģimenei jārisina savas problēmas. Turklāt, lai novērstu šādu diskrimināciju, nepieciešamas citas metodes.
Nenoliedzami, atsevišķos gadījumos darba tirgū notiek klaja diskriminācija. Tomēr tas ir grūti pētāms jautājums.
Formāli darba devējam nav tiesību darba intervijā pretendentei jautāt par ģimenes stāvokli, nav tiesību atteikt darbu sievietei grūtniecei, ja tā ir vispiemērotākā kandidāte. Tikai neaizmirsīsim, ka “zelta rubuļi, tie valda pasauli” un “kas maksā, tas pasūta mūziku”.
Cik daudz laika un naudas vajadzētu iztērēt, lai pierādītu, ka tieši grūtniece objektīvi ir vispiemērotākā kandidāte? No ekonomiskā viedokļa, kas darba tirgū tomēr ir nopietns kritērijs, jāņem vērā, ka viņas darbībai tūlīt būs jāmeklē “dublieris”, bet, atgriezusies pie darba pienākumiem, jaunā māte visu laiku neveltīs tikai darbam un karjerai.
Tomēr katrā gadījumā, kad piedzīvota nevienlīdzības uzvara, diskriminētajai personai ir tiesības no darba devēja saņemt zaudējumu atlīdzību un arī morālo kompensāciju.
Konsultācijas tiek sniegtas pa bezmaksas tālruni 8008899.
