Aizvadot Starptautisko sieviešu dienu, kas mūsu valstī iekļauta oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā, Labklājības ministrija (LM) publiskojusi vairākus faktus, kas ieskicē sieviešu situāciju Latvijā un apliecina 8. marta aktualitāti un patieso nozīmi arī mūsdienās.
«Statistikas dati un pētījumi ļauj novērtēt sieviešu un vīriešu situāciju Latvijā no vienlīdzīgu iespēju un tiesību aspekta, parādot gan pozitīvas izmaiņas, gan atklājot jaunus izaicinājumus, kas liek mērķtiecīgāk plānot un īstenot pasākumus, lai uzlabotu sieviešu situāciju, bet neaizmirstot arī par vīriešiem,» pauž LM pārstāvis Egils Zariņš.
Pasaulē pirmo reizi oficiāli Sieviešu dienu sāka svinēt ASV 1909. gadā, kad Amerikas Sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. Dažādās pasaules valstīs tā svinēta atšķirīgos datumos, bet kopš 1914. gada lielākajā daļā Eiropas valstu šo dienu svin 8. martā. Arī 1921. gadā Padomju Krievijā II Komunistiskajā sieviešu konferencē nolēma atzīmēt Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu 8. martā, pieminot 1917. gada 8. martā Pēterburgā notikušo sieviešu streiku, kas aizsāka Februāra revolūciju. ANO šo dienu kā svinamu pieņēma 1975. gadā, un tā joprojām tiek uzskatīta par tādu, kurā uzsvērt dzimumu vienlīdzības un līdztiesības nozīmi sabiedrībā.
● Sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā ir zema. 12. Saeimā no 100 deputātiem 16 ir sievietes. Ministru kabinetā, ieskaitot Ministru prezidentu, ir 14 ministri, no kuriem trīs – sievietes.
● Sieviešu īpatsvars, kuras iegūst augstāko izglītību, būtiski pārsniedz vīriešu skaitu (2016. gadā 65,6 procenti sieviešu un 34,4 procenti vīriešu). Tomēr sieviešu vidējā mēneša bruto darba samaksa pērn bija par 17,1 procentu mazāka nekā vīriešiem.
● Atšķirību darba samaksā apstiprina arī dati par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas 2015. gadā sievietēm veidoja 617,8 eiro, savukārt vīriešiem 715,8 eiro, kas ir par 14 procentiem lielāka nekā sievietēm.
● Vecuma pensijas piešķirtais apmērs sievietēm 2016. gadā bija par 13 procentiem mazāks nekā vīriešiem (282,49 eiro – sievietēm un 323,67 – vīriešiem).
● Latvijā izplatītākā vardarbības forma pret sievietēm ir dzīvesbiedra fiziska vardarbība, no kuras savas dzīves laikā ir cietuši 32 procenti sieviešu. Dati liecina, ka 2015. gadā Latvijā vismaz piecas sievietes nogalināja viņu vīri, bijušie vīri vai partneri, vismaz 50 sievietēm partneri nodarīja nopietnus miesas bojājumus.
● Latvijā joprojām saglabājas augsts tolerances līmenis pret vardarbību privātajā dzīvē, kā arī tendence vainot pašu upuri. Tikai 64 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vardarbība ģimenē pret sievietēm ir nepieļaujama un tai vienmēr jābūt sodāmai. ES šādi uzskata vidēji 84 procenti iedzīvotāju.
