22. februārī Ministru kabinets akceptēja nacionālo nodarbinātības plānu 2000. gadam. To izstrādāja starpministriju darba grupa Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Kaspara Gerharda vadībā.
22. februārī Ministru kabinets akceptēja nacionālo nodarbinātības plānu 2000. gadam. To izstrādāja starpministriju darba grupa Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Kaspara Gerharda vadībā. Šajā plānā apzināti valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pasākumi nodarbinātības veicināšanai. Tas sastādīts, ievērojot Eiropas Savienības (ES) vadlīnijas šajā jomā.
MK izstrādātajā plānā galvenie akcenti ir likti uz Latvijas iedzīvotāju darbaspējas pilnveidošanu, uzņēmējdarbības un tai labvēlīgas vides attīstīšanu, uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanās spēju veicināšanu, kā arī vienādu iespēju politikas nodrošināšanu.
Tomēr Latvijas ekonomiskā, sociālā un politiskā situācija atšķiras no ES dalībvalstīm. Harmonizējot politisko un likumdošanas sistēmu nodarbinātības sfērā, Latvija var tikai pakāpeniski sasniegt visu noteikto prioritāšu mērķus. Nacionālais nodarbinātības plāns atklāj paņēmienu un līdzekļu kopainu nodarbinātības politikas mērķu sasniegšanai. Valdības īstenotās nodarbinātības politikas galvenie uzdevumi paredz sekmēt ekonomisko izaugsmi, uzlabot darbaspēka konkurētspēju un paaugstināt iedzīvotāju nodarbinātības līmeni.
Līdz šim Latvijā nav bijis šāds koordinēts nodarbinātības plāns – katra ministrija ir plānojusi nodarbinātību veicinošos pasākumus savas kompetences un iespēju robežās. Turpmāk, analizējot iepriekšējā gada izpildes indikatorus, būs iespēja vairāk līdzekļu novirzīt tiem pasākumiem, kas ir visefektīvākie.
Plānā ir ietverti tādi aktīvi, nodarbinātību veicinoši pasākumi kā darba meklētāju klubi, algoti pagaidu sabiedriskie darbi, profesionāla apmācība, pārkvalifikācija u.c. Tāpat plānā liela daļa atvēlēta nodarbinātību veicinošajiem uzņēmējdarbības attīstības pasākumiem – Latvijas dalība ES mazo un vidējo uzņēmumu programmā, mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas projekta īstenošana, īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas realizācija u.c.
Turpmāk divas raizes gadā Ekonomikas ministrija informēs Ministru kabinetu par plāna izpildes gaitu. Tāpat līdz 15. martam plānots izveidot vadības grupu nacionālā nodarbinātības plāna 2001. gadam sagatavošanai, kam būs jānosaka 2001. gada plāna prioritātes vēl līdz 2001. gada valsts budžeta prioritāšu noteikšanai.
Minētais valdības realizēto pasākumu kopums cerīgāk izskatās uz izglītības ministra Māra Vītola pirmoreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas parakstītā profesiju valsts pasūtījuma fona. Vislabāk darbaspēka konkurētspēju var paaugstināt, šo darbaspēku izglītojot. Jācer, ka M.Vītola parakstītais dokuments palīdzēs valstij izvairīties arī no jaunu bezdarbnieku tūkstošiem, kas rastos no nākamajiem augstskolu absolventiem. Valdības politikas ietvaros pamazām tiek deklarētas arī prioritārās nozares Latvijas tautsaimniecībā. Pagājušā gada nogalē no lauksaimniecības nozarēm valdība par prioritāru atzina piensaimniecību.
Jāatzīst, ka arī šādai politikai ir savi «mīnusi», atzīstot vienas tautsaimniecības nozares par prioritārām un līdz ar to vismaz uz laiku atbīdot malā citas, valdība šo otro nozaru pārstāvjus nostāda ļoti neizdevīgā situācijā. Šādi brīvais tirgus dabiskā veidā diktē savus noteikumus, kurus laikam labāk ir ievērot.
Neatbildēta šā jautājuma daļa skar arī to humanitāro un citu profesiju, kas nav un nekad nebūs valsts pasūtījuma ietvaros, pārstāvjus. Viņiem atliek paļauties tikai uz sevi, uz savu meistarību, citādi viņiem būs jāpapildina Latvijas bezdarbnieku tūkstoši.
Premjera Andra Šķēles paustā valdības iecere šā gada laikā samazināt bezdarbnieku skaitu līdz astoņiem procentiem no valsts darbaspējīgo iedzīvotāju skaita realizācijas gadījumā būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Nodarbināto skaita pieaugumam ir arī atgriezeniskā saite ar valsts budžetu – jo vairāk strādājošo, jo vairāk naudas tie samaksātu nodokļos, kas savukārt ļautu paaugstināt minimālo darba algu valstī un atbilstošāk indeksēt pensijas. Šā valdības mērķa izpildes gadījumā koalīcijas partijas nenoliedzami papildus iegūtu vēlētāju balsis, jo tas būtu pārliecinošs arguments priekšvēlēšanu kampaņā.
