Investīciju portfelī joprojām jēga ir paaugstinātam akciju īpatsvaram.
Par spīti arvien jauniem akciju vērtību rekordiem, investoriem joprojām derīgi ir apsvērt akciju pirkšanu, uzskata ieguldījumu eksperti. Uzmanības centrā turpina būt jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa politika, kurā atrodamas gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes. Pagaidām finanšu tirgū dominē uzskats, ka pozitīvā ir vairāk nekā negatīvā, norāda «Nordea Private Banking» Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.
Labā formā
«Lai gan pastāv daži acīmredzami draudi, šķiet, ka tirgi, visticamāk, turpinās uzsvērt pozitīvo arī turpmāk. Varētu spriest, ka pēcvēlēšanu tirgus pieaugumu ir veicinājis tikai entuziasms saistībā ar jauno valdību un cerības uz reformām, kas sekmēs ekonomikas un uzņēmumu peļņas pieaugumu. Tomēr jāņem vērā, ka ekonomikas un uzņēmumu peļņas perspektīvas jau pirms tam stabili uzlabojās visu rudeni. Taču tas notika bez ievērojamas pozitīvas ietekmes uz akciju cenām. Donalda Trampa ievēlēšana, iespējams, vienkārši atrisināja vienu neskaidrību, tādējādi ļaujot investoriem atkal koncentrēt uzmanību uz pamatlietām. Ir skaidrs, ka gaisā jūtams optimisms un ka akciju cenu kāpumu vēl vairāk ir veicinājuši Donalda Trampa valdības nodokļu plāni. Tomēr pārāk vienkāršots ir apgalvojums, ka tirgus nemaz nav ņēmis vērā jaunā prezidenta «Amerika priekšgalā» attieksmi, kas bija vērojama jau viņa kampaņas laikā,» teic A.Krūmiņš.
Analītiķis atgādina, ka jau pirms D.Trampa ievēlēšanas pasaules ekonomika bija visai labā formā. Ekonomikas perspektīvas uzlabojās, un šī tendence turpinās arī pēc vēlēšanām. Šobrīd ASV pastāv optimisms attiecībā uz jaunās valdības plānotajiem stimulēšanas pasākumiem. «Tomēr šo optimismu vajadzētu pavērtēt: pēc vēlēšanām ASV ekonomikas izaugsmes prognozes 2017. gadam augušas par 0,2 procentpunktiem. Tas var liecināt, ka optimisms diez vai ir sasniedzis savu augstāko punktu. Ja plānotie nodokļu samazinājumi mājsaimniecībām tiktu īstenoti, tas pavisam noteikti veicinātu ekonomiku, palielinot patēriņa līmeni un dodot labumu arī uzņēmumiem. Tajā pašā laikā korporatīvo nodokļu un normatīvu sloga samazinājums sniegtu tiešu labumu akcionāriem. Tramps ir ierosinājis arī lielākus ieguldījumus infrastruktūrā, lai gan tie ir daudz neskaidrāki un pavisam noteikti lēnāk īstenojami nekā nodokļu sloga samazināšana,» teic «Nordea Private Banking» eksperts.
Protekcionisma draudi
Ne viss gan var attīstīties pēc labā scenārija, un pesimistu viedoklis nav pilnīgi bez kāda pamatojuma. Ir skaidrs, ka pastāv arī D.Trampa valdības darba kārtības negatīvā puse. Visproblemātiskākais jautājums ir protekcionisms, ar kuru tirgi pirmo reizi saskārās janvāra beigās.
Aizliegšana cilvēkiem iebraukt valstī un agresīvi komentāri, kas attiecināti uz ASV tirdzniecības partneriem, bojā kopējo atmosfēru un uztur lielu neskaidrību. Tomēr arī šādai rīcībai nevajadzēja pārsteigt tirgus. Turklāt šādu pasākumu ietekme uz uzņēmumu peļņu un ekonomiku kopumā pagaidām ir samērā ierobežota. Sliktāk riska aktīviem varētu klāties, ja tiek noteiktas reālas jaunas tirdzniecības barjeras. A.Krūmiņš gan lēš, ka nozīmīgām pārmaiņām D.Trampam būs nepieciešams Republikāņu partijas atbalsts, kas kopumā nav tik negatīvi noskaņota pret brīvo tirdzniecību. «Tādējādi visiespējamākais tirdzniecības šķērslis ir «robežu pielāgošanas» nodoklis, kas iecerēts republikāņu nodokļu plānā. Plāns paredz atcelt nodokļu atvieglojumus importam un nodokļus eksportam. Tas dotu labumu ASV ražošanai un paaugstinātu inflāciju. Tomēr dolāra kurss arī pastiprinātos, tādējādi mazinot šo ietekmi,» skaidro finanšu tendenču zinātājs.
Eiropas izredzes
A.Krūmiņš vēlreiz uzsver, ka pēdējos pāris gadus ilgusī uzņēmumu peļņas samazināšanās beidzot tuvojas beigām. ASV uzņēmumu iepriekšējā ceturkšņa rezultāti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bijuši labāki, un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies, jo samazinās izejvielu cenu krituma un dolāra kursa nostiprināšanās radītais spiediens uz peļņu. Arī D.Trampa politikai vismaz sākotnēji vajadzētu veicināt uzņēmumu peļņas kāpumu, pateicoties nodokļu sloga un normatīvu samazinājumiem.
Labākās peļņas pieauguma izredzes esot Eiropā. Vecajā kontinentā visvairāk no negatīvām procentu likmēm ir cietušas bankas, atsevišķām citām nozarēm arī nav īpaši līdzējis izejvielu cenu kritums. Tagad attiecībā uz abiem šiem rādītājiem varot gaidīt pozitīvas pārmaiņas, kam savukārt vajadzētu kāpināt kopējo Eiropas uzņēmumu sniegumu. Lielākais potenciālais peļņas maržu (apgrozījuma rentabilitāte – red.) pieaugums esot novērojams tieši šajā Atlantijas okeāna pusē, kas nozīmē, ka peļņa var augt straujāk nekā neto pārdošanas apjomi. Pamatojoties uz iepriekšminēto, portfeļos tiek palielināts Eiropas akciju īpatsvars, atklāj A.Krūmiņš.
CB faktors
Veicot ieguldījumus, arī jārēķinās ar to, ka Rietumvalstu monetārā politika, kas ilgu laiku bijusi īpaši stimulējoša, pakāpeniski kļūst stingrāka. ASV Federālā rezervju banka (FRS) pagājušā gada izskaņā palielināja dolāra procentlikmes (pēc gadu ilga pārtraukuma). Sagaidāms, ka arī šogad turpināsies mērens procentu likmju pieaugums. «Tiesa gan, pastāv risks, ka Trampa aizsāktie stimulēšanas pasākumi paātrinās inflācijas kāpumu tādā apmērā, ka FRS būs spiesta rīkoties ātrāk, nekā vidēji gaidīts. Arī Eiropas Centrālā banka (ECB) pakāpeniski sāk samazināt savus stimulēšanas izdevumus. Tas notiek mērenā tempā, veicinot ilgtermiņa obligāciju ienesīguma pieaugumu. Tirgi sagaida, ka ECB nepaaugstinās likmes līdz 2018. gada otrajai pusei. Citviet pasaulē monetārā politika saglabāsies stimulējoša. Japānā un attīstības tirgos inflācija ir vai nu sarukusi līdz ļoti zemam līmenim, vai arī strauji samazinās. Šādā ekonomiskajā vidē centrālās bankas pazemina likmes vai paļaujas uz citiem stimulēšanas līdzekļiem. Paredzams, ka arī Anglijas Banka turpinās īstenot bezprecedenta stimulējošu monetāro politiku. Kopumā globālā mērogā ienesīgums turpinās augt, bet izteikti lēnāk nekā gadu mijā. Tādējādi fiksēta ienākuma ieguldījumi pašlaik nav vispievilcīgākā ieguldījumu alternatīva investoriem, un līdz ar to uzmanība tiks pievērsta akcijām. Kas attiecas uz fiksēta ienākuma ieguldījumiem, pozitīvāk varētu klāties attīstības tirgu obligācijām, kas piedāvā pievilcīgāku riska un ienesīguma attiecību,» uzskata «Nordea Private Banking» ieguldījumu eksperts.
