Reformu rezultātā mežu apsaimniekošanas funkcija atdalīta no uzraudzības. Reorganizēts Valsts meža dienests un izveidota valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži».
Reformu rezultātā mežu apsaimniekošanas funkcija atdalīta no uzraudzības. Reorganizēts Valsts meža dienests un izveidota valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži», kuras vadība visus valsts mežus iedalījusi astoņās mežsaimniecībās un konkursa kārtībā iecēlusi novadu izpilddirektorus un iecirkņu vadītājus.
Par Zemgales mežsaimniecības izpilddirektoru kļuvis Edvīns Zakovics.
Reģionālās mežsaimniecības izveidotas uz līdzšinējo virsmežniecību bāzes, un janvāra sākumā darbu uzsāka to biroji. Iecirkņu vadītāji kantoros nesēdēs, bet atradīsies kustībā, tāpēc arī lielākoties būs pieejami pa mobilo tālruni. Pašlaik oficiāli darbā pieņemti vairāk nekā 300 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir bijušie Valsts meža dienesta darbinieki.
Jaunizveidotās akciju sabiedrības pienākumos ietilps valsts interešu realizācija mežu saglabāšanā, atjaunošanā un efektīvā apsaimniekošanā, kā arī ar nozari saistīto pakalpojumu sniegšanā tūrismā, medniecībā, ceļu būvē u.c.
Galvenais uzdevums – pārstāvēt īpašnieku – valsti
– Mežus vajadzēs apsaimniekot tā, lai to īpašnieks valsts gūtu maksimālu peļņu, – uzsver Edvīns Zakovics.
Līdz šim valsts intereses aizstāvēja Valsts meža dienests, bet pēc reformas tas kļuvis par klasisku valsts pārvaldes struktūru, kas uzraudzīs, vai tiek ievēroti likumdošanas akti. Akciju sabiedrības pārziņā būs tikai saimnieciskā darbība. Tā galvenokārt nodarbosies ar augošu koku izsniegšanu – pārzinās posmu no kociņa iestādīšanas līdz pārdošanas brīdim. Nociršanā un kokmateriālu pārstrādē «Latvijas valsts meži» nepiedalīsies. Zemgales mežsaimniecības izpilddirektors uzskata, ka kokmateriāla pārstrādes bizness Latvijā kopš 1990. gada ir pietiekami labi attīstīts, un ar to arī turpmāk nodarbosies privātfirmas un individuālie uzņēmēji.
Akciju sabiedrība atbildēs arī par meža stādīšanu izsoļu platībās, bet, slēdzot līgumus ar meža ilgtermiņa izmantotājiem, meža atjaunošana būs iekļauta vienā no līguma papildpunktiem. Uzņēmējsabiedrība iznomās medību platības, kūdras purvus un karjerus, kā arī apsaimniekos valsts mežu zemes. Par katru medību platību tiks noslēgts līgums ar tās apsaimniekotāju – medību kolektīvu, kurš maksās nomas maksu par katru izmantojamo hektāru. licence tam vairs nebūs jāpērk. Medību licences izsniegs un to uzskaiti veiks, kā arī kontrolēs medību norisi Valsts meža dienests. Akciju sabiedrības reģionālais birojs no Valsts meža dienesta saskaņā ar tā veikto uzskaiti saņems visu nepieciešamo licenču paketi un sadalīs to mednieku kolektīviem.
Kur zemniekam cirst malku?
Tā kā Valsts meža dienesta darbinieku pienākums vairs nav iedzīvotājiem ierādīt mežā kokus malkai un arī akciju sabiedrībai tas it kā nav jādara, daudzi lauku ļaudis ir neizpratnē, pie kā viņiem vērsties, lai sagādātu malku. Arī E.Zakovics piekrīt, ka šī problēma vēl joprojām ir aktuāla un par to cenšas vienoties «Latvijas valsts mežu» vadība un Pašvaldību savienība. Viņš domā, ka tieši pagastu pašvaldības ir tās, kas vislabāk zina savu iedzīvotāju sociālās vajadzības.
Uzņēmējsabiedrība savu darbību uzsākusi salīdzinoši nesen un patlaban tā gan strādā, gan cenšas sakārtot neskaidros likumdošanas jautājumus. Pārejas periodā darbojas Valsts meža dienesta likums, kuru decembra beigās parakstīja Valsts prezidente, un pārejas noteikumi par valsts akciju sabiedrību. Jauno Meža likumu, kas visu «saliktu pa plauktiņiem», Saeima varētu apstiprināt janvāra beigās vai februāra sākumā. Akciju sabiedrības darbinieki ar nepacietību gaida likuma pieņemšanu.
Pašlaik «Latvijas valsts meži» nodarbojas ar diviem izsniegumu veidiem: izsolēm un izsniegšanu ilgtermiņa izmantotājiem.
– Jau slēdzam līgumus ar ilgtermiņa platību izmantotājiem, bet janvāra beigās rīkosim pirmo izsoli, – paveikto rezumē izpilddirektors. – Turpmāk izsolīt varēs arī aizaugušus grāvjus un nelielas sanitāro cirsmu platības. Tas neizslēdz arī abpusēji izdevīgas individuālas vienošanās, tomēr priekšroka tiks dota izsoļu sistēmai, ko izpilddirektors atzīst par korektāko un demokrātiskāko izsniegumu veidu.
Par privātajiem mežiem valsts akciju sabiedrība neatbild: tie ir Valsts meža dienesta kompetencē. Paredzēts, ka piecu gadu laikā visi valsts meži tiks ierakstīti Zemesgrāmatā, bet par meža zemi akciju sabiedrība maksās nekustamā īpašuma nodokli pašvaldībām, kā to līdz šim darīja virsmežniecības, kas ar to turpmāk vairs nenodarbosies.
Kādas ir reformas priekšrocības?
Edvīns Zakovics, kas strādājis arī par virsmežzini, uzskata, ka tagad akciju sabiedrība atrodas vienlīdzīgās pozīcijās ar privātajiem mežu īpašniekiem un tos abus kontrolēs Valsts mežu dienests. Ja akciju sabiedrība izdarīs kādu likumpārkāpumu, tai tiks uzrakstīts tāds pats protokols kā privātajam meža īpašniekam.
Otrs ieguvums, viņaprāt, ir tas, ka «Latvijas valsts meži» nav Civildienesta pārvaldes pakļautībā, bet ir saimnieciska, Uzņēmumu reģistrā iekļauta organizācija.
– Galvenais tomēr ir tas, ka beidzot uzraudzības funkcijas atdalītas no saimnieciskajām. Ja es pats sevi kontrolēju, tad nevaru būt objektīvs, – spriež izpilddirektors.
Valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži»
Zemgales mežsaimniecība
Jelgavā, Tērvetes ielā 85
Telefons Amats Vārds, uzvārds
9168057 izpilddirektors Edvīns Zakovics
9171241 izpilddirektora vietnieks Ilgonis Rozītis
3026016 sekretāre Vaira Leišavniece
9181738 1. iecirknis (Engure, Kaive), vadītājs Guntis Dišlers
9363195 2. iecirknis (Kandava, Aizupe), vadītājs Tālis Goba
9182912 3. iecirknis (Tukums, Irlava), vadītājs Ralfs Ratkevičs
9293328 4. iecirknis (Baldone, Olaine), vadītājs Jānis Kušners
9182941 5. iecirknis (Biksti, Dobele), vadītājs Jānis Dombrovskis
9182911 6. iecirknis (Īle, Benkava), vadītājs Gundars Freimanis
9181734 7. iecirknis (Tērvete, Bēne), vadītājs Normunds Namnieks
9181744 8. iecirknis (Līvbērze), vadītājs Jānis Folkmanis
9181746 9. iecirknis (Klīve, Dalbe), vadītājs Gunārs Blūms
9182981 10. iecirknis (Garoza, Misa), vadītājs Artūrs Markots
9182980 11. iecirknis (Svirlauka, Vilce), vadītājs Edmunds Linde
