Mēs, protams, respektējam akciju sabiedrības «Jelgavas cukurfabrika» akcionāru lēmumu nesākt cukura ražošanas sezonu 2006. gadā un uzņēmumu pārstrukturizēt..
Mēs, protams, respektējam akciju sabiedrības “Jelgavas cukurfabrika” akcionāru lēmumu nesākt cukura ražošanas sezonu 2006. gadā un uzņēmumu pārstrukturizēt, taču es uzskatu, ka šis lēmums nav tālredzīgs un būtiski iespaidos pārējo cukura industrijas dalībnieku turpmāko attīstību.
Zemkopības ministrija (ZM), izvērtējot akcionāru lēmumu, piedāvās zemniekiem (cukurbiešu audzētājiem) vairākus iespējamos risinājumus, kā pārstrukturēt lauksaimniecības produkcijas ražošanu, tostarp iespējami risinājumi rapša audzēšanā, kā arī graudu ražošanā.
Protams, mums jāsagaida, kādu lēmumu pieņems Liepājas Cukurfabrikas akcionāri, tad varēsim pilnībā saprast jaunos spēles noteikumus. Runājot par Jelgavas Cukurfabrikas lēmumu, kompensāciju lielums ir nozīmīgs arguments, lai tie miljoni eiro, ko dos Eiropa par ražošanas pārtraukšanu, kā arī pirmajā gadā veicamās iemaksas restrukturizācijas fondā, ja darbu turpina, būtu daži no iemesliem cukura ražošanas pārtraukšanai, taču šodien nevaram būt pārliecināti par pieņemto lēmumu ilgtermiņā. Ja darbs tiktu turpināts, cukura ražošanai būtu perspektīva, turklāt mēs saglabātu nozari, darba vietas, un, protams, tas dotu peļņu. Turklāt vēl nav skaidra arī fabrikas turpmākā izvēle, kuru no ES piedāvātajiem restrukturizācijas variantiem izvēlēties – pārprofilēt ražošanu vai veikt daļēju vai pilnīgu restrukturizāciju. Tas arī noteiks turpmāko fabrikas strādājošo likteni.
Jāuzsver, ka ministrija nevar iejaukties uzņēmēju īstenotajā biznesa stratēģijā, tādēļ pašlaik galvenais ir nodrošināt, lai no cukura ražošanas pārtraukšanas Jelgavas Cukurfabrikā neciestu uzņēmuma darbinieki un zemnieku saimniecības, kas audzē cukurbietes. Saņemot ES paredzētās kompensācijas, fabrikai nāksies ne tikai demontēt ražošanas iekārtas un pārstrukturizēt darbu, kas, protams, prasa līdzekļus, bet arī nepieciešamības gadījumā nodrošināt ražošanā nodarbināto sociālo aizsardzību. Ministrija rūpīgi sekos, lai nebūtu nekādu sociālo satricinājumu, turklāt Briselē jau esam panākuši, ka ievērojami pārdalīti paredzētie kompensāciju maksājumi par labu zemniekiem – tas nozīmē, ka viņi varēs kompensēt gan cukurbiešu audzēšanā ieguldītās investīcijas, gan arī saņemt tiešos maksājumus par negūto peļņu.
Es ceru, ka Liepājas Cukurfabrika nesekos jelgavnieku piemēram un turpinās ražošanu, tādējādi saglabājot cukura nozari. Mums ir tradīcijas šajā jomā, un būtu nepareizi, ja tās tiktu iznīcinātas.
Jau tuvākajā laikā plānoju tikties gan ar uzņēmumu, gan cukurbiešu audzētāju pārstāvjiem, lai pārrunātu saimniecību nākotnes perspektīvas. Mums jāpieņem situācija un jāmēģina palīdzēt saimniecībām pārprofilēties, tomēr vēl pāragri izdarīt galīgos secinājumus.
