Varu teikt, ka aprīļa sākums man ir gaidītākais laiks visā gadā, jo tagad beidzot varu nodoties savai kaislībai – makšķerēšanai. Āķis lūpā bija jau tad, kad upēs ledus sāka kust, jo ar zemledus copi neaizraujos – neesmu taču pašnāvnieks! Ceturtdien beidzot tiku uz upi – par labāko vimbu vietu gadu gaitā esmu atzinis Lielupi pie Ānes. Vakarā pēc darba pāris stundās uzvarēju deviņas brašules – katru svarā ap puskilogramu. Tagad copēju ar krevetēm, kas gan ir dārgas, taču vimbām ļoti garšo. Gandrīz tikpat labi ir arī tā sauktie «banančiki» – kāpuri, ko atrodu vībotņu kātos. Lielākais dienas loms bijis 30 kilogramu šo zivju. Vimbas ir arī ļoti gardas, tikai jāmāk pareizi pagatavot. Mana izvēle ir kūpināšana, tā labi sanāk gandrīz jebkuras zivis.Tagad jau atkal nagi niez doties pie ūdeņiem, kādas četras reizes vēl jāpaspēj uz vimbām aiziet. Aprīļa beigās, maija sākumā braukšu uz Liepājas pusi, tur ir labas vietas, kur jūrā ķeras vēja zivs. Pēc izskata varbūt ne visai pievilcīga, taču nenormāli garšīga. Tad sāksies līdaku laiks, ar nepacietību gaidu 1. maiju, kad varēs kāpt laivā un doties velcēt. Savu lielāko – seškilogramnieci – ar plastmasas zivtiņu piemānīju iecienītākajā līdaku copes vietā Svētē. Tur ir viens labs upes posms pirms ietekas Lielupē. Pēc tam vasarā došos uz līni, kas ir grūtāk nocopējamā zivs. Man gan vairāk patīk nevis gaidīt, bet izmēģināt visādus pievilināšanas variantus. Vasaras otrajā pusē jau varētu braukt uz butēm, taču tad viņas vēl ir novājējušas un kārnas. Labākais bušu laiks ir vēlā rudenī pirms ziemas, tad viņas makten nobarojušās, jūti, kā nāk laukā, un dažu labu pat grūti pāri visiem sēkļiem pārvilkt. Lai gan cope ir mans mīļākais hobijs, finansiālā ziņā vairāk iziet ikdienas braucienos uz makšķerēšanas vietām, nevis ekipējumam, kura papildināšanai gada laikā iztērēju varbūt kādus simts latus. Bet vienā reizē, lai aizbrauktu uz jūru, jau iziet desmitnieks degvielā un savi pieci lati krevetēs. Tagad arī makšķernieka kartei cena desmit latu. Taču tad, kad zivis galvā, naudai gandrīz nav nozīmes. Pie ūdeņiem arī vēroju, ka makšķernieki joprojām ir lieli cūkas. Pamazām jau iet uz labu, taču piemēslotu vietu ir daudz. Prāts nāk ar paaudžu maiņu, redzu, ka jaunie copētāji aiz sevis kārtīgi savāc.
